Laikraksts Kurzemnieks

Protestējot pret karu, Rīgā cilvēki piketēja, pie Krievijas vēstniecības stāvēja ar Ukrainas karogiem un plakātiem. Skanēja mūzika ukraiņu valodā, tika atskaņota Ukrainas himna. Tur bija arī kuldīdznieki, tostarp Demokrātijas kvartāla aktīvisti. Pretim Ukrainas vēstniecībai cilvēki pauda atbalstu tautai, Kronvalda parkā noliekot ziedus un aizdedzinot sveces.

Panika, rindas veikalos, uz robežām
Ukrainiete, Kuldīgas skaistumkopšanas speciāliste Gaļina Jansone: „Esmu šokā! Saņemu lielu atbalstu no klientēm visā Latvijā, kas zvana un izsaka labus vārdus, līdzjūtību. Tas ir drausmīgi! Mana māsa ne uz zvaniem, ne īsziņām neatbild. Meita sazinās ar manas māsas dēlu, viņš raksta, ka situācija Ukrainā ir ļoti slikta – būs jāiet karot. Daļa cilvēku ir panikā un bailēs. Vietējie stāv garās rindās aptiekās, veikalos. Autobusu stacijas pārpildītas. Es esmu no Ļvovas, kas ir 60 kilometrus no Polijas robežas. Man stāsta, ka uz robežas jau ir liela rinda. Domāju: nekā laba nebūs, izskatās, ka šis karš ir rūpīgi, ilgi plānots.”
Ventspils ukraiņu kultūras biedrības Kobzar pārstāve Marija Antonova sazinās ar tuviniekiem, kā viņiem klājas: „Līdz pēdējam brīdim neticējām, ka karš var būt, tomēr tas notiek – Krievija uzbrūk no visām pusēm. Trūkst vārdu, tāpēc ka tur dzīvo mana ģimene.”

Latvijai tiešu militāru draudu nav
Aizsardzības ministrija iedzīvotājus aicina nesatraukties, jo Latvijai nav tiešu militāru draudu. „Vienlaikus katram iedzīvotājam pašam ir jāparūpējas par savu un ģimenes gatavību dažādām krīzes situācijām, jo tās var ietekmēt mūsu ikdienu,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Krīzes var būt dažādas un var pienākt negaidot, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi, interneta darbības pārtraukumi, tie var radīt ķēdes reakciju. Aizsardzības ministrija mudina jau iepriekš uzzināt komunikācijas veidus un uzticamos informācijas avotus. Buklets Kā rīkoties krīzes gadījumā latviešu, angļu un krievu valodā un informācija par sagatavošanos krīzēm meklējama https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas.

Lavīna ieskrējusies pārāk ātri
Jautāts, vai Krievijas iebrukumu varēja apturēt, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube atbild: „Apturēt var jebkuru konfliktu, bet to nevarēja novērst pēdējā pusgadā. To varēja izdarīt 2014. vai jau 2008. gadā, ja mēs būtu sapratuši Krievijas patiesos mērķus iebrukumam Gruzijā. Tad mēs, Eiropas un visas pasaules sabiedrība, varējām procesus ietekmēt. Tajā skaitā ANO, bet nu lavīna ieskrējusies pārāk ātri. Krievijas Federācija uzaudzējusi militārās spējas – tālās darbības raķetes, sistēmas. Bet Putinam nevajadzētu iedomāties, ka viņam vienīgajam tādi ir. Pirmā lieta ir gatavība šos ieročus lietot. Var būt civilie upuri, Putinam neizbēgami vajadzēs karot pilsētās, bet tur upuri nav prognozējami. Otrā daļa ir nopietnāka – tas, ar ko viņš draudēja naktī, ir kodolieroči. Te vairs nav svarīgi, cik maza ir valsts, kurai ir šādi ieroči, – tā ātri kļūs ļoti spēcīga. Šie draudi ir vēl sliktāki. Nupat mācībās Krievija demonstrēja arī starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanu.”

Tā ir arī panikas sēšana
Kuldīdznieks Edmunds Āķītis, civilās aizsardzības krīžu vadības konsultants, kurš nupat bijis Ukrainā, saka: „Redzam, ka mums jābūt gataviem pastāvēt pašiem par sevi, jo rietumi ar Putinu pārāk auklējušies. Jautājums, vai un kad Baltijas valstis būs nākamās. Ukrainā notiek šausmas – kopš agra rīta sazvanos ar kolēģiem Donbasā. Tas nav prātam aptverami! Jāpatur prātā, ka trieciens pa objektiem Ukrainā ir arī panikas sēšana, lai iedzīvotājiem izraisītu haosu.”

