2019. gada 6. oktobrī, 00:00
Izveidot tādu augstskolas filiāli, kuras studiju satura veidošanā piedalās vairāku valstu partneri, ir pilnīgi jauna pieredze Latvijā. Tieši tāda augstskola top Kuldīgā – Mākslas un radošais klasteris, kurā plānota Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle.
DEMONTĀŽA SĀKUSIESŠogad 13. augustā sākta vecās Kuldīgas slimnīcas ķirurģijas korpusu O. Kalpaka ielā 4, kuri vairākus gadus stāvēja neizmantoti, pārbūve. Būvnieku konkursā uzvarēja uzņēmums
Ostas celtnieks – Torensberg, bet projektu izstrādājis arhitektes Zaigas Gailes birojs. Kuldīgas adatu fabrikas pārbūvei par Mākslas un radošo klasteri piesaistīti 1,69 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ap 400 tūkstošiem eiro ir valsts dotācija, bet vēl ap miljonu projektā iegulda arī pašvaldība, būvniecības termiņš ir 18 mēneši.
Klastera iecere radusies Kuldīgas Mākslinieku rezidences, Kuldīgas pašvaldības un Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbībā.
Bijušās Kuldīgas slimnīcas ēkas vietā atradīsies studiju telpas, radošās darbnīcas un laboratorijas. Projekta vadītāja Madara Dravniece informē, ka šobrīd notiek ēkas demontāža un tīrīšana, tiek novērtēts, kādā stāvoklī ir saglabājamās ēkas daļas.
Vecajā ēkā, kur atradīsies Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle, vēstures gaitā bijusi gan adatu fabrika, gan Kuldīgas slimnīcas ķirurģijas nodaļa.
GALVENAIS UZDEVUMS – PROGRAMMU AKREDITĀCIJA“Galvenais studiju virziens ir pakalpojumu dizains. Tā ir metode, kā stratēģiskas inovācijas ieviest jebkurā uzņēmumā, iestādē un organizācijā,” skaidro projekta vadītāja Ilze Supe.
Viņa norāda, ka šobrīd tiek apspriests sadarbības līgums. “Skatāmies, kā programma funkcionēs, kāda būs administrēšana un budžets, kādas būs studiju vietas Latvijā, Vācijā un Igaunijā. Līguma apspriešanai mums ir laiks līdz oktobra beigām, ir vairāki riski, kāpēc process varētu iekavēties, bet, manuprāt, esam ļoti tālu tikuši. Apspriešanā ir arī budžeta projekts.
Līdz gada beigām studiju programmas jāsagatavo akreditācijai.
Bet te nu varētu būt aizķeršanās, jo pastāv vienots, Eiropas Savienībā pieņemts, akreditācijas veids, ka akreditāciju var veikt vienoti visām valstīm, nevis katrā atsevišķi. Igaunija un Lietuva šai sistēmai ir pievienojušās, bet Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija to diemžēl vēl nav izdarījusi. Šobrīd no ministrijas gaidām atbildi, bet šķiet, ka vienotā akreditēšana nebūs iespējama. Tas mazliet biedē mūsu partnerus, kam šķiet, ka viss būs sarežģītāk, nekā viņi sākotnēji bija iecerējuši. Programmu akreditācijai paredzēts pusgads – no janvāra līdz jūnijam. Ja būs nepieciešami vairāki paralēlie procesi, tas būs ilgāk,” paskaidro I.Supe.
SKATS UZ VISU PASAULIProjekta vadītāja skaidro, ka Ķelnes Tehniskā universitāte programmā vairāk izstrādājusi dizaina un tehnoloģiju studiju sadaļu: “No Ķelnes projektā piedalās arī Informācijas tehnoloģiju fakultāte, kas izveidojusi programmu par tehnoloģiju lomu sabiedrības funkcionēšanā, pakalpojumu vidē utt. Ķelne bija pirmā augstskola, kurā pagājušā gadsimta 90. gados tika attīstīta pakalpojumu dizaina pieeja, viņiem uzkrāta liela pieredze. Rīgas Ekonomikas augstskolas sadaļa ir saistīta ar biznesu, organizāciju izveidi, funkcionēšanu, daudzveidību tieši pakalpojumu sektorā. Tas skar ne tikai biznesu, bet arī valstisko pārvaldi, publisko un nevalstisko sektoru. Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju veido kopīgu kursu dizaina jomā un sociālajās zinātnēs. Esam piesaistījuši ekspertus, kuru specialitāte ir sociālās izpētes metodes, sociālā prognozēšana utt.
Mēs ļoti vēlētos, lai jaunizveidotās augstskolas 1. semestris būtu jau 2020. gada rudenī, mācības notiktu Ķelnē. Taču, ja process ievelkas, nekas neatliks, kā pārcelt pirmo mācību semestri par gadu. Bet varbūt tas arī ir labāk, jo tad jaunā augstskola varētu sākt strādāt jaunajā ēkā.
Pirmajā kursā varētu uzņemt 20 studentus no dažādām pasaules valstīm, jo Ķelnes kolēģi skatās plašāk – ne tikai uz Eiropu, bet visu pasauli.”
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.