Laikraksts Kurzemnieks

Lai arī viņš dzimis un audzis rīdzinieks, Kuldīga viņam ir īpaša, jo šī ir sievas Montas dzimtā pilsēta un te iznāk bieži ciemoties. 2020. gada rudenī piekritis kalendāru veidot, jo zinājis, ka Kuldīgā ir daudz vietu, objektu un kompozīciju, kas saista pašu un ko gribētu notvert un iemūžināt fotogrāfijās.
Ņemot vērā to, ka katrs attēls pie sienas atrodas mēnesi un vienas fotogrāfijas aplūkošanai tas ir ilgs periods, Armandam bija svarīgi, lai katrā bildē ir dažādi elementi, kam pievērst uzmanību. Lai arī konceptuāli svarīgi bijis parādīt Kuldīgas klasiskās vērtības – sarkano ķieģeļu tiltu un rumbu –, taču fotogrāfs centies izcelt arī ne tik populāros un bieži fiksētos pilsētas skatus: mazās ieliņas, ēku jumtus utt.
Katru gadalaiku A.Jakovels braucis fotografēt divas trīs reizes un visbiežāk ķert mirkļus caur objektīvu devies agros rītos: „Viena no tehnikām, kas man tuva, fotografējot ainavas, ir ilgā ekspozīcija. Tā komplektā ar mirkli pirms saullēkta spēj uztvert vairāk gaismas, radot sapņaināku efektu. Ilgā ekspozīcija arī ataino citādu ūdens plūdumu, kā tas redzams attēlos janvārī un februārī.” Armands atzīst, ka 2020. gada rudens un 2021. gada pavasaris sācies ļoti strauji – bijis jāmetas bildēt, lai nepazustu ne zeltainās lapas, ne tikko uzplaukušie ziedi. Īpašs stāsts fotogrāfam ir arī par vasaru. Pilsētā viendien valdījis 30 grādu karstums, kuldīdznieki atvēruši visus iespējamos logus, gaiss uzkarsis. Un, saulei lecot, Armands trāpījies vietā, kur pēkšņi sētniece sākusi slaucīt ielu un gaisā cēlušies milzīgi putekļi. Fotogrāfijā to var nolasīt kā karstās vasaras tveici. Autoram mīļa ir arī melnā kaķa bilde – 1905. gada parkā ķerot kadrus ar afišu stabu, pēkšņi kadra vidū iesēdies lepns runcis un skatījies tieši virsū. Armands nosmej: „Man jāsaka paldies fotogēniskajam Kuldīgas sargam, un šo gadījumu es saucu par mirkļa veiksmi, jo pēc šīs vienas fotogrāfijas uzņemšanas kaķis uzreiz devās tālāk.” Lai arī kalendārā iekļuvuši 14 attēli, kopējais bilžu skaits mērāms daudzos desmitos, tāpēc Armands pieļauj domu, ka par prieku kuldīdzniekiem un pilsētas viesiem varētu izveidot šo (un varbūt vēl citu) darbu izstādi.
Kuras fotogrāfijas likt kalendārā, izlēma tā māksliniece maketētāja Inese Slūka, piedaloties laikraksta žurnālistiem.