Laikraksts Kurzemnieks

Lielākais atbalsts būtu partijai Saskaņa – 17,2%, taču tā piedzīvojusi arī lielākās izmaiņas starp partijām ar mīnus 4,3 procentpunktiem, salīdzinot ar augustu. Nedaudz atbalsts sarucis Zaļo un Zemnieku savienībai, ko izvēlējušies 9,4% (-2,1 procentpunkts). Gandrīz nemainīgs atbalsts ir Nacionālajai apvienībai ar 6,9% (+0,8 procentpunkti), bet mazliet sarucis partijai KPV LV – tagad par to balsotu 6,2% (-1,3 procentpunkti). Tām ar pozitīvu tendenci seko Jaunā konservatīvā partija ar 5,2% (+2,3 procentpunkti) un Attīstībai/Par! ar 5% (+1,9 procentpunkti). Bet Jauno Vienotību atbalstītu 3,8% respondentu (-1,3 procentpunkti). Septembra vidū atbalsts Latvijas Reģionu apvienībai bija 2,2% (-0,7 procentpunkti), Latvijas Krievu savienībai – 1,7% (+0,5 procentpunkti), No sirds Latvijai – 1,5% (-0,3 procentpunkti) un Progresīvajiem – 1,2% (+0,3 procentpunkti). Pārējo vēlēšanām pieteikto partiju saraksti (Par alternatīvu, LSDSP/KDS/GKL, Latviešu nacionālisti, Rīcības partija, Latvijas Centriskā partija) nav sasnieguši pat pusprocenta atbalstu. Ceturtā daļa aptaujāto vēl nezina, par ko balsot, bet 12,7% aptaujāto pateikuši, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

(Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc LTV pasūtījuma. Tā no 8. līdz 18. septembrim veikta visā Latvijas teritorijā, klātienē aptaujājot ap tūkstoš pilsoņu.)



UZZINI PAR DEPUTĀTA KANDIDĀTU

Iespēja vairāk uzzināt par deputātu kandidātiem ir, ielūkojoties www.deputatiuzdelnas.lv.

Pretkorupcijas organizācija Sabiedrība par atklātību – Delna 26. septembrī sāka kampaņu Ej vēlēt vai turpini vēlēties. Tās mērķis ir veicināt līdzdalību 13. Saeimas vēlēšanās un aicināt sabiedrību rūpīgi vērtēt politiskās partijas un kandidātus savos vēlēšanu apgabalos.

Delna turpina tradīciju pirms vēlēšanām publiskot informāciju par deputātu kandidātu reputāciju datu bāzē Deputāti uz delnas (www.deputatiuzdelnas.lv) un analizēt partiju piedāvājumu korupcijas mazināšanai. Datu bāzē iespējams uzzināt kandidāta politisko pieredzi, partiju maiņu, informāciju par interešu konfliktiem, ētikas pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem. Informācija pieejama par vairāk nekā 100 deputātu kandidātiem – partiju līderiem un kandidātiem, kuri strādājuši 12. Saeimā.



Dažas dienas pirms vēlēšanām Kurzemnieks nolēma pajautāt, ko par gaidāmajām vēlēšanām domā trīs mūspuses bijušie Saeimas deputāti.


IZSKATĀS PELĒKI UN NEINTERESANTI

EDGARS ZALĀNS, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007.–2010. gads, Tautas partija), 10. Saeimas deputāts (ievēlēts 2010. gadā no saraksta Par labu Latvijai), uzņēmējs, arhitekts:

– Toreiz politika bija skaidrāka. Cita dienas kārtība, īpaši, kad biju ministrs, jo tas bija krīzes laikā. Neskatoties uz to, ka bijām koalīcijā, bija atšķirīgi viedokļi, gan iekšēji, gan ārēji bija cīņa par konkrētām tēmām. Tad vēl tā oligarhu lieta… Būtībā tajā laikā bija cits spēles laukums, noteikumi un spēlētāji.

