Laikraksts Kurzemnieks

„LIELBRITĀNIJA IR MŪSU DROŠĪBAS GARANTS”

R.Zīle skolēniem skaidroja, kā tiek plānots ES septiņgadu budžets: „Šogad būs noslēgums iepriekšējam septiņgadu budžetam, un līdz 2021. gadam visiem jāvienojas par nākamo. Tas lielā mērā skars jūs, jo būsiet izauguši no skolas sola. Mēs runāsim par triljonu eiro. Izaicinājumu ir ļoti daudz. Ir noticis Brexit, un tas atstās milzīgu robu Eiropas budžetā. Briti daudz vairāk maksāja Eiropai, nekā ņēma no tās.

Tagad notiek sarunas, kā būs ar pasta sūtījumiem – vai būs jārēķinās ar papildu izmaksām, ja gribēsiet nosūtīt vai saņemt paciņu no Lielbritānijas. Nav skaidrs, vai Kembridžas diploms būs derīgs, vai mūsu studentiem, kuri atgriezīsies Latvijā, būs augstākā izglītība. Mums svarīgi ir nesadusmot britus, jo viņiem ir nopietna armija un tas ir arī mūsu drošības garants. Viņiem nav rozā brilles attiecībā uz Krieviju, kā tas ir Vācijai un Francijai. Tur dzīvo daudz mūsu pilsoņu, studentu.

Eiropas budžetu parasti sadalīja trijās daļās: lauksaimniecības maksājumi, kohēzija un jaunās politikas. Tiešmaksājumi paliks neizlīdzināti, mazliet pieaugs, bet mūsu zemnieki par vienu hektāru saņems krietni mazāk nekā holandietis vai itālis. Situācija ir bezcerīga, bet tas tiek pamatots ar to, ka joprojām Latvijā darbaspēks lauksaimniecībā ir lētāks nekā Rietumeiropā, arī zeme ir lētāka, tāpēc kompensācijas atšķiras, neskatoties, ka degviela, traktortehnika maksā to pašu cenu kā citur Eiropā.”


DAUDZ PAR VIDES PROBLĒMU RISINĀŠANU

R.Zīle uzsvēra, ka naudas sadalē ir daudz netaisnību: „Piemēram, mani palīgi Briselē saņem augstu atalgojumu, un vienalga, vai esi bulgārs, francūzis vai latvietis, bet tie palīgi, kas strādā Rīgā, saņem daudz mazāk, jo normatīvi tā nosaka. Tātad mans palīgs Rīgā saņem tādu algu, kas ir astoņas, deviņas reizes mazāka nekā dānim Kopenhāgenā. Ir daudzi faktori, kas ietekmē mūsu budžetu, daudz kas ir jāpierāda.

Būtiska budžeta sadaļa būs izdevumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Skaidrs, ka ar vidi ir problēmas un zaļā domāšana ir laba. Bet jautājums, cik tālu un kā tas strādās saistībā ar naudu. Skatāmies, ka aiz loga sniega nav un diez vai būs, skaidrs, ka cilvēki ir satraukušies. Daļa deputātu no citām valstīm, kas ir no zaļajām partijām, aizstāv zaļās idejas, bet, kad paskatāmies, kā ir nobalsojuši dažos likumdošanas jautājumos, tad jājautā, cik viņi ir patiesi. Ja aicina jauno paaudzi kļūt zaļiem, tad aicinu tādiem būt līdz galam.

Arī mēs tagad atbalstām zaļā klimata pārmaiņas, lai budžetā kaut ko vairāk varētu dabūt, bet jārēķinās, ka tur būs nosacījumi.”


FESTIVĀLS, FITNESS, VIESNĪCA, ATKRITUMU ŠĶIROŠANA

Atklātās stundas laikā KCV 11. klases skolēni izstrādāja projekta ideju, kas varētu pretendēt uz Eiropas naudu Kuldīgas novadā un no kura labumu ilgtermiņā varētu gūt visi iedzīvotāji. Jaunieši strādāja grupās četrās jomās: uzņēmēji, vide, jaunieši, izglītība un kultūra. Kultūras jomā skolēnu grupa prezentēja ideju par festivālu Kuldīgā, kas būtu kā iedvesma jauniešiem, ko darīt tālāk, pabeidzot skolu, organizētu meistarklases, koncertus, lekcijas u.tml. Nākamā grupa prezentēja ideju par fitnesa klubu ar mērķi, lai kuldīdznieki kļūtu aktīvāki un pievērstu uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Vēl jaunieši vēlējās uzlabot šķirojamo atkritumu sistēmu pilsētā – lai atkritumus varētu šķirot visā pilsētā, nevis tikai atsevišķos punktos.

Skolēniem bija ideja par jauniešu viesnīcu, kas būtu domāta tiem, kas pēc studijām grib atgriezties Kuldīgā, bet nav atraduši dzīvesvietu. Jaunieši piedāvāja renovēt kādu māju vecpilsētā, kas stāv tukša un netiek izmantota.

Deputāts viesojās arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, kur runāja par Eiropas vērtībām un cilvēktiesībām.