Laikraksts Kurzemnieks

AKTĪVI UN RADOŠI

Klasē ir 24 skolēni. Kopš 1. kla- ses, kad audzinātāja bija Anita Gotfridsone, mācās desmit audzēkņu. No sākumskolas visspilgtāk atmiņā iespiedies pirmais 1. septembris, kurā katrs saņēmis lielu saldumu tūtu. Tā sagaidīt jaunpienācējus esot tradīcija.

Kopš 5. klases kopā ar A.Zubriļenu tiek veidots albums, kurā piedzīvotais apskatāms fotogrāfijās: divu gadu dalība ZZ čempionāta pusfinālā un vienu reizi finālā, brauciens ar riteņiem uz Nabes ezeru, trīs dienu laivošanas nometne, piecu dienu izdzīvošanas nometne mežā, dalība spēlē Erudīts, ziemas prieki un desiņu cepšana pilskalnā, nakts pārgājiens uz Īvandes muižu, pašu rīkotais Skolotāju dienas pasākums, Valentīndienas pašapdāvināšanās u.c. Lai arī ikviens divpadsmitais esot spilgta personība ar savām domām, viņi protot lieliski vienoties kopīgam darbam. Kolektīvs esot saliedēts, daudzi iesaistoties skolas dzīves organizēšanā, darbojoties līdzpārvaldē.


AUGSTS VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS MĀCĪBĀS

A.Zubriļenai šī ir otrā audzināmā klase. Skolotāja atzīst, ka abas reizes ļoti paveicies ar bērnu vēlmi dzīvot aktīvi un mērķtiecību pretim sapņiem. „Ko nu kurš dara: spēlē teātri, mācās mūzikas skolā, spēlē instrumentus, dejo, sporto, zīmē, fotografē, dzied,” uzskaita Agita.

„Šajā klasē stilīgi ir mācīties – ir augsta motivācija iegūt labu rezultātu. Viņi ir arī draudzīgi, viens otram palīdz mācībās. 18 skolēniem no 24 vidējais vērtējums ir virs septiņām ballēm. Vairāki pieteiksies Vītola fonda stipendijai. Man gribētos, lai viņiem par skolas laiku paliek foršas atmiņas. Lai viens otram ir tādi cilvēki, ar kuriem varēs labas attiecības uzturēt arī pēc tam. Esmu pārliecināta, ka par šiem jauniešiem vēl dzirdēsim un ar viņiem leposimies.”


INTERESĒ BIOLOĢIJA, STUDĒS MEDICĪNU

Dienā, kad tur viesojās Kurzemnieks, skolā nebija Tīnas Reķes, Selitas Rancānes, Martas Aleksas Sproģes, Emmas Kareles, Katarinas Dinteres, Viļa Ernesta Trumsiņa, Andreja Štrāla un Māra Zikmaņa, bet pārējie padalījās ar nākotnes plāniem.

Robertai Balodei ir vairāki ar mākslu saistīti vaļasprieki, bet viņu interesē arī bioloģija. Dažādo interešu dēļ grūti izvēlēties. Agrāk domājusi par aktrises profesiju, bet nu nolēmusi nākotni saistīt ar medicīnu.

Arī Klinta Tāfelberga grib apgūt medicīnu, bet vēl dokumentus iesniegšot Kultūras akadēmijā drāmas un teksta studijās, kas esot kā rezerves plāns.

Martai Pūpolai daudz interešu: mācījusies gan mākslas, gan mūzikas skolā, dejojusi tautas dejas. „Vidusskolā mani ieinteresēja bioloģija, tādēļ domāju par medicīnu. Es labprāt palīdzētu cilvēkiem, un šķiet, ka ārsta profesija sniedz gandarījumu. Man būtu lepnums, ja es spētu uzlabot kādam dzīvi, veselību vai pat izglābt dzīvību, tādēļ mācīšos par ārsti.”

Nikola Smirnova Rīgas 1. me- dicīnas koledžā mācīšoties par farmaceita asistenti: „Man ir daudz interešu – es varētu būt arī mūzikas skolotāja, zobu tehniķe, medmāsa. Pieteikšos studijām visur, bet prioritāte ir farmācija.”


IZSKATA VAIRĀKUS VARIANTUS

Auce Mūrniece kādu brīdi domājusi par sportu, bet nolēmusi to turpināt hobija līmenī un arī studēt medicīnu vai ekonomiku, vai tiesību zinātnes Latvijas Universitātē. Viņu interesē arī starptautiskās ekonomikas un komercdiplomātijas programma.

Eva Sintija Pētersone iecerējusi doties uz Mākslas akadēmiju: „Centīšos iestāties grafikas dizaina vai restauratoru nodaļā. Mani interesē vēsture, patīk zīmēt. Ja neizdosies uzreiz iestāties, mākslu apgūšu tehnikumā un pēc gada mēģināšu stāties atkal. Bet ticu, ka tikšu jau pirmajā reizē.” Ance Pšečenko interesējusies par tulces profesiju Ventspils augstskolā un mežzines arodu Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ģimene saistīta ar pēdējo nozari, un arī viņa labprāt tajā strādātu.

Simonas Cērmanes vaļasprieks ir dejošana: „Iepriekš domāju Kultūras akadēmijā mācīties par horeogrāfi, bet dzīve Rīgā mani baida. Tādēļ, visticamāk, studēšu Liepājā, bet, tieši ko, vēl nezinu. Varbūt pedagoģiju, lai varu strādāt par logopēdi.”

Elīna Zeidaka izdomājusi trīs variantus: skolotāja-logopēde, kultūras darba organizatore vai lauksaimniecības speciāliste. „Agrāk vai vēlāk izmācīšos lauksaimniecību, jo tēvam Kurmāles pagastā ir saimniecība, kur vēlāk arī es varētu darboties. Tā kā mani interesē vēl citas sfēras, domāju mācīties arī kaut ko citu.”


MĀKSLA UN KULTŪRA

Ieva Dambīte-Damberga nākotni saistīšot ar radošo sfēru: „Ar mākslu, fotogrāfiju vai filmēšanu. Centīšos iestāties Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā. Mani interesē kaligrāfija, dizains, patiktu darbs, kurā nav rutīnas, var ceļot un būt kustībā.”

Esterei Lakijai Jansonei kopš bērnības tuva ir mūzika. Mūzikas skolā viņa mācījusies flautas spēli, tagad spēlē arī saksofonu, trombonu un dzied, nākotni saistīs ar kultūru.

Ilze Rubene gribot strādāt tādā profesijā, kas palīdz cilvēkiem: „Man patīk sarunāties un uzklausīt, tādēļ viena no nozarēm varētu būt psiholoģija. Gribu mācīties Rīgā.”


VIRZIENS SKAIDRS

Elanam Andrejam Vēveram patīkot darbs ar skaitļiem. Iecerējis Rīgas Tehniskajā universitātē mācīties finanšu inženieriju.

Ričards Meržvinskis iestājies Zemessardzē un domā par militāro sfēru – stāšoties Aizsardzības akadēmijā. Interesējot arī ekonomika un psiholoģija.

Krišs Ernests Freibergs izvēlēšoties to, kas padodas: „Man labi sanāk strādāt ar datoriem, arī matemātika patīk. Studēšu programmēšanu. Es to saredzu kā ceļu, kas var aizvest pie tā, kas man patīk.”

Kristaps Obodņikovs vēlas apgūt starptautisko menedžmentu: „Es meklēju nevis skolu, bet konkrētu studiju programmu. Tā kā Latvijā tādu nepiedāvā, braukšu uz Zviedriju. Tur to var darīt bez maksas.”