Laikraksts Kurzemnieks

Tā pagājušo ceturtdien preses konferencē skaidroja Veselības ministrija (VM). Tiek apspriests, ka izplatīšana visās ES valstīs notiks vienlaikus. Eiropas Komisijas portfelī ir sešas dažādu ražotāju vakcīnas, kas pēc skrupulozām pārbaudēm var mūsu valstī nonākt nākamā gada laikā. Oficiāli reģistrēta nav vēl neviena.

 
Ar varu neuzspiedīs

Veselības ministre Ilze Viņķele uzsvēra: lai gan iedzīvotājiem vakcīnas būs par velti, ar varu tās nevienam netiks uzspiestas. Viņasprāt, iedzīvotāju bažas, ka tās top milzu tempā, ir pilnīgi pamatotas, un šaubīties ir cilvēcīgi. „Nezināt nav kauns – cilvēkiem ir jājautā un jāsaņem pārbaudītas atbildes, lai profesionāļi un tās iedzīvotāju grupas, kas drīkstēs vakcīnu saņemt, pieņem informētu lēmumu,” teica I.Viņķele. Viņas prognozes gan nav pārāk optimistiskas: arī ar visu vakcinēšanos nākamajā gadā vēl būs jārēķinās ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem.

Novērst nāvi

„Jo ātrāk novērsīsim infekcijas nodošanu viens otram, jo ātrāk atgriezīsimies pie normālas dzīves,” ir pārliecināta infektoloģe Dace Zavadska. Galvenais, ko varam no vakcīnas gaidīt, ir iespēja novērst nāvi, savukārt blaknes Covid-19 vakcīnām var būt tādas pašas kā tām, kas apkaro jebkuru citu slimību, piemēram, gripu. Turklāt neviena vakcīna nespēj iekļūt cilvēka DNS un mainīt ģenētisko kodu.

Vakcīna, kas ES ar pārbaudēm tikusi vistālāk un ir vistuvāk reģistrācijai, ir Oksfordas universitātes un Lielbritānijas farmācijas uzņēmuma "Astra Zenecca" radītā (vīrusu vektora vakcīna). Tā tiek ražota vairāk nekā desmit valstīs, pārbaudīta ar 24 000 brīvprātīgajiem. Starp viņiem bijis 131 Covid-19 gadījums, bet neviens ar smagu gaitu.

Nākamās, kas tiek pārbaudītas, ir ASV uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas "BioNTech" radītā, kā arī ASV kompānijas "Moderna" nukleīnskābju vakcīna. To tehnoloģija tiek pētīta un lietota jau desmit gadu.

D.Zavadska paskaidroja, ka Latvijā Imunizācijas valsts padome noteikusi prioritārās grupas, kuras drīkstēs potēties nākamā gada pirmajā un otrajā ceturksnī: tie būs mediķi (bet ne visi), ilgstošās sociālās aprūpes centru iemītnieki un darbinieki, kā arī cilvēki virs 60 gadiem. Tikai pēc tam citas iedzīvotāju grupas atkarībā no saslimšanas riska. Speciāliste gan uzsvēra, ka prioritātes nav akmenī iecirstas, un cilvēki tiek dalīti nevis pēc naudas maka, bet gan veselības problēmām. Pirmajā piegādē Latvija varētu saņemt 12 000 devu.

Viss būs publisks

Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens sacīja, ka ES nolēma izmantot visas iespējamās pārbaudes, lai būtu pilnīgi droši pirms vakcīnu laišanas tirgū. Turklāt Latvijā iepirktās būs tādas pašas kā visā ES, nevis lētākas un nepārbaudītas, kā tiek apgalvots sociālajos tīklos.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš skaidroja, ka vakcinācijas kabineti ir gatavi īslaicīgai vakcīnu uzglabāšanai, bet dziļā sasaldēšana tiks nodrošināta glabāšanas vietās. Cilvēkiem jāsagaida attiecīgā fāze, kad vakcīna pieejama (to varēs ieteikt arī ģimenes ārsti), pēc tam topošajā kabinetu kartē jāizvēlas vieta un laiks, kur potēties. Uz jautājumu par bērniem D.Zavadska skaidroja, ka tie pagaidām riska grupā nav iekļauti, jo Covid-19 pārslimo vieglāk, bet ne jau vakcīnas drošības dēļ. Tomēr pasaulē jau notiekot pētījumi arī ar pusaudžiem no 12 līdz 18 gadiem.

Speciālisti uzsvēra, ka visa informācija par šo procesu būs publiska, savukārt vakcīnu iepirkšana, transporta izmaksas, samaksa vakcinētājiem u.c. izdevumi iekļauti valsts budžetā.

Speciālisti atgādināja: ja kāds cilvēks no prioritārajām grupām jau būs Covid-19 izslimojis, tas nav iemesls nevakcinēties. Netiks potēti akūtie pacienti, bet izslimojušajiem antivielu tests nebūs vajadzīgs.

Jaunākā informācija par vakcīnām – Zāļu valsts aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv sadaļā Covid-19 ziņas.