Laikraksts Kurzemnieks

Edgars Ansulis, klīniskais psihologs:

– Kaut gan kopš iebrukumiem Ukrainā bija pagājušas vien dažas stundas, jau pirmie klienti izteica savas domas par to. Viņiem tas ir aktuāli. Šis ieteikums nav tablete, kā mazināt bažas, bet svarīgi saprast pāris standarta lietu un rīkoties pa punktiem. Katram pašam jāsaprot, kā rīkoties, lai justos stabilāk, un kā rīkoties krīzē, ja kaut kas tāds notiek mūsu valstī. Domāju, ka šajā ziņā masu mediji grēko. Zinu, ka mājaslapā “Sargs.lv” ir norādījumi, kā krīzes situācijā rīkoties.

Otra svarīga lieta ir sekot līdzi drošiem, ticamiem ziņu avotiem. Izvēlos vienu, piemēram, “Panorāmu”, un nemēģinu filtrēt pilnīgi visu sociālajos tīklos. Tur ir daudz patiesības, bet arī daudz nepatiesības. Viltus ziņas var raisīt neskaidrību, nepārliecinātību un trauksmi. Lai arī karš Ukrainā ir ļoti tuvu un emocionāli mūs ietekmē, svarīgi apzināties, ka tas notiek pie viņiem, nevis Latvijā. Mums vienkārši jābūt gataviem situāciju izprast.

Viena kliente teica tā: „Sestdienas vakarā man vajadzēs dejot. Bet kā dejot, ja Ukrainā notiek karš un ukraiņiem jābēg no mājām?” Es atbildēju, ka jāatceras – tās šausmas notiek tur, bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem jāsēž mājokļos ar izslēgtām gaismām, nodurtām galvām un jādzīvo absolūtās bailēs. Protams, jāizrāda vienotība ar ukraiņu tautu, kas ir nelaimē, bet nav jāaizmirst par sevi. Jāturpina darīt to, ko ikdienā darām. Mums jādzīvo mūsu dzīve, jāaudzina bērni, jāiet uz saviesīgiem pasākumiem – jādara viss, lai jau tā grūtajā kovida periodā ikdiena nemainītos un mēs spētu dzīvot pilnvērtīgi.