Laikraksts Kurzemnieks

2013. gada 13. un 14. aprīlī Kurzemes rietumos – Aizputes, Pāvilostas apkārtnē un Tebras upes mežu masīvos risināsies ikgadējais piedzīvojumu brauciens ar džipiem - “Tebras Ekspedīcija 2013”.

Piektdien, 22. martā, Kurzemes Democentrā notika Kurzemē ražoto produktu izstādes „Elementi 2013” noslēguma pasākums, kura laikā tika apbalvoti un sumināti konkursa uzvarētāji, kā arī pasniegtas atbalstītāju simpātiju balvas.

Šoreiz stāsts būs par Kurzemē ražoto produktu izstādi „Elementi 2013”, kuras mērķis ir informēt Latvijas iedzīvotājus par Kurzemē esošajiem uzņēmumiem un produktiem, kā arī veicināt to atpazīstamību Latvijas tirgū.

Ceturtdien Ķekavas novadā, Baložu kultūras namā notika ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima“ kongress, kas pulcēja vairāk nekā 160 lauksaimnieku no visas Latvijas.

Aprīlī Latvijā jau astoto reizi norisināsies akcija “Tīrības dienas”, kuru laikā iedzīvotāji, biznesa un valsts institūcijas tiks aicinātas sakopt un satīrīt ikvienu valsts stūrīti, sākot no savām mājām, uzņēmumiem un pagalmiem, beidzot ar parkiem, pļavām un mežiem.

1993. gada 5. martā apgrozībā tika laista pirmā atjaunotā lata naudas zīme – 5 latu banknote. Atjaunotā lata 20 gadi ir būtisks laikposms Latvijas naudas zīmju dizaina vēsturē. Tas devis vairāk nekā 100 dažādas nominālvērtības banknošu un monētu ar Latvijas kultūras kanonā ietvertu māksliniecisko vērtību.

Latvijai, līdzīgi kā visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būtiska ir neatkarība vienā no tautsaimniecības pamatnozarēm – enerģētikā. Šobrīd, kad aktualizējies jautājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta maksājumu elektroenerģijas ražošanai, ir jāsaprot, kā šis maksājums ir radies, ko tas subsidē un ko dod valstij – un tātad mums visiem.

Galīgajai skatīšanai Saeimā tuvojas likumprojekts par Eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra. Publiskajā telpā izskan visdažādākie viedokļi, sadalot sabiedrību divās – eiro atbalstītāju un eiro skeptiķu nometnēs. ZZS frakcija ir paudusi savu nostāju – mēs neatbalstām eiro ieviešanu 2014. gadā.

Maiņas kurss, pēc kāda notiks pāreja no lata uz eiro, ir svarīgs aspekts gan uzņēmējdarbībā, gan katra cilvēka ikdienas dzīvē. No lata uz eiro plānots pāriet pēc Latvijas Bankas kopš 2005. gada janvāra noteiktā paritātes kursa - 0.702804 lati par eiro. Šo kursu Latvijas Banka uzskata par piemērotāko pārejai uz eiro.

Viens no pietiekami svarīgiem eiro diskusiju aspektiem ir Eiropas vienotās valūtas ieviešanas ietekme uz Latvijas suverenitāti un nacionālo identitāti. Bieži dzirdami diezgan radikāli viedokļi – no bailēm par rubli kā vienīgo alternatīvu eiro un kaimiņvalsts lāča apskāvieniem līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai, nacionālo valūtu uzskatot par drošības un suverenitātes garantu. Ņemot vērā Latvijas sarežģīto vēsturi, saprotams, kāpēc mūsu nauda tiek vērtēta kā nacionālās identitātes simbols un pielīdzināta tādiem valstiskuma atribūtiem kā karogs un himna.

Eiro ieviešana ir temats, par kuru katram iedzīvotājam ir savs viedoklis. Turklāt parasti viedokļi ir izteikti polarizēti – vieniem eiro ir drauds nacionālās identitātes simbolam latam un Eiropas ekonomikas problēmu nesējs, citiem – iespēja vēl vairāk integrēties Eiropā un ekonomisko apstākļu uzlabošanas instruments. Abu pušu argumenti ir uzklausīšanas vērti, taču šoreiz par nedaudz citu rakursu – ko eiro ieviešana nozīmēs investīcijām, nodarbinātībai un rūpniecībai.

Sabiedrībā var dzirdēt satraukumu, ka, lūk, eiro zona ir sabrukuma priekšā un jau drīz pienāks brīdis, kad eiro izlaidīs garu, Eiropas valstīm atgriežoties pie savām nacionālajām valūtām. Tomēr ir neiespējami sameklēt piemēru, kad kāda eiro zonas dalībvalsts vēlētos pamest šo valūtas savienību. Tas liek uzdot vairākus jautājumus - kāpēc krīzes skarto eiro zonas valstu iedzīvotāji nevēlas atgriešanos pie nacionālajām valūtām; kāpēc par to nedomā arī spēcīgās Eiropas "kodola" valstis; vēl vairāk – kāpēc eiro pazušana nav izdevīga valstīm ārpus Eiropas?