Jābūt gataviem pieciest grūtības
Vēstures zinātņu doktors Guntis Zemītis atzīst, ka vakar mainījusies ģeopolitiskā situācija visā pasaulē: „Kā ES valsts mēs vairāk saprotam, kas notiek. Latvijai jāpiedalās, lai pārējā sabiedrība beidzot atmostas, ka runa ir par bīstamu, nekontrolējamu spēku, kas apstāsies tikai tad, ja tiks apturēts. Vispirms jādomā par enerģētisko drošību, lai mēs vairs nebūtu atkarīgi no Krievijas, un jābūt gataviem pieciest saimnieciskās grūtības. Ja ne pašu, tad bērnu dēļ, jo no tā atkarīgs, kā dzīvos viņi. Ļoti apsveicami, ka arī kuldīdznieki un citi izsaka savu nostāju. Protestiem pie vēstniecībām vajadzētu notikt visās valstīs. Krievija neuzvedas kā civilizēta valsts, un mums tā jāignorē gan saimniecībā, gan sportā un kultūrā.”
No vakardienas Latvijā aizliegta Krievijas propagandas kanālu retranslācija. Rossija aizliegta uz pieciem gadiem, Rossija 24 uz četriem, TV Centr International uz trim, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ivars Āboliņš.

Rūpīgi plānota militārā agresija
Politologs Ojārs Skudra norāda, ka īstenota rūpīgi izplānota agresija. Kā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, mērķis ir Ukrainu nevis okupēt, bet demilitarizēt un denacificēt*, uzskatot, ka tās prezidents Volodimirs Zelenskis un valdība nav likumīga, jo izveidota pēc militāra apvērsuma. Tas nozīmē pagaidu valdību. Sarežģītās attiecības ar ES un NATO turpināsies. Kuru katru brīdi tiks paziņots par vienotām, jaudīgām citu valstu sankcijām. Iespējams, kāda Eiropas valsts tomēr nebūs gatava iet tik tālu, cik amerikāņi. ,,Saspīlējums valdīs vēl kādu laiku. Runa ir par politiskām sankcijām, jo līdz šim Krievija nejuta to efektu un negatavojās tās pildīt. Daudz atkarīgs no Ukrainas spējas sevi aizstāvēt, jo, cik zināms, Krievija neplāno ievest milzīgu karaspēku pret partizānu cīņu. Iespējams, militārā operācija būs citāda. Ja Ukraina spējīgi pretosies un kaujas turpināsies, no Krievijas puses sarunas par ekonomiskajām sankcijām sāksies agrāk, citādi tā nonāks kraha priekšā.” Ukraiņu bēgļu straume plūdīs uz Poliju, Lietuvu un citām valstīm.

Būt vienotiem un uzņemt bēgļus
Pēc Iekšlietu ministrijas lūguma Latvijā tiek izzināts, kur izmitināt bēgļus. Plūsma jau sākusies. Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa: „Ap 100 cilvēkiem varam izmitināt sporta skolas naktsmītnēs. Var pielāgot skolu zāles. Tos, kuri būtu gatavi uzņemt personīgi, aicinu apdomāt, kur to izdarīt.” Civilās aizsardzības komisijai izveidota vatsapa grupa saziņai. Domes deputāti vakar izteica atbalstu Ukrainas tautai, pieņēma lēmumu, kurā nosoda Krievijas agresiju.
Gada nogalē dome ar Čuhujivas pašvaldību Harkovas apgabalā parakstīja sadarbības memorandu. „Vairākas reizes runājām zūmā, sūtīsim atbalsta vēstuli, ja vajag, esam gatavi palīdzēt,” stāsta I.Bērziņa. Atbalsta vēstuli sūtīs arī Skrundas sadraudzības pilsētai Kosivai. „Mūsu iedzīvotājus aicinu būt vienotiem un saglabāt mieru, jo, kā paudušas Latvijas augstākās amatpersonas, tieša apdraudējuma valstij šobrīd nav. Varam justies drošībā un necelt paniku, bet domāt, kā izteikt gan emocionālo, gan politisko atbalstu cilvēkiem Ukrainā.”
Vairākās vietās novadā ir izlikti Ukrainas karogi.
* Likvidēt nacismu

Amanda Gustovska, Daina Tāfelberga, Inta Jansone, Alberts Dinters, Kristīne Āboliņa