Laikraksts Kurzemnieks

„Mēs esam deviņi bērni!” tā lepni saka astoņgadīgais Margots. Viņš ir viens no kuplās un draudzīgās ģimenes, kas dzīvo Liepās Laidu pagastā.

Tik kupla ģimene sanākusi, jo visi apvienojušies vecāku – Raivja Drukmaņa un Lienes Zvimbergas – ģimenē.

Vienā mājā dzīvo trīs paaudzes, arī Raivja vecāki – Zenta un Māris Drukmaņi.

Raivis saka, ka pats esot pa pusei pilsētas cilvēks, viņam patīkot arī tur, bet dzīvot gan viņš vēloties laukos.

Visi bērni, izņemot pavisam mazo Tomu Gustu, ir skolēni. Tētis Raivis atzīst – ar bērnu nokļūšanu skolā problēmu neesot. Četri bērni mācās Kuldīgā, trīs – Turlavā, viens – Liepājā. Tētis pats gājis Turlavas skolā.

Zemnieku saimniecība Liepas nodarbojas ar piena lopkopību, tiek audzēti graudi, ir doma par dīķu ierīkošanu. Pavisam ir ap 200 hektāriem zemes. Nesen nodibināta vēl viena saimniecība, kurā ir ap 10 hektāriem, kurā Liene audzēs teļus no mazām telītēm līdz grūsnām telēm. Ir domāts arī par mājražošanu, piena produktu pārstrādi. „Perspektīvā domājam audzēt graudus, lai gan par lieliem graudaudzētājiem negrasāmies kļūt,” saka Raivis. Algotu strādnieku pagaidām neesot. „Ar lielākajiem darbiem tiekam galā paši.”


VISI PĒC KĀRTAS

Annijai Pakalnišķei, vienīgajai māsiņai starp brāļiem, ir 13 gadi, viņa mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 7. klasē.

Gintars Pakalnišķis ir vecākais no brāļiem, viņam ir 16 gadi. Liepājas Valsts tehnikuma 2. kursā viņš apgūst elektriķa profesiju. Šī joma viņam interesējot jau kopš bērnības. Mācīties esot diezgan grūti. Gintars brīvdienās braucot uz mājām. Satiksme esot gana ērta – autobusi kursē ik pa divām trim stundām. Atpakaļ uz skolu Liepājā viņš dodas svētdienas vakarā vai pirmdienas rītā. Autobusa biļete tiek pirkta programmā 3+ Ģimenes karte, kas dod iespēju biļeti nopirkt lētāk. „Par puseiro varu aizbraukt uz Liepāju. Tur palieku kopmītnēs,” viņš saka.

Alekss Pakalnišķis, kuram ir 15, mācās Turlavas pamatskolas 9. klasē. Danielam Alfrēdam Drukmanim ir 14, viņš ir Kuldīgas Centra vidusskolas 8. klases audzēknis. Dāvim Drukmanim ir 13, viņš mācās tās pašas skolas 7. klasē, Jānim Mārim Drukmanim ir astoņi gadi, viņš mācās Kuldīgas 2. vidusskolas 2. klasē. Margots Pakalnišķis, kuram arī ir astoņi gadi, mācās Turlavas pamatskolas 2. klasē. Vēl ģimenē desmitgadīgais Rimants Pakalnišķis, kuram ir desmit gadu. Viņš mācās Turlavas pamatskolas 4. klasē. Mazākais brālītis ir Tomiņš, viņš pavisam nesen ieradies šajā pasaulē.


UZ SKOLU VED TĒTIS UN PELĒKS AUTOBUSS

Uz Kuldīgu bērnus katru rītu ved tētis, bet vakarā atpakaļ – mamma. Raivis stāsta: „Danielam vajag speciālo klasi, jo viņam ir autiskā spektra traucējumi. Ar viņu mēs sākām braukt uz Kuldīgu. Tad mazākie teica – arī gribot mācīties pilsētā. Tik, cik mašīnā ir vietu, tik bērnus vedam uz Kuldīgu. Nekādu kompensāciju par to pagastam neesam prasījuši, pagasta pārvaldē teica, ka ir tāda iespēja. Ja visi bērni būtu jāved uz Kuldīgu, nāktos braukt divas reizes.” Jautāti, kā nokļūst uz skolu Turlavā, Margots saka: „Ar pelēku autobusu. Kādreiz būs arī jauns.” Tas pietur mājas ceļa galā, un ar to neesot problēmu.

