Laikraksts Kurzemnieks

Vjačeslavs Bogdanovs, Kuldīgas, Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes katoļu draudzes priesteris

 
Arī tagad Pelnu trešdienā baznīca citē vārdus no pravieša Joēla grāmatas, kur Kungs saka: ,,Atgriezieties pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām un raudām! Un plosiet savas sirdis, nevis savas drēbes un atgriezieties pie Kunga, sava Dieva, jo Viņš ir laipns un žēlsirdīgs, lēnprātīgs un ļoti žēlīgs!” Kad pār cilvēku galvām tiek kaisīti svētītie pelni, priesteris saka, atkārtodams Bībeles pašās pirmās grāmatas – Radīšanas grāmatas – 3. nodaļas vārdus: ,,Memento homo, quia pulvis es. Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekļiem pārtapsi!”

Atceries, cilvēk... Diemžēl ārkārtīgi reti atceramies, ka bez Dieva mēs esam nekas. Bez Dieva no cilvēka godības paliek vien pelnu kaudzīte uz nelielā šķīvīša, ko noliek pie baznīcas altāra, un tad ar mūsu miesas simbolisko substanci baznīca Pelnu trešdienā mums apkaisa galvu.

Šis gandarīšanas rituāls šogad piepildījies ar traģisku postu un lielu nelaimi. Mūs visus satriec tas, kas notiek relatīvi netālu no mūsu zemes, – Ukrainā. Karš ir tā „nelaime un žults”, kas ne tikai posta ukraiņu zemi un tās ļaudis, bet arī piepilda mūsu sirdis ar satraukumu, bēdām un... milzīgu līdzjūtību.

Dievs vēlas, lai mēs savu uzmanību atrautu no šīs pasaules pārejošajām lietām un atnāktu pie Viņa. Lai mēs atstātu grēku, kas mūs pakļauj iznīcībai un slepkavo, lai mēs atgrieztos pie dzīvības un prieka avota. Svētais pāvests Jānis Pāvils II pirms 43 gadiem teica: ,,Pats Jēzus Kristus ir lielā gavēņa viscēlākā žēlastība; Viņš pats sevi atklāj evaņģēlija apbrīnojamā vienkāršībā.” Un tā ir. Lai piedzīvotu patiesu satikšanos ar Dieva dēlu, jābūt par cilvēku, kuram ir atvērta sirds, – sirds, kas nav piepildīta ar ļaunuma aklumu.

Tagadējais Romas pāvests Francisks mudina visus labas gribas cilvēkus šīgada lielā gavēņa sākumā – Pelnu trešdienā – lūgties un gavēt tieši šajā nodomā: lai no mums visiem atkāptos ļaunums, kas plosa cilvēci, kas plosa Ukrainu un daudzas citas zemes, kur deg nesaskaņas un naids.

Sirds pievēršanās Dievam jeb atgriešanās nozīmē gatavību dzīvot tā, kā Viņš to gaida: būt patiesiem pret sevi, nemēģināt kalpot diviem kungiem, no visas savas dvēseles mīlēt Dievu un no savas sirds aizvākt visus grēkus. Katram tā vajadzētu rīkoties atkarībā no situācijas mūsu ģimenē, darbvietā, no veselības un citiem apstākļiem, kuros dzīvojam.

Jēzus gaida no mums pazemīgu sirdi, kas atzīst savus kritienus un grēkus, kas ir gatava to atmest. ,,Tad jūs pieminēsiet savu dzīvesveidu un savus ļaunos darbus; jums būs kauns par sevi jūsu grēku un aplamību dēļ,” mācīja Jānis Pāvils II. Kungs gaida no mums patiesu grēku nožēlošanu, un šai nožēlai vispirms jākļūst redzamai tajā, ka izlīguma sakramentam jeb grēksūdzei tuvosimies gandarīšanas darbos un tajā, ko apņemamies, tuvākmīlestības darbos: ,,Atgriezties pie Dieva nozīmē no mūsu puses meklēt piedošanu un Dieva spēku un šādi virzīties uz priekšu katru savas dzīves dienu.”

Lai mūs ikvienu mudinātu nožēlot savus grēkus, baznīca liturģijā nāk ar vārdiem no 51. psalma – ar tiem ķēniņš Dāvids izteica nožēlu, ar tiem daudzi no Dieva ir lūguši piedošanu: ,,Dievs, apžēlojies par mani savā lielajā žēlsirdībā un savas labvēlības pilnībā izdzēs manu netaisnību; mazgā mani tīru no noziedzības traipiem un no grēka mani šķīstī. Jo es atzīstu savu vainu un mans grēks arvien ir manā priekšā. Pret tevi vien esmu grēkojis un ļaunu darījis tavā priekšā, bet tavs spriedums ir pareizs, un tavs lēmums ir taisnīgs. Dievs, radi manī skaidru sirdi un atjauno manī stingru garu; neatmet mani no sava vaiga un savu garu neatņem no manis; dod man atkal savas pestīšanas prieku un nostiprini mani ar dedzības garu. Atdari, Kungs, manas lūpas, un mana mute teiks tavu godu.”

Dievs mūs uzklausīs, ja šajā dienā – un ne tikai šajā –lūgsimies ar šiem vārdiem: ,,Dievs, radi manī skaidru sirdi un atjauno manī stingru garu!”