Laikraksts Kurzemnieks

JĀATKLĀJ NOSLĒPUMS

Elīna Elza skaidro: „Zinājām, ka jātaisa izglītojoša spēle. Mērķauditorija bija 12. klases skolēni. Mums šķita, ka jauniešus piesaista noziegumi, kaut kas krimināls. Izdomājām, ka jātaisa par kādu personību. Atcerējos, ka 8. klasē literatūrā lasījām par dzejnieku Klāvu Elsbergu. Stāsts par to, kā viņš gāja bojā, ir mistisks.” Ance piebilst: „Un izlaušanās istabai vajag, lai atklātu kādu noslēpumu.”

Elīna Elza turpina: „Zināju, kā tam jāizskatās, bet veidoju pirmo reizi. Jāplāno, kā no viena uzdevuma tikt pie nākamā, lai beigās ir atrisinājums.” Ance atzīst: „Nebija viegli izdomāt tādus uzdevumus, kas vienu saista ar otru. Tie bija par matemātiku, mūziku un literatūru. Svarīgi uztaisīt tā, lai saprot visi, nevis tikai mēs, kas zinām principu.”

Spēle bijusi bez maksas, tiesa, atsaucība varējusi būt lielāka, tomēr tie, kuri atnākuši, novērtējuši pozitīvi. Tāpēc janvārī vai februārī varētu iekārtot jaunu.


IZKĀPJ NO KOMFORTA ZONAS

Pateicoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta projektam Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, projektā Uzrāviens oktobrī jauniešu mājā Kuldīgas biedrība Kaktuss vienaudžiem stāstīja, kas ir radoša domāšana un radoša vide, kā tā ietekmē pašsajūtu un mācīšanos un kā to izmantot skolā. Jauniešiem bija jāizkāpj no komforta zonas – viņi daudz ko uzzināja par sevi un citiem. Bija tikšanās ar Anitu Birznieci no Gulbenes, kura kopā ar vairāku valstu kolēģiem radījusi metodisku materiālu un rādīja, kā ar vienkāršiem priekšmetiem iekārtot izglītojošu izlaušanās istabu. Pēc teorijas un praktiskiem uzdevumiem jaunieši dažādai mērķauditorijai veidoja to paši.