Turlavas autobuss skolēnus vedot uz skolu pa diviem lāgiem, jo ar to brauc arī likvidētās Basu skolas bērni.

Lai nokļūtu skolā, visi ceļas septiņos, jo uz Kuldīgu jāizbrauc bez desmit minūtēm astoņos, bet uz Turlavas skolu visi dodas pusdeviņos.


LIELĀKĀ PROBLĒMA IR APAVI

Kā ir sagatavoties jaunajam mācību gadam tik lielā ģimenē? Māmiņa Liene saka – tas parasti tiekot atlikts uz pēdējo brīdi, bet lielas rūpes tas nesagādājot: „Kaut kas tiek nodots mantojumā no viena puikas otram. Līdz ar to izdevumi nav tik lieli. Protams, meiteņu vajadzības ir citas. Annija ir viena. Apavi ir vislielākā problēma, bet, salīdzinot ar citām ģimenēm, kur jāpērk visa drēbju kārta, izdevumi noteikti ir mazāki.

Mobilo telefonu nav tikai astoņgadniekiem, bet viņiem, savukārt ir viedpulksteņi, ar kuriem var sazvanīties. Skolā pusdienas ēdot visi. „Es ceru, ka tā ir, ka viņi patiešām paēd, nevis tikai saka,” piebilst mamma.


REĀLI NĀKOTNES PLĀNI

Gandrīz visiem bērniem ir ļoti reālas un pārdomātas nākotnes ieceres. Trīs brāļi: Alekss, Margots un Rimants vēlas būt par biteniekiem. Alekss gan saka – mazie brāļi noskatījušies no viņa, bet tētis šo viņu vēlmi atbalsta un jau iegādājies divas bišu saimes. Alekss jau nopietni darbojas ar bitēm. Zemnieku saimniecībā Baļļas viņš mācās no pieredzējušiem biškopjiem. Margots dzied skolas ansamblī.

Jānis Māris grib būt frizieris. Viņš dejo tautas dejas. „Skolotāja ieteica, ka Jānim būtu piemērota dejošana, jo viņš ir ļoti kustīgs. Lai enerģija būtu ievirzīta pareizajā gultnē. Tiešām, viņam patīk,” saka tētis. Dāvis grib būt galdnieks un arī jau sācis nopietni iet izvēlētās profesijas virzienā. Viņš skolā apmeklē mājturības pulciņu un Ēnu dienās dodas pie amata meistariem. Tētis saka, ka puiši profesijas paši izvēlējušies, vecāki nav viņus virzījuši. „Ja bērnam kaut ko piespiež, nebūs rezultāta. Tikai tad, ja viņam pašam rodas interese, viņš to darīs ar aizrautību,” saka Liene. Tētis piebilst: „Ir labi, ja bērnam ir, ko darīt. Pat, ja viņš pēc tam nebūs bitenieks, būs no bērnības ko atcerēties. Piemēram, Aleksam tieši šodien pierē iekoda bite.” Alekss atklāj, ka viņam par bitēm interesē viss – ieziemošana, viņu paradumi un dzīve, kā viņas nes medu un veido vasku. Daniels grib būt lauksaimnieks, tātad arī zemnieku saimniecībai ir skats nākotnē.

Mājās bērniem tiek uzticēti mazie darbiņi, kas tomēr ir ļoti svarīgi un prasa daudz laika, kura lielajiem allaž par maz. „Viņi var pienest pakaišus, kaut ko satīrīt, kas nav smagi, bet prasa laiku. Pa visiem ātri saskrien un visu izdara. Gintars pat mašīnas vai traktoru paremontē.”

