Laikraksts Kurzemnieks

Konkursu otro gadu rīkoja Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. Kārļa skolotāja Larisa Gailīte uzsver, ka dalībnieki tur ļoti spēcīgi. 50 topošos pianistus no 17 Latvijas un divām Lietuvas mūzikas skolām vērtēja žūrija, kurā bija pianisti Vestards Šimkus, Diāna Zandberga un Aids Podžuks (Aidas Puodžiukas).

K.Gūtmanis bija sagatavojis trīs skaņdarbus: J.S.Baha Mazo prelūdiju, V.A.Mocarta Sviestmaizi un P.Čaikovska Rīta pārdomas. Puisim sarežģītākais šķitis Baha darbs. Skolotāja uzskata, ka tehniskajā ziņā smagāka bijusi Čaikovska kompozīcija: „Bet Kārlim nebija grūti, jo viņam padevās un patika. Arī Mocarta skaņdarbs nav viegls, jo tajā tiek izmantots glisando – īpašs paņēmiens, ko vajadzēja apgūt.”

Skolotāja ir pārsteigta: „Tik labu rezultātu negaidīju, jo visi dalībnieki ir ļoti spēcīgi. Arī mūsu grupā bija pārstāvji no Dārziņa un Mediņa mūzikas skolas, no Liepājas, Cēsīm, Ventspils un citām. Konkursam vienmēr tiek gatavots klasi vai divas augstāks skaņdarbs, bet, piemēram, mūsu grupas uzvarētājs Matvejs Fokins no Dārziņa skolas spēlēja 7. klases skaņdarbu. Otrā vieta šajā grupā netika piešķirta, bet trešo Kārlis dalīja ar puisi no Lietuvas.”

Kas konkursā sevišķi izdevies? Kārlis saka: „Domāju, ka izdevās Rīta pārdomas. Biju ļoti labi iemācījies. Pirms spēlēšanas skolotāja dažas lietiņas pateica, un es tās izdarīju.”

L.Gailīte piebilst: „Pianistiem konkursos vienmēr ir izaicinājums pielāgoties citam instrumentam. Nav viegli arī tikt galā ar uztraukumu – spēlēt žūrijas priekšā. Svarīgi ir spēlēt no sirds, un Kārlim tas izdevās. Savukārt emocijas mūzikā var ielikt vien tad, ja skaņdarbs labi apgūts un ja pašam ir emocionālā bagāža. Kārlis ir viens no tiem, kurš ar ģimeni regulāri apmeklē koncertus – viņš var salīdzināt, vērtēt. Viņš klavieres spēlē jebkur, kur tikai ierauga, sacer mūziku, spēlē pavadījumu māsai, kura mācās vijoļspēli.”