Valsts nākotne atkarīga no vēlētāju gribas
2018. gada 14. septembrī, 00:00
Raksta autors: Kurzemnieks.lv
Kā jūs vēlētājam ieteiktu orientēties 16 partiju piedāvājumā?
ANNA ŽĪGURE, rakstniece:
– Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un jautājums, kādai partijai lai atdod savu balsi, ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas pilsoņiem, arī man. Iepriekšējās vēlēšanās man vairāk vai mazāk bija skaidrs, kādu partiju un kādus kandidātus vēlētos deleģēt uz Saeimu četru gadu darbam, risinot ar Latvijas tagadni un nākotni saistītas problēmas. Jāatzīst, ka kopš pirmajām atjaunotās Latvijas Saeimas vēlēšanām par kādu no partijām vairākas reizes esmu mainījusi domas. Ar laiku radušās šaubas, ka ievēlēto deputātu vairākums nav godprātīgs un tā vietā, lai domātu par valsti un tās iedzīvotājiem, viņi vairāk pievērsušies tam, lai apgādātu sevi, sev pietuvināto personu loku un atbalsta tīkla uzturētājus. Tie, kuri šādai attīstības gaitai nav piekrituši, palikuši mazākumā. Vairākas partijas pazudušas no aprites, jo acīmredzot līdzīgi domājuši daudzi vēlētāji.
Šīrudens piedāvājums ir raibs kā dzeņa vēders, un tas uzrunā no visiem stūriem. Joprojām manāmas gludas sejas ar godīgām acīm, ko iekļauj rūpīgi ieveidoti mati. Tās raugās uz potenciālo vēlētāju no krūmājiem un pļavām, no autobusu, atvainojiet, pēcpusēm, apgalvojot, ka ievedīs mūsu valstī kārtību. Solījumi ielaužas mājās caur TV un radio reklāmām, kā virtuāli zaķi tie ielēkuši interneta portālos, sociālās saziņas tīklos un sola vai paradīzes labumus. Vai šiem solījumiem var ticēt? Vai reklāmām vispār var ticēt?
Šīgada vēlēšanās vairāk nekā agrāk jūtama arī ietekme no ārpuses, jo diezin vai mūsu pilsoņi paši izdomājuši, ka mums ir neizdevusies valsts. Tomēr šī nostāja tiek atkārtota tik bieži, ka daudzi sāk tam piekrist.
To, ka mūsu valsts ir izdevusies, varam pierādīt sev un citiem, ievēlot tādus Saeimas deputātus vai vismaz lielāko daļu, kuri šajā ļoti neskaidrajā laikā – ar to domāju starptautiskos notikumus – spēs stingri noturēt valsts stūri. Ja iztēlojamies, ka mūsu valsts ir kuģis, tad jaunievēlētie deputāti neļaus novirzīties no 1991. gadā izvēlētā kursa un vienlaikus domās par visiem pasažieriem, kuri uz kuģa uzturas. Manuprāt, joprojām ir svarīgi atjaunotajā Latvijā nostiprināt demokrātisku iekārtu, uzsverot sabiedrības līdzdalību valsts jautājumu risināšanā (nevalstiskās organizācijas). Lai sabiedrība to spētu, tā steidzīgi jāizglīto, jo gaidīt uz skolu reformu rezultātiem mums nav laika. Viens no ļoti nozīmīgiem uzdevumiem ir Latviju pārvērst par tiesisku valsti rietumu un nevis austrumu izpratnē.
Vispirms vēlētājiem, manuprāt, vajadzētu pašiem noskaidrot, kādu Latviju tie vēlas. Tur nelīdzēs saukļi: „Esi atbildīgs! Domā!” Mēs esam uz robežas starp rietumu un austrumu izpratni jautājumos gan par tiesiskumu, gan morāli, gan vēstures interpretāciju. Partijas atklāti vai mazāk atklāti parāda savu nostāju. Ja vēlētāji grib turpināt dzīvot, kā ierasts, vai mesties nezināmajā, tur nekā nevar darīt.
Mūsu valsts sabiedriskie un arī privātie mediji piedāvā analītiskus raidījumus un dažādas diskusijas, kas noteikti palīdzētu izvēlēties, bet tas prasa arī piepūli no vēlētāju puses. Ir jāatrod laiks, lai izpētītu, padomātu un pārdomātu. Gatavu recepti neviens nedod – nepieciešams arī smadzeņu darbs. Man patika kāds raksts žurnālā Ir 9. augustā (nr. 32). Tajā redaktors Pauls Raudseps skaidrā un vienkāršā valodā, gluži vai aiz rokas turēdams, skaidro, kādi kritēriji būtu jāņem vērā, izvēloties, kuriem kandidātiem atdot savu balsi oktobra vēlēšanās. Viņš aicina deputātus izvēlēties pēc tāda paša principa kā dzīvokļa remontētājus vai privātmājas celtniekus. Un pēc tam, kad ievēlētie sāks darbu Saeimā, vēlētāji nedrīkst viņus pamest vienus – jāskatās līdzi, ko viņi dara, kā kopīgo naudu tērē.
Kopš pēdējām vēlēšanām pirms četriem gadiem mūsu valstī ievērojami sarucis iedzīvotāju skaits. Tas notiek ne vien tāpēc, ka mainās paaudzes, bet arī tāpēc, ka cilvēki vienkārši aizbrauc projām – galvenokārt labākas dzīves, citiem vārdiem sakot, labāk atalgota darba meklējumos. Maz ticams, ka daudzi atgriezīsies. Līdz ar to šis varētu būt viens no pamatjautājumiem, ko uzdot deputātu kandidātiem: „Cik jaunu darbavietu jūs paredzat radīt, un kā tas tiks izdarīts? Kā panāksiet, lai darba vide būtu darītājiem labvēlīga un alga pietiekama, lai dzimtenē var dzīvot labi? Kā veidosiet godīgu vidi jaunām investīcijām, jo bez tām darbavietas nevar radīt?”
Nevajag uzticēties tiem, kuri sola uzreiz palielināt pensijas vai algas. Tikšanās reizē vaicājiet, kā domāts šo naudu nopelnīt! Neticiet tiem, kuri sola visu mainīt, – tas diemžēl nav iespējams, jo tādā gadījumā jāmaina tauta. Deputāti ir tikai sabiedrības atspulgs. Nebalsojiet par partijām, kas radušās pēdējā brīdī un ir skaļas, bet mazas! Viņu izredzes iekļūt Saeimā ir pavisam nelielas, tāpēc balss aizies vējā. Nopietnajā brīdī nevar atļauties arī protesta balsojumu, jo tādējādi varam pazaudēt valsti.
Pārdomājiet, kas no solītā noderīgs bērniem un mazbērniem, lai viņi varētu uzaugt izglītotā un drošā valstī! To taču mēs visi vēlamies, vai ne?
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.