-------------------------------------------------------------------



DAUDZBĒRNU ĢIMENES NAV PRIORITĀTE


Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks pārliecināts, ka lielākā daudzbērnu ģimeņu problēma Latvijā ir mājvieta.

Viņš uzsver, ka pagājušās valdības labi iesāktās ģimeņu atbalsta iniciatīvas ne tikai neturpinās, bet pat tiek bremzētas, jo jaunās valdības prioritātes ir citas: „Nesen piedalījos demogrāfijas forumā Ungārijā, kur runāja arī mūsu labklājības ministre Ramona Petraviča, kura kā galvenās prioritātes nosauca atbalstu pensionāriem un audžuģimenēm, un viss. Tas ir skumīgi.”


LAI SAGLABĀTU VESELĪGU PSIHOLOĢISKO GAISOTNI

„Pietiekami plašs miteklis ir pamats, lai ģimene justos labi, lai nebūtu spriedzes un konfliktu. Ja nevar lāga sagulēt vai viens otram traucē mācībās, tad nav iespējams saglabāt veselīgu psiholoģisko gaisotni. Bieži vien ģimenes spiestas īrēt mazu, šauru dzīvoklīti, bet maksāt par to lielu naudu no jau tā nelielā budžeta.

Pašvaldības šādām ģimenēm dzīvokļa jautājumā var palīdzēt tikai tad, ja tām ir trūcīgās ģimenes statuss. Ja ienākumi kaut par eiro uz cilvēku pārsniedz likumā noteikto robežu, tad palīdzēt nevar. Skaidrs, ka vecāku rūpes ir pelnīt, lai varētu bērniem nodrošināt visu vajadzīgo. Tad tu nejūties pazemots un vari būt gandarīts, ka vari savu ģimeni nodrošināt. Bet skumjākais ir tas, ka daudzbērnu ģimenēm, lai saņemtu pašvaldības atbalstu dzīvokļu jautājumā, nākas vai nu slēpt savus ienākumus, lai nepaceltos virs minimālo ienākumu slieksnim, vai arī jāsāk pelnīt tik daudz, lai varētu dabūt kredītu.”


AR VIENU ROKU TIEK DOTS, AR OTRU – ŅEMTS

„Attīstības finanšu institūcija Altum garantē kredītus ģimenēm ar bērniem. Taču šim kredītam daudzbērnu ģimenes bieži vien netiek klāt, jo bankas uzskata, ka ienākumi ir nepietiekami un ģimene ar kredītu var stipri pasliktināt savus dzīves apstākļus. No vienas puses – valsts piedāvā šo palīdzību, no otras – to saņemt daudzbērnu ģimenēm ir neiespējami. Reāli lielāka iespēja ir ģimenēm ar mazāku cilvēku skaitu, jo ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir lielāki.

Mums ir izdevies panākt, ka ģimeņu pabalsti ir palielināti. Bet problēma ir tā, ka bankas šos pabalstus neņem vērā, vērtējot kopējos ienākumus. Līdz ar to ienākumi izrādās par mazu, lai saņemtu kredītu.”


LIEGTA IESPĒJA STUDĒT

Liegta iespēja studēt „Vēl viena problēma ir bērnu izglītošana, jo aizvien vairāk tā ir par maksu, sevišķi, ja runājam par augstākajām mācību iestādēm. Daudzbērnu ģimeņu bērniem ir iespēja mācīties profesionālās ievirzes skolās. Ja bērns ir apdāvināts un naudas dēļ nevar pilnveidot un attīstīt savas spējas augstskolā, tas ir skumji.

Liela palīdzība daudzbērnu ģimenēm ir 3+ Ģimenes karte, kas nodrošina atlaides sabiedriskajā transportā un daudzos pakalpojumos. Bet piesaistīt atbalstītājus šai programmai ir ļoti grūti. Ar to nodarbojas Sabiedrības integrācijas fonds. Valsts, atbalstot šo karti, vēlējās vairāk gūt no privātajiem uzņēmējiem un mazāk pati ieguldīt. Šobrīd lielākais ieguvums no kartes ir transporta izdevumi un varbūt biļetes kādā teātrī.”


