Laikraksts Kurzemnieks

„Vispirms laivas aizgādājam līdz vietai, kur cilvēki iecerējuši braucienu sākt, un pēc tam norunātajā vietā savācam. Piedāvājums ir plašs – cenšamies izdabāt vairākuma interesēm. Vasarā mūsu klienti ir lielākoties laivotāji, pavasarī un rudenī – makšķernieki.”

Iesācējiem pirmajā braucienā A.Tobijs iesaka izvēlēties stabilāku laivu un īsāku maršrutu. „Ja izvēlēsies garāku, būs nogurums un ceļojums liksies briesmīgs. Laivošanas priekam tiks pielikts punkts. Savukārt makšķernieki paši zina, kur grib braukt, – viņiem savas vietas.”

Latvijā ir daudz zivīm bagātu upju un ezeru. Viena no makšķernieku iecienītākajām ir Venta. Ja neskaita dažas straujteces, ūdens plūdums tajā esot rāms. Mūspusē makšķernieki iemīļojuši divas vietas: vienu pie Skrundas, otra ir tuvāk Ventspilij. Pie Ventspils upe esot dziļāka un lomā varot dabūt arī pa asarim, kas tur ienācis no jūras.

„Šobrīd makšķerniekiem lomā pārsvarā esot sapali,” turpina A.Tobijs. „Arī man patīk makšķerēt, bet neatliek laika, tāpēc tas izdodas tikai tad, kad draugi uzaicina. Man labāk patīk ķert plēsīgās zivis, piemēram, līdakas, asarus. Bet makšķerēt labāk ezerā, piemēram, Vilgāles vai Usmas.”

Makšķernieki viņam stāstot: Venta ir interesanta ar to, ka var sarūpēt pārsteigumus, – tajā var izmakšķerēt arī negaidītu lomu. „Braucot uz ezeru, viņi zinot, kādas zivis tur var būt, bet Ventā – ne, jo ir gadījies noķert arī kādu meža vimbu,” teic laivu iznomātājs. „Daži makšķernieki sūdzas, ka traucē Ventas aizaugšana un tas, ka ūdens līmenis zems. Visai bieži pavasarī viņi vispirms zvana un prasa: „Kāds ūdens? Dzidrs vai brūns kā kafija? Ja brūns, tad nav vērts braukt, jo makšķerēt tas traucē.”

Arī par lomiem dzirdēti dažādi stāsti. „Ir tādas kompānijas, kas brauc regulāri. Vienā divu trīs dienu braucienā nav noķerta neviena zivs, bet citā loms bijis bagātīgs,” atstāsta A.Tobijs. „Reizēm uzklausu piedzīvojumus. Prātā palicis pēdējais. Vienam copmanim makšķerēšanas prieki beidzās, vēl īsti nesākoties, jo kāpjot laivā viņš pamanījās salauzt makšķeri.”

Pēdējā laikā A.Tobijs novērojis, ka makšķernieki lomu atlaiž atpakaļ: „Safotografē, lai būtu, ko parādīt citiem, pēc tam palaiž atkal ūdenī.” Tāpat pēdējā laikā tūristi un makšķernieki vairāk domājot par dabu. „Atkritumi tiek atvesti atpakaļ. Šādu cilvēku kļūst arvien vairāk. Dažreiz kompānija no laivošanas atved vairāk atkritumu, jo pa ceļam piestājusi un sakopusi kādu vietiņu, kur citi savējos atstājuši.”