Laikraksts Kurzemnieks

Tā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs secinājis pēc makšķernieku aptaujas, kas sarīkota pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma. Makšķernieki savu viedokli pauduši diezgan aktīvi – teju 700 anketās. Visatsaucīgākā ar 334 atbildēm bijusi Vidzeme, 141 anketa aizpildīta Kurzemē, 110 – Zemgalē, bet 51 – Latgalē.

Zivsaimniecības nodaļas vadītāja Agnese Neimane-Jordane stāsta, ka atbildes palīdzēs saprast, kur un kādas problēmas makšķerēšanā sabiedrība saskata. Iesniegti vērtīgi priekšlikumi gan par to, kā uzlabot ūdeņu apsaimniekošanu, gan par resursu atjaunošanu. Labāk varēšot plānot arī izglītojošos pasākumus.

Aptauja vērtīga arī tāpēc, ka dalībnieki nav iesācēji – tiem ir vismaz piecu gadu pieredze upēs un ezeros, un viedoklis ir pamatots. Lai ūdeņiem var piekļūt ikviens, makšķernieki vēlas sakārtot attiecības ar krasta zemes īpašniekiem. Tāpat rosināts samazināt zivju skaitu lomā, nosakot ne vien minimālo, bet arī maksimālo izmēru. Piemēram, rosināts aizliegt paturēt līdakas, kas garākas par 70 cm, zandartus virs 65 cm un asarus virs 40 cm.

Visvairāk atbildējuši makšķernieki no 31 līdz 64 gadiem (460), 162 respondentiem ir no 16 līdz 30 gadiem, deviņiem – virs 65, pieciem – līdz 15 gadiem. Pēc atbildēm par vispopulārāko veidu var atzīt spiningošanu, otrajā vietā ir pludiņmakšķerēšana, trešajā – fīdermakšķerēšana, tad – zemledus makšķerēšana.

Apkopojums iesniegts ZM zivsaimniecības departamentā, kas lems, kādas izmaiņas jāievieš.