Kas un kad noteiks maiņas kursu pārejai uz eiro? Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprina neatsaucami fiksētu maiņas kursu, atbilstoši kuram nacionālo valūtu aizstāj ar eiro. Tas notiek pēc tam, kad ES Padome ir pieņēmusi lēmumu par valsts atbilstību iestājai eiro zonā, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu un pēc konsultācijām ar Eiropas Centrālo banku, kā arī - vienprātīgi to atbalstot eiro zonas dalībvalstīm. Šajā procesā būs iesaistītas ne tikai ES institūcijas, bet arī Latvijas puse (valdība un Latvijas Banka) un, līdzīgi kā jebkura līguma noslēgšanā, ja mūs neapmierinās nosacījumi (piemēram, tiks piedāvāts savādāks latu un eiro maiņas kurss), varēsim apturēt pievienošanās eiro zonai procesu un turpināt diskusiju, lai panāktu sev pieņemamu risinājumu.
Lēmums par maiņas kursu tiek paziņots apmēram pusgadu pirms paredzētā eiro ieviešanas datuma un stājas spēkā dalībvalsts noteiktajā iestāšanās eiro zonā datumā – Latvijas gadījumā 2014. gada 1. janvārī. Piemēram, Igaunijā valūtas maiņas kurss tika paziņots 2010. gada 13. jūlijā, mūsu kaimiņi nepiedzīvoja nekādus pārsteigumus un maiņas kurss bija tāds pats kā Igaunijas centrālās bankas noteiktais un daudzus gadus uzturētais paritātes kurss (15.6466 kronas par eiro).
Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstību, nav pazīmju vai bažu, ka Latvijas gadījumā netiks piemērots pašreizējais lata piesaistes kurss eiro (0.702804 lati par eiro).
Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis piemērots, tā izvēle ir attaisnojusies un nav nepieciešamības to mainīt. Latvija, saglabājot lata piesaisti pie eiro un nemainot lata vērtību, ir atguvusi konkurētspēju pēc ekonomiskās un finanšu krīzes, nodrošinot straujākos eksporta un iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempus ES. Latvijas tautsaimniecībā liela nozīme ir gan eksportam (ņemot vērā mazo patērētāju tirgu), gan importam (investīcijām, izejvielas ražošanai, arī patēriņam), tāpēc piesaistes kursa maiņa radītu būtiskus zaudējumus lielai daļai uzņēmēju un iedzīvotāju.
Lai novērtētu lata kursa atbilstību tautsaimniecības attīstības stadijai, Latvijas Banka ir veikusi pētījumu, kura pamatā ir tās pašas metodes, kuras pielieto gan starptautiskās institūcijas (piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds), gan arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (t.i., institūcijas, kas iesaistītas lēmuma pieņemšanā par maiņas kursu pārejai uz eiro). Pētījuma rezultāti liecina, ka lata reālais kurss (pēc paaugstināšanās ekonomiskās izaugsmes gados un tai sekojošās korekcijas krīzes gados) pēc krīzes nonācis tuvu līdzsvara stāvoklim. Tas ir papildu faktors, kas apstiprina - apmaiņas kurss būs 0.702804.
Visās jaunajās dalībvalstīs, kurās nacionālā valūta bija cieša piesaistīta eiro, piesaistes paritātes kurss tika atzīts par piemērotu un pāreja uz eiro notika pēc šī kursa (kas Latvijā ir Latvijas Bankas noteiktais piesaistes kurss 0.702804 lati par eiro). Visnesenākā eiro ieviesēja un mums pēc ekonomikas lieluma un atvērtības tuva valsts ir Igaunija, kur, līdzīgi kā Latvijā, nacionālā valūta bija fiksēta pret eiro un fiksēts valūtas kurss tika uzskatīts par piemērotu mazai un atvērtai ekonomikai. Igaunijas gadījumā pārejas kurss netika mainīts.
Latu konvertācija eiro neradīs zaudējumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Preču un pakalpojumu cenas pēc šī noteiktā valūtas kursa būs jākonvertē visiem – gan privātajiem uzņēmumiem, gan valsts institūcijām. Pēc pārkonvertēšanas eiro cenas tiks noapaļotas pēc matemātiskajiem principiem uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam, jo mazākā naudas vienība maksāšanai vai atlikuma izdošanai ir eiro centi. Tā kā cenas tiks uzrādītas gan latos, gan eiro 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, arī paši iedzīvotāji varēs pārbaudīt, vai cenu zīmēs uzrādītā cena latos, ko, visticamāk, sākumā labāk atpazīsim kā ierastu cenu ikdienā pērkamai precei, būs tāda pati eiro. Tātad ikvienam būs iespēja pārliecināties, vai pārkonvertēšanai uz eiro piemērots noteiktais valūtas kurss. Piemēram, vai prece, kas iepriekš maksāja 1 latu, maksās 1.42 eiro. Ja nē, tad labākais padoms būtu iepirkties tādā veikalā, kas cenu pārkonvertēšanu veicis pēc noteiktā apmaiņas kursa un piedalās apzinīgo uzņēmēju kampaņā "Godīgs eiro ieviesējs".
Atsevišķās valstīs, piemēram, Īrijā, Kiprā, Maltā, cenas pēc pārkonvertēšanas eiro izskatījās augstākas nekā tās bija nacionālajā valūtā. Arī Latvija būs līdzīgā situācijā. Tomēr jāuzsver, ka tas būs tikai vizuālais efekts. To, ko par savu algu varēja latos nopirkt līdz 2013. gada 31. decembrim, varēs nopirkt arī eiro nākamā gada 1. janvārī, kad algas, sociālie pabalsti u.c. maksājumi tiks pēc apstiprinātā kursa pārkonvertēti eiro un izmaksāti eiro. Valūtas maiņas kursa dēļ iedzīvotājiem zaudējumi nebūs. Ja darba devējs piedāvās algu eiro pēc kāda cita kursa, kas nozīmētu mazāku pirktspēju (piemēram, vairakkārt dzirdētas bažas, ka latus pret eiro varētu negodprātīgi konvertēt pēc kursa 1:1), tas būs likuma pārkāpums, pret ko vērsīsies ar visu iespējamo likuma bardzību.
Tāpat jāatceras, ka, pievienojoties eiro zonai, lati tiks konvertēti uz eiro bez maksas. Piemēram, 2014. gada 1. janvārī uzkrājumi bankās tiks automātiski pārkonvertēti eiro pēc oficiālā maiņas kursa (un nevis par atšķirīgu pirkšanas/pārdošanas maksu, kā patlaban), līdz ar to tas neprasīs ne izmaksas, ne cilvēku iesaistīšanos. Arī skaidra nauda tiks mainīta bez maksas, turklāt Latvijas Bankā tas tiks darīts bez noteikta termiņa.
Santa Bērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.