UZZIŅAI

Daudzbērnu ģimene
Ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē un aizbildnībā esošie Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.



PAR 3+ ĢIMENES KARTI

Latvijas Goda ģimenes apliecība 3+ Ģimenes karte ir valsts veidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm.

Karte ir apliecinošs dokuments tam, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērnu vecumā līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī ir pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Šīs kartes īpašniekiem ir iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā. Aizpildot iesniegumu, viens no vecākiem norāda, kuram no bērniem nepieciešams izgatavot karti. Tā var tikt izgatavota bērnam no septiņu gadu vecuma. Karte ir derīga tikai valstī atzīta personu apliecinoša dokumenta – pases vai personas apliecības – uzrādīšanas gadījumā. Bērni vecumā līdz 15 gadiem (neieskaitot) var uzrādīt skolēnu apliecību, ID vai pasi, studenti var uzrādīt studentu apliecību, ID vai pasi. Pieteikuma veidlapa kartei atrodama vietnē www.godagimene.lv, sadaļā Piesakies kartei.

Latvijas Goda ģimenes apliecības jeb 3+ Ģimenes kartes piedāvātās atlaides ir iespējams izmantot, iegādājoties preces un pakalpojumus uzņēmumos, kuri pievienojušies daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmai. Visu daudzbērnu ģimenēm draudzīgo uzņēmumu sarakstu iespējams aplūkot interneta vietnes Godagimene.lv atlaižu katalogā un mobilajā lietotnē 3+ karte.

------------------------------------------------------------------



VALSTS NODROŠINĀTIE ATBALSTA PASĀKUMI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM (TRĪS UN VAIRĀK BĒRNU)


Samazināts nekustamā īpašuma nodoklis
50% no nodokļa, ne vairāk par 500 eiro/gadā

Samazināta valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā
20% mājokļa atbalsta programmas galvojums apmērā (ne vairāk kā 20 000 eiro) pirmā mājokļa iegādei

Braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā

• 50% reģionālās nozīmes maršrutā no brauciena biļetes pilnās cenas
• 40% no abonenta biļetes cenas
• 90% apmērā reģionālās nozīmes maršrutā no brauciena biļetes pilnās cenas, ja apmeklē izglītības iestādes līdz 24 gadu vecumam
• 100% apmērā 4. maijā, 11. un 18. novembrī

Atlaides Kultūras ministrijas pārraudzībā esošos teātros, koncertorganizācijās un padotībā esošajos muzejos

Atbalsts norēķiniem par elektrību

50% samazināta valsts nodeva par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra

Atbrīvojums no civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevas

Atbrīvojums no maksas par Tieslietu ministrijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar ziņu sniegšanu no Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem

Atbrīvojums no valsts nodevas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un augstākās tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem

Ģimenes valsts pabalsts, kura apmērs diferencēts atkarībā no bērna dzimšanas secības

• 11,38 eiro par pirmo bērnu/mēnesī
• 22,76 eiro par otro bērnu/mēnesī
• 34,14 eiro par trešo bērnu/mēnesī
• 50,07 eiro par ceturto un nākamajiem bērniem/mēnesī

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, piešķir par divu un vairāk bērnu (1–20 gadu vecumā) audzināšanu

• 10 eiro par diviem bērniem/mēnesī
• 66 eiro par trim bērniem/mēnesī
• 50 eiro par katru nākamo bērnu

Papildatvaļinājums
Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā Par valsts pensijām noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (bērna vecākam vai aizbildnim, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos akos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti).

------------------------------------------------------------------



MAINĀS IZPRATNE


Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības apvienības pārstāve Inese Muceniece prezentēja Eiropas jauniešu darbnīcu iniciatīvas Eiropas Parlamentā, Briselē, konferencē Ceļā uz ģimenei draudzīgāku Eiropu (Towards a Family-Friendly Europe).


DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA VISUR LĪDZĪGA

Konferences galvenā tēma bija ģimenes politikas nākotne, īpašu uzmanību pievēršot ģimenei draudzīgākas Eiropas veidošanai.

