Laikraksts Kurzemnieks

Zuši ir ceļotājzivis, un Eiropā tie sastopami gan saldūdeņos, gan jūras piekrastē (t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastē).
Sargasu jūra ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto. Zinātnieki pagaidām precīzi nezina, kas ir tie vides apstākļi, kuru dēļ zušiem jādodas no 4000 līdz 7000 kilometru garajā ceļojumā. Tie nārsto tikai vienu reizi mūžā, ienirstot jūras dzelmē līdz pat 600 m dziļumā, kur iznērš gandrīz deviņus miljonus ikru, bet pēc tam iet bojā. Golfa straumes nestie kāpuri nokļūst pie Eiropas krastiem, kur tie tālāk migrē uz iekšzemes ūdeņiem, lai turpinātu augt un attīstīties. Pēc 10 – 20 gadiem, kas pavadīti, barojoties saldūdeņos, zuši dodas atpakaļ uz Sargasu jūru.
Dzīves laikā zutis sastopas ar tādiem cilvēka darbības radītiem izaicinājumiem kā pārzveju, jūru un saldūdeņu piesārņojumu. Hidroelektrostaciju dambji un citi šķēršļi uz upēm aizsprosto migrācijas ceļus, neļaujot nokļūt ūdeņos, kurus suga vēsturiski apdzīvojusi. Stikla zušu augstā tirgus cena tos padara par pievilcīgu zvejas objektu.
Ir izplatīts viedoklis, ka, ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums sugas izdzīvošanai nevar tikt nodarīts. Bet svarīgi atcerēties, ka cilvēks vēl nav iemācījies zuti mākslīgi pavairot. Audzētavas tikai izaudzē mazuļus (stikla zušus), kas noķerti savvaļā.
Eiropas zutis ir iekļauts Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā. Ņemot vērā krājumu kritisko stāvokli, Eiropas Savienībā un arī Latvijā kopš 2009. gada ir pieņemts nacionālais zušu krājuma pārvaldības plāns, kas paredz stikla zušu un mazuļu ielaišanu tikai tajās ūdenstilpēs, kas savienotas ar jūru. Lai gan arī Starptautiskā Jūras izpētes padome iesaka zušu zveju samazināt vai pilnībā pārtraukt, speciāli zvejas vai makšķerēšanas ierobežojumi papildus pašreizējiem plānoti netiek.
Nolūkā šo noslēpumaino sugu pasargāt no izmiršanas Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību izvēlēties alternatīvas ne tikai Eiropas zutim, bet arī citām šīs dzimtas zivīm: Amerikas zutim jeb Anguilla rostrata un Japānas zutim jeb Anguilla japonica.
(Sagatavots pēc Pasaules Dabas fonda informācijas)