Laikraksts Kurzemnieks

Mairita un Vitālijs Pupuri ar četriem bērniem savulaik pieredzējuši materiālas grūtības, bet tagad teic, ka dzīve kļuvusi labāka un daudzbērnu ģimenēm nemaz neejot slikti.

Mazi ienākumi un dzīve uz nabadzības sliekšņa, ārsts, pasts un citi pakalpojumi tālu, trūkst normāla mājokļa, slikta satiksme un ceļi. Dažādi ir likteņstāsti cilvēkiem, kuri dzīvo attālos lauku apvidos un sastopas ar sociālām problēmām. Par to turpinām stāstīt jaunajā rakstu ciklā, ko "Kurzemniekā" publicēsim līdz gada beigām. Šoreiz stāsts par Zentu Kočanovu no Gudenieku pagasta "Treidiem", kura dzīvo bez elektrības.

„Vai tad vasarā vajag elektrību? Man jāravē, trusīši, vistiņas un divas govis jāapkopj. Strādāju, kamēr gaišs. Televizoru paskatos, nomazgājos un veļu izmazgāju pie sava druška – kaimiņa. Vai vēl ko vajag? Nē! Es dzīvoju super!” tā uzskata Zenta Kočanova, kura dzīvo Gudenieku pagasta Treidās.

Dažādi ir cilvēku likteņstāsti, dzīvojot gan attālos lauku apvidos, gan sastopoties ar sociālām, veselības un citām problēmām. Par to jaunajā rakstu ciklā, ko "Kurzemniekā" publicēsim līdz gada beigām.

„Mežindriķos tagad dzīvoju es ar dēliņu Aivīti un dzīves draugu Andi, kurš man palīdz atjaunot māju un prot visus darbus,” saka Snēpeles pagasta iedzīvotāja Diāna Šteinberga. 2014. gada aprīlī uguns paņēma viņas ģimenes māju – senu koka ēku, kas bija celta 19. gadsimta sākumā, ar ļoti lielu mīlestību un rūpību atjaunota un iekārtota.

Mazi ienākumi un dzīve uz nabadzības sliekšņa, nepieejams ārsts, pasts, citi pakalpojumi, normāla mitekļa trūkums, slikta transporta satiksme, slikti ceļi. Dažādi ir cilvēku likteņstāsti, dzīvojot gan attālos lauku apvidos, gan sastopoties ar sociālām problēmām. Par to būs jaunajā rakstu ciklā, ko "Kurzemniekā" publicēsim līdz gada beigām. Cerot, ka stāsti pievērsīs gan konkrēto pašvaldību attiecīgo dienestu uzmanību, gan rosinās administratīvi teritoriālās reformas veicējiem domāt par to, kā cilvēkiem laukos nodrošināt pakalpojumu pieejamību, un to, kā palīdzēt tiem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj sev nodrošināt minimālo cienīgas dzīves līmeni.

Mazi ienākumi un dzīve uz nabadzības sliekšņa, nepieejams ārsts, pasts, citi pakalpojumi, normāla mitekļa trūkums, slikta transporta satiksme, slikti ceļi. Dažādi ir cilvēku likteņstāsti, dzīvojot gan attālos lauku apvidos, gan sastopoties ar sociālām problēmām. Par to būs jaunajā rakstu ciklā „Lai lauki nepaliek bez cilvēkiem”, ko „Kurzemniekā” publicēsim līdz gada beigām. Šoreiz stāsts par Didžu ģimeni, kura jau septiņus gadus dzīvo nepiekurināmā mājā bez grīdas un ar jumtu, kuram uzkritis koks. Vairāk lasiet 14. jūnija „Kurzemniekā”.