Tagad viss izskatās pelēks un neinteresants, kaut gan problēmas gandrīz tās pašas, un to loks nav mazinājies. Taču tie, kas pārstāv politiku, kļuvuši neizteiksmīgi. Pelēko fonu nerada vien deputāti, Ministru kabinets, prezidents. Tas ir apstākļu kopums, bet galvenais, ka paši politiķi ir ar to apmierināti – it kā viņus nekas nesatrauc, nealkst pēc viedokļu sadursmēm. Nav jau jātaisa cirks. Bet – kaut vai par to pašu OIK bija taču atšķirīgi uzskati! Jā, parunāja, ka īsti pareizi nav, bet tas arī viss. Varbūt kādos kabinetos kaut ko risināja, bet no malas tas nebija redzams. Tā par jebkuru tēmu, pat ja tā ir vairākus miljonus vērta – neviens neko nepamana, it kā pīle bez spārnu vicināšanas garām aizlidojusi.

Tāda situācija dod labas izredzes kandidēt tādiem kā KPV LV, kas pamodina tos, kurus tā vienmuļība aizmidzinājusi, jo viņi nesaprot, ko tā Saeima īsti dara. Jaunie spēki veikli izmanto to un baksta, ka nekas nav darīts, lai labotu nejēdzības, kas pat nav sākušās šīs Saeimas laikā, bet gadus 10–20 agrāk. Kamēr citi gulēja, Gobzema – Kaimiņa tandēms kļuvis ievērojams, un viņu veidojumam ir izredzes tikt Saeimā, kaut arī viņi tāpat nav nevienu risinājumu izteikuši.

Pirms katrām vēlēšanām tiek teikts, ka vecajiem laiks aiziet, Saeimā viņi netiks. Bet tiek, un tā droši vien būs arī šoreiz. Būs gan nacionāļi, gan zaļzemnieki, gan jau arī Jaunā Vienotība. Šaubas un žēl par Reģionu apvienību. Ir daudzi, kas gribētu par viņiem balsot, bet baidās, ka partijai nav pietiekamas popularitātes, jo to sagrāva personas, kas aizskrēja uz lielajām partijām.



TURĒTIES PIE PĀRBAUDĪTĀM VĒRTĪBĀM

SILVA BENDRĀTE, 8., 9., 10. Saeimas deputāte (Jaunais laiks; Vienotība), Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centra sabiedrisko attiecību vadītāja:

– Vienmēr pirms vēlēšanām izskatās trakāk, nekā ir patiesībā, bet šobrīd tiešām izskatās pavisam traki. Neatklāšu, par ko balsošu, lielākā daļa to patur slepenībā līdz pēdējam brīdim. Latviešu tautai saprāts parasti ņēmis virsroku. Tajās trīs Saeimās, kurās tiku ievēlēta, arī sākums bija grūts. Nav viegli tikt pāri ambīcijām. Ja kādai partijai ietrāpījies lielāks deputātu skaits, tai šķiet, ka nu jūra līdz ceļiem. Jāpaiet laikam, līdz saprot, ka visa jūra nevienam nepieder. Jābrien cauri, vienojoties ar citiem. Manā laikā sarunu ceļā tas izdevās salīdzinoši ātri. No malas skatoties, grūti spriest, kas bija šīs Saeimas plusi, kas mīnusi. Manuprāt, pēdējos gados Saeimā pietrūcis inteliģences, korektuma, strādīguma. Varbūt vienkārši netika parādīts, ka ir izdarītas lielas un labas lietas. Nebija lielas personības kā iepriekš, vienalga – ar mīnus vai plus zīmi. Neredzēju līderus, kuros interesanti ieklausīties, kaut arī viedokļi ne vienmēr saskan. Lai kādas priekšvēlēšanu cīņas, vajadzētu saglabāt mieru un nekāpt uz vecajiem grābekļiem. Neuzķerties uz tukšām runām, citu nomelnošanu. Paskatīties, ko konkrētie cilvēki jau ir paveikuši. Ja ne citādāk, tad vismaz turēties pie pārbaudītām vērtībām.



