Laikraksts Kurzemnieks

Droni, kvadricikli, laivas, kameras
Kā "Kurzemniekam" skaidro Zemkopības ministrijas zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule, pērnajā gadā saņemti 50 projektu pieteikumi. Finansējums, kas ir kā atspaids gan dažādām nevalstiskajām organizācijām, gan pašvaldībām, kuras veic zivju resursu uzraudzību, tiek prasīts dažādiem mērķiem. Piemēram, Kuldīgas novada pašvaldība pasākuma Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes un pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība ietvaros ir lūgusi piešķirt finansējumu gan drona, gan binokļu, meža kameru un laivas motora iegādei, pamatojot to kā ūdeņu bioloģisko resursu aizsardzību Kuldīgas novadā. Kopējā pieprasītā summa ir teju pieci ar pusi tūkstoši eiro, ko Zivju fonds arī piešķīris. Savukārt Skrundas novads šogad prasīja 19 605 eiro, no tiem Zivju fonda finansējums ir 17 600 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums 2005 eiro, un to izmantoja, lai iegādātos laivu ar tās komplektāciju – dzinēju, piekabi, kā arī kvadriciklu, ar ko transportēt laivu, nakts redzamības iekārtu un dronu, lai būtu iespēja fiksēt pārkāpumus arī no attāluma un diennakts tumšajā laikā.

Nauda aizsardzībai, pavairošanai, sabiedrības izglītošanai
Savukārt pērn pasākuma Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā ietvaros Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, lai novērtētu Latvijas zušus pirms migrācijas uz Sargasu jūru un identificētu mencu aknu parazītu sugas, ir kopumā saņēmuši teju 10 500 eiro. Nauda tiek piešķirta ne vien tiem, kuri klātienē sargā vai pēta zivis, bet arī tiem, kuri veic izglītojošo darbu. Tā pērnajā gadā Zivju fonds biedrībai Darīsim paši, lai nodrošinātu desmit informatīvi izglītojošus izdevumus (ielikumus) Pazīsti, atbalsti, sargā! laikrakstā Kurzemnieks, kas informē sabiedrību par zivju resursu saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novadā, piešķīra 5222 eiro. Savukārt biedrība Zivju gani, lai varētu turpināt izveidot TV raidījumu Makšķerē ar Olti, saņēma 24979 eiro. Daļu no pīrāga saņem arī jaunieši, jo, lai aizvadītajā gadā Liepājas 15. vidusskolas atbalsta biedrība varētu sarīkot starptautisku jauniešu konferenci Zivsaimniecībai ir piemērota tikai veselīga Baltijas jūras vide! saņēma 7088 eiro. Šī nauda tērēta, sarīkojot piecu dienu konferenci Pāvilostā 14 – 17 gadus veciem Latvijas un Lietuvas jauniešiem. Konferencē tika akcentēta ūdeņu eitrofikācija, bīstamo vielu piesārņojums, nesekmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, videi nedraudzīga jūrlietu problemātika Baltijas jūrā, kā arī meklēts risinājums situācijas uzlabošanai.

Kā sadala pīrāgu?
„Zivju fonda padome izskata un novērtē attiecīgajā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā vērtēšanai virzītos projektus, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem 2. pielikumā minētos vērtēšanas kritērijus,” saka I.Bārtule. „Atbilstoši kritērijiem katram projektam tiek piešķirts noteikts punktu skaits.”
Projekti tiek sarindoti pēc lielākā saņemto punktu skaita, un Zivju fonda finansējuma atbalstu saņem tie augstāk novērtētie projekti, kas iekļaujas attiecīgai projektu iesniegšanas kārtai izsludinātajā finansējumā. Ja projekts iegūst mazāk par 45 punktiem, tad Zivju fonda padome pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu.
2019. gadā Zivju fonda finansējumam dažādiem projektiem visvairāk pieteicies Limbažu novads (9 projekti), otro vietu dala Salacgrīva un Krustpils (7 projekti), bet trešo ar sešiem finansētiem projektiem – Daugavpils un Riebiņu novads. Kuldīgas novads saņēmis finansējumu trīs projektu īstenošanai. Vēl no Kurzemes finansējums sniegts Ventspils, Rojas, Aizputes, Grobiņas, Liepājas un Saldus novadam.

