Laikraksts Kurzemnieks

Daina Vārpiņa, sabiedrisko attiecību konsultante Rīgā:

 – Kurzemniekā biju korespondente no 1999. gada 25. oktobra līdz 2004. gada 5. martam, taču publikācijas bijušas jau no 1995. gada. Tajā laikā sāku darboties Jauno žurnālistu skolā, kur mani iesaistīja redaktore Daiga Bitiniece. Viens no pirmajiem rakstiem, kas palicis atmiņā: devāmies mērīt dižozolu Rumbas pagastā. Biju jauna, jau pastrādājusi Kurzemes Radio. Kurzemniekā rakstīju par lauksaimniecību, sportu, pašvaldību. Vēl bija iedalīts Vārmes un Kurmāles pagasts. Kā jaunai korespondentei man lēnām bija jāiemanto uzticība nopietno pašvaldības cilvēku un sporta organizatoru acīs. Rakstīju arī par konkursu Gaisadārzi Kuldīgā, ko pati biju izdomājusi un organizēju. Mudinājām iedzīvotājus stādīt puķes kastēs, publicējām padomus, kā kopt un izaudzēt, pēc tam vērtējām. Vēl šodien, aizbraucot uz Kuldīgu, priecājos, ka šī tradīcija saglabājusies.

Par sportu runājot, šahiste Dana Reizniece-Ozola tajā laikā jau guva nozīmīgus panākumus Latvijā un ārpus tās, Romans Vainšteins kļuva par pasaules čempionu riteņbraukšanā, un man tā bija vērtīga pieredze – uzrunāt tik talantīgus cilvēkus un par viņiem rakstīt. Bija liels gandarījums, kad raksti nonāca pirmajā lappusē. Rakstīšana par sportu arī mani pašu mudināja sportot, piedalījos pat Kuldīgas pirmajā pusmaratonā. Lielāks piedzīvojums bija brauciens uz Nāciju kausu motokrosā Beļģijā, kur pirmo reizi izdevās akreditēties starptautiskā pasākumā.

Strādājot redakcijā, ieguvu atbildības izjūtu un lielu pieredzi materiālu vākšanā, tekstu veidošanā. Jau tajā laikā redzēju un vēl šodien redzu, ka Kurzemniekam žurnālistikas latiņa ir augsta, un to uztur ļoti labi tur strādājošie žurnālisti. Pa reizei, kad esmu Kuldīgā, avīzi iegādājos un palasu vai lasu tad, ja sociālajos tīklos Daiga Bitiniece vai Inta Jansone padalījušās ar kādu rakstu. Man prieks par katru pozitīvu ziņu – redzu, ka Kuldīga attīstās. Priecājos, ka vēl aizvien ir drukāta avīze, ka ieviesta arī digitālā versija. Kurzemnieka stiprā puse noteikti ir saturs, iespēja stāstīt par vietējo cilvēku dzīvi. Ir interesanti palasīt par kādu, kuru pazinu kā bērnu vai jaunieti, bet nu viņi izauguši par personībām un dara nozīmīgas lietas. Drukātā avīze ir pārbaudīta pilsētas un tās cilvēku vērtība, kas izturējusi visādus laikus un noteikti būs arī nākotnē.