Laikraksts Kurzemnieks

Audzēkņi vērtēti četrās vecuma grupās, un konkurss noritējis trīs kārtās: pirmā notiek savā skolā, kur piedalās visi, otrā – mūzikas vidusskolā Ventspilī, trešā – Rīgā. Uz finālu Matiass gan netika, bet arī trešā vieta Kurzemē ir vērā ņemams panākums gan 2. klases audzēknim, gan skolotājai, jo ģitārspēles nodaļa Kuldīgā atvērta tikai pirms četriem gadiem. Otrajā kārtā piedalījušies pārstāvji no Ventspils, Piltenes, Kuldīgas, Rojas, Dundagas un Mērsraga mūzikas skolas. Viņu sniegumu vērtējusi profesionāla žūrija: Kaspars Zemītis, Ainārs Macpans un Kaspars Vizulis. To vadījis ģitārists, komponists, aranžētājs un pedagogs ar 20 gadu pieredzi K.Zemītis. Skolotāju pārsteidzis tas, ka izcilais mūziķis jaunajos ģitāristos ir tik ļoti ieinteresēts.

E.Ozoliņa atzīst, ka konkurenci un novērtējumu nenosaka dalībnieku skaits: „Var piedalīties simts. Var būt arī tikai daži konkursanti, bet neviens var neiegūt godalgotu vietu, ja nav sasniedzis noteiktu punktu skaitu. Tiek vērtēts tehniskais izpildījums un virtuozitāte, mākslinieciskais sniegums, kā arī kopiespaids. Uzstājoties var vairāk vai mazāk paveikties, var būt dažādi blakus faktori, bet galvenais ir sagatavotība, jo brīnumi jau nenotiek. Turklāt dalība valsts konkursā vien jau ir panākums. Tā ir laba pieredze un iespēja redzēt, uz ko jātiecas turpmāk.”

Kuldīgas mūzikas skolā ģitāras spēli pilna laika programmā apgūst deviņi audzēkņi. Pati pedagoģe studē Latvijas Mūzikas akadēmijā, tādējādi nav tik viegli savienot studijas Rīgā ar darbu Kuldīgā. Tomēr sadarbība izdodoties, attiecības ar audzēkņiem esot labas, un jau ir panākumi.

Tāpat kā E.Ozoliņa, arī viņas audzēknis Matiass nāk no muzikālas ģimenes. „Matiass ir talantīgs, un sākumā pietiek ar dabas dāvanām, bet vēlāk tā nav,” turpina skolotāja. „Mazi bērni patstāvīgi tik daudz nestrādā, tāpēc nozīmīgs ir vecāku darbs. Mūzikas skolā jāmācās arī solfedžo, mūzikas literatūra, ir koris un obligātā klavierspēle, jāstrādā vēl mājās. Tas vairs skolēniem tik ļoti nepatīk, tad daļa atkrīt un meklē privātas mācības. Jāatzīst gan, ka tagad prasības mūzikas skolā ir mazākas nekā tad, kad mācījos es. Katrā ziņā tās ir izpildāmas.”