Laikraksts Kurzemnieks

– Kurzemniekā kā korespondente esmu nostrādājusi diezgan ilgi. Sāku 1972. gada jūnijā. Pirmā pieredze pirms nonākšanas Kurzemniekā man bija Jēkabpils rajona avīzē. Žurnālistikā kopā esmu pavadījusi 27 gadus. Kurzemniekā atmiņā palicis ļoti daudz mīļu un gaišu kolēģu, arī zinoši redaktori. Iznāca strādāt pie redaktoriem Arvīda Blūma, Dailoņa Indrupa un Jāzepa Stirāna. Indrups palicis atmiņā kā vēstures jautājumos kompetents. Blūmam bija ļoti laba valodas izjūta; kā mēs tolaik teicām – viņš mums avīzē lasīja visas blusas. Atceros ļoti daudz labu kolēģu, kas bija gan profesionāli žurnālisti, gan no citām jomām avīzē ienākuši praktiķi. Kad nācās veidot rakstus, piemēram par lauksamniecību, iepazinu daudz savas jomas speciālistu.

No Kuldīgas palikuši atmiņā arī brīnišķīgi kaimiņi, vecie latviešu inteliģenti, kas, sākoties padomju okupācijas laikam, izdzīti no skaistajiem Rīgas dzīvokļiem, nejaušības dēļ nonākuši Kuldīgā. Viens no tiem bija dziedātājs Rihards Pelle.

Tagad Kurzemnieku palasu reti – ja gadās būt Kuldīgā, tad gan nopērku. Visvairāk interesē, ko raksta par vietējiem. Ceru, ka drukātajai avīzītei būs nākotne arī turpmāk. Vietējie cilvēki jau vienmēr gribēs zināt, kas notiek viņiem apkārt, jo, lai arī esmu pensionāre, ne vienmēr iznāk ar vietējiem satikties un parunāt, tādēļ ir interesanti ko izlasīt. Kurzemniekam vajadzētu rakstīt arī par novadniekiem. Grūti pateikt, vai avīze paliks drukātā versijā vai tomēr pāries digitālajā. Taču, ja grāmatas paliek, tad kādēļ lai avīze nepaliktu? Gribu novēlēt veiksmi, daudz labu kolēģu, interesantu cilvēku.