Laikraksts Kurzemnieks

Tās ir Vārmes, Laidu, Turlavas, Ēdoles un Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola, Vilgāles sākumskola, Kuldīgas Centra vidusskola, Kuldīgas 2. vidusskola un V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskola.

Kur rādīs kompass?

Sabiedrības vērtību un nākotnes vīzijas dokuments tiek dēvēta par Kuldīgas vērtību kompasu, kas rādīs ceļu, kurp doties. Vērtības paust skaļi – tas ļauj izveidot iedzīvotāju grupu nostāju tajā, kas tiešām svarīgs. Tā var stiprināt vietējo identitāti un celt arī plašākas apkaimes pašapziņu. Jauniešu radošums un virtuālā pieredze ar situāciju citās valstīs sniedz iespēju pilsētvides attīstībai kļūt tālejošai. Skolēni tika aicināti iezīmēt vērtības trijos virzienos: cilvēka dzīvē un plašākā sabiedrībā, pilsētā, papildus minētas rakstura iezīmes.

Kas būtu jāuzlabo

Ieteikumi ir veids, kā cilvēki sazinās ar dažādām iestādēm, atklājot kādas lietas trūkumu vai nepilnību. Skolēni novada attīstībai ierosina: ierīkot mākslinieka Indriķa Zeberiņa pieminekli Pilsētas dārzā, izveidot vēl vienu augstskolu, paplašināt slimnīcu un noturēt tās statusu, ierīkot luksoforus, izveidot divriteņu un elektroskūteru nomu un stāvlaukumu, atjaunot baznīcas un uzlabot to apkuri. Skolēni iesaka izlikt pilsētas robežzīmes ar tekstu Sveicināti Kuldīgā! un ar kartēm, iekārtot dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas pilsētā un laukos, piemēram, zoodārzu un strūklakas.

Lai veidotos piederība

Kuldīgas Centra vidusskolas audzēkņu izvēli raksturo direktora vietnieks Krists Felš-Milbergs: „Manuprāt, viss cilvēkā sākas ar personīgajām vērtībām. Tās jauniešiem formējas augot, un tas notiek skolā, mājās un ikkatrā vietā, kur viņš sper kāju. Mūsu vērtības ietekmē mūsu izvēli, un ir ļoti būtiski tās apzināties, lai izprastu savas vēlmes un rīcību. Līdzīgi arī skolas un pilsētas vērtības zināt ir būtiski, lai veidotos piederība, un tām jāiet roku rokā ar personiskajām. Varu apgalvot, ka liela daļa jauniešu par savām vērtībām domā un uzskata to par nozīmīgu procesu izaugsmē.”

Šīs skolas audzēkņi augstu vērtē kultūrvēsturisko mantojumu, vecpilsētu un to raksturojošos elementus.

Jauniešu komanda

Lai ieviestu lielas pārmaiņas, jāveido stipra komanda ar dažāda vecuma jauniešiem, kuri dzīvo ne tikai Kuldīgā vien. Jārod vieta arī pasaules pieredzei. Projekta Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta jauniešu grupā darbojas Laura Volkonovska, Adrians Dravnieks, Endija Vītola, Justīne Iesaliņa, Kristaps Jansons, Kristaps Abersons, Elizabete Rublāne, Estere Jansone, Una Raikstiņa, Justīne Dubure, Jurģis Spulenieks, Nansija Garkalne, Dāvis Jansons, Mārtiņš Vasmuss, Ernests Vēzis, Anete Branta un Daniela Reimane. Viņi analizē pilsētai raksturīgās problēmas.

 
Kultūra kā instruments

Kuldīgas unikalitāti jaunieši akcentē kā vienu no galvenajiem faktoriem, pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu. Kultūrvēsturiskais mantojums ir tai raksturīgais elements – vecpilsētas ainava un pagalmi kā vienots ansamblis. Statuss, uz kuru ceram, ļautu kultūras attīstībā un kultūrpolitikas problēmu risināšanā spert pareizus soļus. Iesaistot visu novadu, šai virzībai varētu radīt stabilu pamatu.

