Laikraksts Kurzemnieks

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors:

– Kopš 2014. gada, kad pret Krieviju ieviestas pirmās apjomīgās sankcijas, situācija ir mainījusies un lielākā daļa Latvijas uzņēmumu riskus ir sadalījuši. Faktiskais tirdzniecības apjoms sadarbībā ar Krieviju vai Baltkrieviju reti kuram uzņēmumam ir lielāks par 20%. Tomēr Krievija joprojām ir piektā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere, un sekas būs jūtamas gan saistībā ar energoresursu pieejamību un cenu pieaugumu, gan preču un izejvielu apriti. Varam prognozēt, ka pašreizējās sankcijas ietekmēs dažādu izejvielu, piemēram, metāla, koksnes, ķīmisko materiālu, saulespuķu eļļas un papīra, piegādi. Uzņēmumiem būs vajadzīgs laiks, lai pārorientētos uz citiem piegādātājiem un eksporta tirgiem, tādēļ mūsu aģentūras ārvalstu pārstāvniecības ir uzrunātas izzināt alternatīvas.

Pagājušogad Krievija bija Latvijas piektā lielākā preču eksporta un ceturtā lielākā preču importa partnere. Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,2 miljardus eiro vērts, un tas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā, bet imports no Krievijas – 1,8 miljardi eiro jeb par 90% vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn bilance Latvijas preču tirdzniecībai ar Krieviju bija negatīva (–576,4 milj. eiro). Eksports uz Krieviju veidoja 7,3% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt imports – 9,1% no kopējā. Mūsu galvenās eksporta preces ir pārtika, pārsvarā alkohols, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskie produkti, pārsvarā medikamenti. Bet no Krievijas visvairāk ievedam minerālproduktus, pārsvarā dabasgāzi, un metāla izstrādājumus.

Baltkrievija pērn bija Latvijas 21. lielākā eksporta un 12. lielākā importa partnere. Mūsu eksports uz Baltkrieviju bija 186,8 milj. eiro vērts – par 2% vairāk nekā 2020. gadā, bet imports – 463,6 milj. eiro jeb par 55% lielāks. Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance bija negatīva (–276,8 milj. eiro). Eksports uz Baltkrieviju veidoja 1,1% no kopējā, imports – 2,4%. Galvenokārt eksportējam ķīmiskās preces, mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas, tekstilizstrādājumus, optiskās iekārtas. Visvairāk ievedam koksnes izstrādājumus (60% no Baltkrievijas importa Latvijā pērn).

Aģentūra kopā ar uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām apkopo ziņas par uzņēmumu vajadzībām. Apmēram divas trešdaļas no 25 lielākajiem eksportētājiem ir tirdzniecības, transporta, uzglabāšanas pakalpojumi. Pārējie ir ražojošie uzņēmumi. Izzinām alternatīvas piegādē un aicinām izmantot līdzšinējos atbalsta instrumentus eksporta veicināšanai, piemēram, starptautiskā konkurētspējas veicināšanas programmu. Ar to var iegūt līdz 40 tūkstošiem eiro gadā mārketingam un produktu pielāgošanai citiem tirgiem. Tāpat tautsaimniecības padomei piedāvāsim, kā atbalstu uzņēmumiem efektivizēt.

Krievijas un Baltkrievijas tirgus jau vairākus gadus bijis īpaši riskants, un lielākā daļa uzņēmēju ar to rēķinājās, neliekot uz tiem pārāk lielu uzsvaru. Atsevišķi uzņēmumi, piemēram, “Latvijas finieris”, ir paziņojis, ka attiecības ar Krievijas partneriem pārtrauc. Ir skaidrs, ka veselīgas ekonomiskās attiecības ar abām austrumu kaimiņvalstīm tuvākajā laikā neatjaunosies, tādēļ tos, kas strādā šajā tirgū, aicinām pārorientēties uz citiem tirgiem un piegādes veidiem.