Laikraksts Kurzemnieks

Ints Ķergalvis, grupu Oranžās brīvdienas un Riga Reggae mūziķis:

– Kurzemniekā sāku darboties 90. gadu beigās, kad mācījos 9. klasē. Redakcijā skolēniem ļāva kaut ko uzrakstīt jauniešu lappusei. Tie, kam ar rakstīšanu gāja labāk, varēja rakstīt arī vasarā. Kā žurnālists tur sāku strādāt 12. klasē un pēc Kuldīgas ģimnāzijas beigšanas nostrādāju desmit gadus. Kopā esmu pavadījis ap 15. Laiks, ko tur nostrādāju, ir pielīdzināms lielai dzīves universitātei. Tur ierados kā mazs puišelis, kurš īsti nesaprata, kā kas jādara, bet kurš ļoti gribēja ko sasniegt. Uztaisīt rakstu avīzei tādā vecumā bija kas ļoti iespaidīgs! Šai iespējai piegāju ar lielu entuziasmu. Varu teikt milzīgu paldies visiem bijušajiem kolēģiem – tā bija Daiga Bitiniece, Inguna Spuleniece, Dina Poriņa un, protams, fotogrāfi. Visi mani audzināja un mācīja, kas kā jādara. Atceros, ka ikreiz, kad ierados darbā, man pie datora Dina bija pielipinājusi krāsainas zīmītes, kurās bija gramatikas pamācības, izlabotas kādas rakstu kļūdas.
Noteikti gan kolēģi, gan darbs redakcijā mani izveidoja par personību. Daudz ieguvu arī intervējot, satiekot visdažādāko raksturu, profesiju pārstāvjus. Katra saruna deva pašizaugsmei kaut ko neatsveramu. Nevaru iedomāties nevienu citu profesiju, kurā var gūt tik plašu skatu uz dzīvi, kādu sniedza pieredze Kurzemniekā. Visinteresantākie raksti, kas palikuši atmiņā, bija par to, kā kopā ar inspektoriem pa nakti braucām, ķerstot maluzvejniekus: gulējām zālē, vaktējām. Man ļoti patīk asie, dzīvie sižeti, un vienmēr padevās labas reportāžas. (Vēlāk Ints strādāja LNT raidījumā Degpunktā – red.)
Kad esmu Kuldīgā, pie mammas dažreiz Kurzemnieku palasu. Citreiz paskatos, kas iepostots feisbukā. Mani interesē lasīt par kādu sev zināmu cilvēku no Kuldīgas. Manuprāt, tas arī ir vietējās avīzes mērķis – rakstīt par vietējiem, viņu dzīvi. Nekur citur nevarēs izlasīt to, ko var izlasīt tādā laikrakstā.