Vai naudu izmanto lietderīgi?
„Lauku atbalsta dienests (LAD) izlases kārtībā veic pārbaudes vismaz pieciem procentiem no īstenotajiem projektiem,” turpina I.Bārtule. „Zivju fonda padome var lūgt LAD nodrošināt kāda atsevišķa projekta kontroli, ja tā uzskata, ka realizēšanas gaitā šāda kontrole varētu būt nepieciešama.” Institūcija, kura iegādājusies tehniku, ierīces ar Zivju fonda finansējumu, pieņem to savā bilancē, un uz šādu institūciju attiecas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Līdz šim būtiski pārkāpumi konstatēti neesot.
Ir projekti, kas netiek realizēti, un tam var būt dažādi iemesli. Proti, komercsabiedrība (SIA) nevar būt Zivju fonda atbalsta saņēmēja, jo neatbilst Zivju fonda atbalsta pretendenta statusam. Projekta iesniedzējam LAD konstatējis nodokļu parādu projekta iesniegšanas laikā, audzētavai, ar kuru noslēgts līgums par zivju mazuļu piegādi, radās problēmas ar ūdens nolaišanu dīķos, savukārt citur zivju mazuļi vairs nebija pieejami. Vai arī audzētava nespēja piegādāt līgumā paredzētos zivju mazuļus vai ievērot piegādes termiņus. Iepirkuma procedūrā vēžu piegādei nepieteicās neviens pretendents. Daži piemēri: nav papildināti vimbu resursi Salacas baseinā, kur plānoja ielaist 27 200 vimbu mazuļus. Bez zivīm palika arī Ādažu novada Vējupe, Mazais un Lielais Baltezers, kur kopumā plānoja ielaist 10 500 zandartu un 10 000  ālantu mazuļu. Kopumā pērn zivju resursu papildināšana dažādu iemeslu dēļ nav notikusi desmit pagastos 17 dažādās ūdenstilpnēs. Savukārt zivju aizsardzības jomā netika realizēts Zivju fonda padomes apstiprinātais projekts Zivju resursu aizsardzības pasākumi Ikšķiles novada teritorijā, bet sabiedrības informēšanas jomā nenotika biedrības Sporta makšķerēšana iecerētie semināri par zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu un mobilās aplikācijas Makšķerēšanas iespējas Riebiņu novada Rušonas pagastā izstrāde.

Kāpēc projekti netiek realizēti?
Par projektu nerealizēšanas finansējuma nepiešķiršanas iemeslu var kalpot neatbilstošas tehniskās specifikācijas, nespēja ievērot projektā paredzētos termiņus, kavēšanās ar dokumentu noformēšanu un iesniegšanu LAD.
Kā galvenie iemesli vēl tiek minēti, ka pretendenti nav izpildījuši Zivju fonda padomes lēmuma nosacījumus, piemēram, konkrētam sabiedrības informēšanas projektam (īpaši video projektiem) nav saņemts institūta BIOR saskaņojums (izveidota filma un parādīta ēterā bez saskaņojuma u.c.). Ja netiek īstenoti projekti un par to tiek paziņots tikai gada beigās, tad finansējuma atlikumus un Zivju fonda dotācijas finansējumu nav iespējams pilnībā izmantot kārtējā gadā un neizlietotais atlikums paliek valsts budžetā vispārējiem izdevumiem, nevis tiek izmantots Zivju fonda pasākumos paredzētajiem mērķiem. Vēl problēmas var sagādāt konkrētu pārskatu neiesniegšana LAD, BIOR un Valsts vides dienestā (VVD). Ja precīzāk, tad runa ir par ieņēmumiem no licencēm licencētajā makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās, par iepriekšējā gadā iegūtajiem lomiem licencētajā makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās, kā arī par īstenotajiem dabas aizsardzības, kontroles un zivju resursu papildināšanas pasākumiem, kā arī par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu. Ja kāds no pārskatiem nav iesniegts, Zivju fonda padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu un nevērtēt projektu. Tādēļ ir jāpatur prātā, ka Zivju fonda piešķirtais finansējums nosaka arī stingrus pienākumus.

Kas veido finansējumu
Summa, kuru katru gadu sadala Zivju fonds, sastāv gan no kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, gan naudas sodiem par zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī ieņēmumi, kas rodas, realizējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis, daļas no maksas par zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu un daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij.

 
Zivju fonda finansējuma ienākumu sadalījums 2019. gadā.


 

 Kuldīgas novada pašvaldības jaunākais ieguvums. Novērošanas kamera, kuras iegādei izmantots Zivju fonda finansējums.

 






Lai veiksmīgāk uzraudzītu zivju resursus, pašvaldības un dažādas biedrības bieži lūdz piešķirt naudu novērošanas kameru un dronu iegādei.

 
Ar Zivju fonda atbalstu Skrundas pašvaldības policija ir tikusi pie vērā ņemamas tehnikas – laivas, tās motora, piekabes un kvadricikla –, lai novadā varētu operatīvi organizēt zivju resursu aizsardzību.