Laikraksts Kurzemnieks

Kuldīgā uzrunas teica mācītājs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris Andris Rieksts, kuldīdzniece Antoņina Valeiņa, vairāki iedzīvotāji, kuriem ir saikne ar Ukrainu. Šīs uzrunas un patiesie stāsti bija visemocionālākie. Koris Rāte, Artis Šimpermanis un citi dziedāja gan Ukrainas un Latvijas himnu, gan citas patriotiskas dziesmas. Vislielākais pārsteigums bija tad, kad M.Burke-Burkevics nolasīja ziņu no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas priekšpilsētas Irpiņas, kas cietusi no okupantu armijas bombardēšanas un kurā cilvēki vērojuši koncerta tiešraidi no Kuldīgas.

Aizkustinoša bija ukrainietes Anželikas Šternbergas uzruna: „Kopš sākās karš, es ļoti novērtēju to, ko jūs, latvieši, mūsu labā esat darījuši. No sirds jums pateicos! Es esmu no Hmeļnickas. Apprecējos ar kurzemnieku un nu Latviju saucu par otro dzimteni. Jūs esat redzējuši, kas Ukrainā notiek: visas tās briesmas nevar ziņās rādīt. Ukraiņi ir stūrgalvīgi, šobrīd ļoti saliedēti un uzvarēs. Bībelē ir stāsts par Dāvidu un Goliātu, un mazais Dāvids milzi uzveica. Ukrainā ir mani vecāki, brālis. Mans vīrs tur kopā ar brīvprātīgajiem ved palīdzību. Viņš ir mans varonis! Gribu pateikt arī ko labu, un tās nav anekdotes – tie ir fakti. Ukrainas čigāni nozaga Krievijas tanku, bezpajumtnieki vāc tukšās pudeles, lai piepildītu ar Molotova kokteiļiem, ukraiņu omīte krievu karavīrus pabaroja, ēdienam pieliekot purgenu. Katrs cīnās, kā var.”