Laikraksts Kurzemnieks

Ja jūrā noplūst degviela

Mācībās Mērsraga ostas akvatorijā scenārijs paredzēja, ka Baltijas jūrā ir saskrējušies tankkuģis "Malta" un sauskravas kuģis "Henriks". Pēdējais turpina kustību uz Rīgas ostu, bet "Malta" informē par nodomu nostāties Mērsraga ostas enkurvietā, lai apskatītu kuģa korpusu. Tiek konstatēts, ka jūrā un ostas akvatorijā noplūst degviela. Uz negadījuma vietu dodas Jūras spēku kuģi "Astra" un "Varonis", no Rīgas izbrauc specializētā tehnika naftas produktu savākšanai. Izplūdušo degvielu ierobežo ar speciālām bonām, kas neļauj tai pārvietoties pa ūdens virsmu, bet savāc ar skimmeriem*, ko piestiprina pie Krasta apsardzes kuģu bortiem. Tie izskatās kā rotējošas birstes, kas griežoties vielu savāc un nogādā tvertnēs. Valstī noteiktā kārtība paredz, ka šādu piesārņojumu jūrā savāc Jūras spēki, kam ir speciāla vienība, bet, ja piesārņojums izskalots krastā, par savākšanu atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Kā "Kurzemniekam" sacīja Krasta apsardzes dienesta operatīvās nodaļas vides pārvaldes speciālists Ojārs Gerke, šis būtu brīdis, kad palīgos varētu aicināt brīvprātīgos, kurus Latvijā reģistrējis Pasaules Dabas fonds (PDF).

„Ir plāns iesaistīt tik daudz brīvprātīgo, lai visā Baltijas jūras piekrastē, kā arī iekšzemē būtu vairāk to, kuri gatavi reaģēt jebkurā brīdī.”

Latvijā jauna ideja

„Šī ideja radās tāpēc, lai dabas katastrofas seku likvidēšanā iesaistītu pēc iespējas lielākus resursus,” skaidroja O.Gerke. „Bet brīvprātīgajiem jābūt koordinētiem un, atrodoties notikuma vietā, jāpakļaujas VUGD norādījumiem.” Tā ir pirmā reize, kad brīvprātīgie iesaistīti. Iepriekš tādas iespējas nav bijis, jo PDF vien šogad sācis tos reģistrēt. Latvijā tapis nacionālais dzīvnieku aizsardzības plāns gadījumiem, ja piesārņojums nonāk krastā, un izstrādes laikā saprasts, ka bez palīgiem neiztikt. Kaut vai tad, ja ar naftas produktiem nosmērējušies daudz putnu.

Kā atzīst PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena, ne Jūras spēkiem, ne VUGD nepietiktu resursu šo putnu noķeršanai un notīrīšanai. Citās valstīs iesaistīt brīvprātīgos jau esot ierasta labā prakse, tamdēļ tāda kustība izveidota arī Latvijā. Pašlaik mūsu valstī šī ir lielākā brīvprātīgo kustība, jo jūlijā tai bija pieteikušies 120 cilvēku: lielākā daļa no Rīgas, bet arī kurzemnieki nesnauž: „No Kurzemes pieteikušies liepājnieki, kuldīdznieki un ventspilnieki, bet precīzu skaitu pateikt nevaru.”


Būs jāapgūst zināšanas

Pēc M.Jentgenas ieceres, kad brīvprātīgie būtu apguvuši zināšanas, kā pareizi rīkoties, varētu rīkot plašākas mācības kopā ar VUGD, Valsts vides dienestu (VVD) un Jūras spēkiem. Tieši zināšanu neesamība ir iemesls, kāpēc VUGD ar brīvprātīgajiem sadarbojas nelabprāt, jo ir uzskats, ka cilvēki no malas tikai traucēs strādāt. PDF pārstāve uzsver: līdz šim nav bijis iespējas dienestiem pierādīt, ka izglītoti brīvprātīgie ir labs atspaids un darbu neapgrūtinās. Vislielākais atbalsts esot jūtams no Jūras spēkiem un VVD. „Mums tuvākie speciālisti atrodas Somijā, tur ir aptuveni 10 000 brīvprātīgo, kuri vada mācības, sadarbojas ar Sarkano Krustu. Latvijā diemžēl tādu ekspertu nav,” secina M.Jentgena

Viņa arī atzīst: lai brīvprātīgie spētu sevi pierādīt kā efektīvus palīgus, ne vienmēr tas izdarāms mācībās, jo bieži vien šādai kustībai diemžēl notic tikai tad, kad nelaime tiešām notikusi un iesaistās visi. Tāpat mācības jāizplāno tā, lai uz tām tiktu vairāk interesentu, jo, kā pierāda Mērsragā rīkotās, kurās ikviens varēja piedalīties kā novērotājs, darbdienās reti kurš var tikt.

 
Lai reaģētu jebkurā brīdī

Tā kā Latvijā tas ir jaunums, tiek meklēts finansējums, lai mācībās uzaicinātu speciālistus, jo pirms nacionālā plāna apstiprināšanas nav bijis pietiekama pamatojuma prasīt naudu no Eiropas resursiem. Lielas cerības tiek liktas uz to, ka citā projektā jau šogad varētu tikt iesaistīts eksperts no Somijas un mācības notiktu. PDF pārstāve atklāj, ka ir plāns iesaistīt tik daudz brīvprātīgo, lai visā Baltijas jūras piekrastē, kā arī iekšzemē būtu vairāk to, kuri gatavi reaģēt jebkurā brīdī. Tāpat tiks veidota struktūra un izvēlēti līderi, kuri spētu koordinēt novadu cilvēkus. M.Jentgena cer, ka Latvijā šī kustība pletīsies plašumā un pavisam drīz par dabas katastrofu likvidēšanu atbildīgie dienesti ar tiem rēķināsies kā ar reāliem palīgiem.

* Skim (angļu val.) – nosmelt


Nacionālais dzīvnieku aizsardzības plāns paredz vairāku līmeņu situācijas.

• Pirmā – ar dabas piesārņojumu tiek galā pašvaldība, kuras teritorijā tas noticis.
• Otrā – nacionāla līmeņa situācijā pašvaldība viena galā netiek, tiek iesaistīti brīvprātīgie un Valsts vides dienests (VVD).
• Ir domāts brīvprātīgos lūgt talkā tad, kad naftas piesārņojums nonācis krastā, nosēdies uz smiltīm un akmeņiem. Bet jābūt notikušām mācībām, lai cilvēki zinātu, kāds apģērbs velkams, kāds inventārs vajadzīgs. Tiek lūkots, kāda līmeņa speciālisti varētu nodemonstrēt, kas jāvelk mugurā, kad dodas vākt naftas produktus, kā pēcāk apģērbu pareizi izmest, jo tas ir darbs ar bīstamajiem atkritumiem. Arī nosmērējušies putni jāķer un jātur pareizi – bez priekšzināšanām to izdarīt grūti.

 Jūras spēku kuģa "Astra" apkalpe pie bortiem izliek naftas produktu savākšanas ierīces.


 Kā novērotāja mācībās piedalās arī Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena, kura Latvijā koordinē brīvprātīgo kustību.


 Naftas produktu savākšanas mācībās iesaistīts arī Jūras spēku kuģis "Varonis".

 
Skimmeris jeb naftas produktu savākšanas ierīce, kas atgādina rotējošu birsti.