SAEIMĀ JĀBŪT CILVĒKIEM AR PIEREDZI

JĀNIS KALVIŅŠ, 6. Saeimas deputāts (no saraksta Latvijas Nacionāli konservatīvā partija – LNNK un Latvijas Zaļā partija), bijušais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad pensionārs:

– Nav iespējams salīdzināt to Saeimas darbu pirms 20 gadiem, kad es tur strādāju, ar pašreizējo. Toreiz tas politiskais ķēķis bija daudzmaz smaržīgs, bet tagad smird. Neapņemos spriest, kāpēc tā noticis. Cilvēki saņem vairāk informācijas, tostarp par finanšu lietām. Analizē, ierauga nesmukas lietas. Tās informācijas pat ir par daudz, lielai daļai tas filtrs, kas spēj atmest pelavas no graudiem, ir par švaku. Citi vispār nefiltrē, pa tiešo norij, ko Jānis vai Pēteris teicis. Manā skatījumā cilvēki tagad dzīvo daudz labāk, līdz ar to var veltīt laiku pārdomām par politiku – kā būtu, ja būtu. Cilvēkiem patīk kritizēt. Tas ir slikts, šis ir slikts, valdība vispār garām… Būtu interesanti dzirdēt, kā viņi paši rīkotos to nokritizēto vietā. Bet to nesagaidīt, jo, kā zināms, kritizētāji ir lielākie sliņķi.

Manuprāt, Saeimā jābūt cilvēkiem ar pieredzi. Tai nav obligāti jābūt saistītai tieši ar Saeimas darbu, bet kādā pārvaldes jomā gan. Protams, nekas nenotiek bez trakām idejām, arī tajās ir kāds labs graudiņš. Jāpiesaista jaunie, bet tas jaunības temperaments jāsamēro ar pieredzi. To zinu no sevis. Kad biju Saeimā, man arī šķita – nu tik būs! Zināšu, kā visas lietas kārtot. Tas nav tik vienkārši. Tāpēc citiem vēlētājiem atgādinu par to filtru. Vēlēšanu programmas nav vērts lasīt, jāizvairās no tukšiem solījumiem, ka nu rīt būs tas vai šis. Uzreiz nekas nebūs. Viens no bijušajiem premjerministriem teica, ka nevajag lauzt to mehānismu, kas strādā. Savu izvēli izdarīšu, ejot pie urnas un ņemot vērā iepriekš teikto.



VIEDOKĻI

Vai esat izlēmusi/-is, par ko balsot 13. Saeimas vēlēšanās?


Gundars Eida, laukstrādnieks:
– Jā, esmu izlēmis. Balsošu par to pašu partiju, par kuru vienmēr esmu balsojis. Un domāju, ka kopumā Saeimā pēc šīm vēlēšanām nekas īpaši nemainīsies.



Aija Asne, kuldīdzniece:
– Ja godīgi, man šķita, ka nav, par ko balsot, bet tad es izmantoju www.lsm.lv testu Partiju šķirotava un atradu partiju, kura man ir vispiemērotākā. Vadoties pēc tā, esmu izvēlējusies, par ko balsot. Pēc tam arī izmantoju www.ir.lv rīku Politiskais tinderis, un tur man bija tas pats rezultāts, varēju pārliecināties, ka tās nav safabricētas lietas. Tas bija noderīgs rīks, palīdzēja izšķirties. Es, protams, balsot būtu gājusi un balsojusi par iespējamo mazāko ļaunumu, bet tagad man ir konkrēta partija, par ko balsot.



Roberts Krauss, pensionārs:
– Kaut laika nav palicis daudz, nemaz vēl neesmu painteresējies par kandidātiem. Bet vēlēt iešu noteikti, visticamāk, ka izlemšu pēdējā brīdī. Tagad arī nemaz nav, ko klausīties, ko kurš saka, jo visi tikai zina solīt. Visticamāk, palikšu pie šiem pašiem – balsošu par Jauno Vienotību. Nekas jau arī pēc vēlēšanām mums nemainīsies, kā Eiropa teiks, tā būs. Mēs par daudz pakaļ skrienam, vajadzēja vairāk pašiem par sevi pastāvēt.



Velta Helmane, pensionāre:
– Jā, zinu, es balsošu par partiju apvienību Attīstībai/Par. Kāpēc? Tāpēc, ka meklēju kaut ko jaunu, vecie jau apnikuši. Vai būs labāk, es nezinu, vispār izvēle šoreiz ir ļoti liela. Šo partiju izvēlējos ne konkrētu cilvēku dēļ, bet viņu kopējās domas dēļ. Visu laiku visi cer, ka būs labāk, nu taču kaut kādām izmaiņām jābūt! Cik ilgi var runāt, jāsāk darīt!


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.