Kuldīgas pieteikumā šim statusam kultūra tiek uztverta kā instruments. To raksturo vairāki kultūrpolitikas principi: lai risinātu problēmas, kas ietekmē nozari, jāmaina pati kultūra – jārada jauninājumi, citādāki principi un pieeja. Kultūra ir universāls darbarīks, jo tā izpilda vairākus uzdevumus vienlaikus. Lai rastos pārmaiņas, jāanalizē trūkumi ne tikai kultūrā, bet arī ekonomikā un sociālajā sfērā – daudzās Latvijas un Eiropas pilsētās šīs lietas ir ļoti saistītas.

Darbavietu nozīme

Kā secina projekta izstrādātāji, pilsētas izaugsmei vajadzīga saikne starp jauniešiem un uzņēmējiem. Tā veicinātu nodarbinātību un jauniešus izglītotu, vēlāk stimulētu darbavietu veidošanos, tā uzlabojot ekonomisko situāciju. Darbavietu skaita pieaugums radītu cilvēku plūsmu, verot durvis ekonomiskajai, sociālajai un kultūras attīstībai. Cilvēku pieplūdums dos iespēju attīstīt kultūru dažādos lauciņos, tajā skaitā Kuldīgai raksturīgo tūrismu. Tilts starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju ļauj veidot stabilu ekonomiku.

Kā ir dzīvot pilsētā-muzejā

Pandēmija ir apstādinājusi jebkādus pasākumus, tāpēc kultūras bads jūtams starptautiskā līmenī. Kā situāciju Kuldīgā komentē novada domes kultūras nodaļas un jauniešu grupas projekta vadītāja Laura Volkonovska: „Manuprāt, kultūru pirms kovida var raksturot pozitīvi. Pašvaldība cenšas nodrošināt pasākumus dažādām auditorijām, rūpējas, lai tie pieejami ikvienam. Tāpat kultūras piedāvājuma radīšanā iesaistās nevalstiskais sektors, un tas ēdienkarti dažādo. Savukārt, ja runājam par cieto kultūru, gana daudz naudas ieguldīts vecpilsētas kultūrtelpas saglabāšanā, un Kuldīga sasniegusi tādu stadiju, kad pasākumi pat nav nepieciešami, lai pilsētai piesaistītu tūristus. To noteikti izjūt arī vietējie, bet tāds, lūk, ir mūsu spožums un posts – dzīvot pilsētā-muzejā.

Katra iedzīvotāju grupa noteikti akcentētu problēmas arī citos jautājumos. Es varu runāt tikai par nelielu, bet ļoti svarīgu daļu – par pieaugušiem jauniešiem. Ar to es domāju cilvēkus pāri 20 gadiem. Mūsu sociālais burbulis saskaras galvenokārt ar dzīvesvietas un jēgpilnas izklaides vietu trūkumu.”

_______________________________________________________________________________________

Skolēnu nosauktās vērtības

Dzīvē
Laimīga ģimene, jaunieši, brīvība, sirds, inteliģenta sabiedrība, pozitīva attieksme, fiziska un garīga veselība un labsajūta, darba tikums, sadarbošanās, taisnīgums, tolerance, līdzdalība, veselība, nauda.

Raksturā
Sirsnība, laipnība, drosme, cieņa, godīgums, centība, izpalīdzība, līdzcietība, gudrība, draudzība, mīlestība un miers.

Pilsētā un sabiedrībā
Kultūra, kultūrvēsturiskais mantojums, infrastruktūra, māksla, daba un tās pieminekļi, ekoloģija, sakopta vide, Kuldīga kā tūrisma galamērķis, izglītība, latviešu valoda, piederības izjūta, līdzdalība.