2018. gada 20. jūnijā, 04:00
Sapals ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs ar masīvu galvu un platu pieri. Garums var sasniegt 80 cm, svars – pat 8 kg, lai gan visbiežāk tas ir 30–40 cm garš un sver ap kilogramu.
IZSKATSĶermenis ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš, gandrīz cilindrisks, zaļganmelna mugura, sudrabaini sāni un vēders. Tam ir liela, uz priekšu vērsta mute un garš apakšžoklis. Rīkles zobi – divās rindās, tie ir lieli un galā beidzas ar āķīti.
Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Sapala vēdera spuras, anālā spura, retāk krūšu spuras, ir sarkanas vai oranžas, anālās spuras ārējā mala – izliekta. Muguras un astes spuras ir tumši zilganpelēkas. Sānu līnijā ir 40–47 lielas zvīņas, mazāk nekā ālantam. Īpaša pazīme – katrai zvīņai tumša maliņa. Acs varavīksnene – dzeltenzaļa.
UZVEDĪBA UN BARĪBASapals labprātāk mājo nelielās, ātri plūstošās upēs vai lielos strautos ar dzidru, tīru ūdeni, vietās ar padziļinājumiem, bedrītēm un krācēm, bet tas sastopams arī pavisam mazos kalnu strautos, dzidrākos purva ezeros vai lielos caurtekošos ezeros, no kuriem dodas nārstot ietekošajās upēs.
Pieauguši sapali uzturas pa vienam vai bariņos, toties mazuļi – lielos baros ūdenstilpju seklajos krastos. Lielāku koncentrāciju sapali veido vēlu rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā tas nav īpaši aktīvs. Lielāki bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam. Tālā migrācijā tie nedodas. Sapals barojas ar bentosu, ūdenī iekritušiem kukaiņiem, vardēm, upesvēžiem un nelielām zivīm. Lieli īpatņi – gandrīz tikai ar zivīm.
Dzimumgatavība sapalam iestājas 2–12 gadu vecumā, sasniedzot 12–35 cm garumu. Tēviņiem pirmais nārsts parasti ir 2–4 gadu vecumā, mātītēm 4–6 gados. Mātītes dzīvo ilgāk.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.