„Bet ir arī tādi jaunieši ar radziņiem. Viņi atnāk, pasēž maliņā, parunājas ar draugiem, pačakarē savu telefonu. Kamēr šeit strādāju, esmu sapratis, ka ar katru jārunā pilnīgi citādāk,” saka Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra darbinieks Adrians Dravnieks.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.