Inese atceras: „Satiekoties šajā forumā ar jauniešiem no ļoti dažādām Eiropas valstīm, nācās secināt, ka demogrāfiskā situācija visās valstīs ir diezgan līdzīga. Iedzīvotāju skaits samazinās, dzimstība samazinās, palielinās vecu cilvēku īpatsvars. Viens no iemesliem ir tas, ka valdības nedomā par ģimenei draudzīgu politiku, bet par prioritātēm uzskata pavisam ko citu: aizsardzību, veselības aprūpi un citus ekonomiskus jautājumus. Vairāk tiek runāts par palīdzību minoritāšu grupām, bet mazāk par tradicionālo ģimeni. Arī jauni cilvēki šodien daudz vairāk uztraucas par karjeru, par finansiālo stabilitāti, nevis par ģimeni. Visās valstīs ģimenes veidojas daudz vēlāk. Mēs salīdzinājām situāciju, kāda ir katrā valstī, salīdzinājām likumdošanu. Sapratām, ka Latvija, salīdzinot ar dažām citām, vēl turas pie tradicionālās ģimenes modeļa, kas nostiprināts Satversmē.”


VARBŪT DIVI JAU IR DAUDZ?

„Ģimenes jēdziens paplašinās. Daudzās valstīs tas likumā nav rakstīts, un izpratne par ģimeni ir daudz brīvāka. Piemēram, Skandināvijā bērni pieder valstij, bet vārds ģimene sabiedrībā pat netiek tik daudz lietots. Izpratne mainās arī par daudzbērnu ģimenēm. Forumā runājām par to, kāpēc cilvēki vairs negrib lielas ģimenes un ka mūsdienās ģimeni ar diviem bērniem jau varbūt var uzskatīt par daudzbērnu.”

Inese novērojusi, ka arī daudzbērnu ģimeņu biedrību kustība Latvijā vājinās: „Cilvēki ir kļuvuši pasīvi. Agrāk bija vairāk salidojumu, vairāk iniciatīvas pašiem kaut ko organizēt un kaut kur piedalīties. Tagad šī aktivitāte mazinājusies. Ienākusi jaunā paaudze, kurai nav vēlmes ar to nodarboties, varbūt ir citi izaicinājumi.”

---------------------------------------------------------------



VIEDOKĻI

Vai un kāds atbalsts no valsts, pašvaldības vai sabiedrības būtu vajadzīgs daudzbērnu ģimenēm?



Astrīda Čerepoka, pensionāre:
– Domāju, ka vairāk atbalstam jābūt tieši no valsts. Tie varētu būt pabalsti, varbūt arī varētu palīdzēt ar pārtiku, skolas precēm, ja ģimenē ir skolas vecuma bērni. Esmu četru bērnu mamma, agrāk arī mēs skaitījāmies daudzbērnu ģimene. Kad piedzima jaunākie bērni – dvīņi, tad bija atbalsts no valsts – mēnesī četri rubļi. Bija pagrūti.



Tatjana Fomina, priekšlaicīgā pensijā:
– Nezinu. Es izaudzināju septiņus bērnus, man neviens nepalīdzēja. Tolaik arī tā saucamās bērnu naudas nemaksāja. Lai arī nebija viegli, paši tikām ar visu galā. Labus bērnus izaudzinājām.



Daiga Ēķe-Silirova, strādā valsts policijā:
– Protams, ka ir nepieciešams gan sabiedrības, gan valsts atbalsts. Arī pašiem jārūpējas. Nevar gaidīt tikai valsts, pašvaldības palīdzību, ja pats neko nedara. Domāju, ka pārtiku katrs pats var sagādāt savai ģimenei. Vairāk daudzbērnu ģimenēm noderētu finansiālais pabalsts.



Velta, pensionāre:
– Domāju, ka gan pašvaldībai, gan valstij ģimenēm ir jānāk pretī. Pati esmu dzimusi daudzbērnu ģimenē, mēs bijām septiņi – toreiz augām, no viena krekla sākot līdz pēdējam. Grib, lai ir vairāk bērnu, bet tad ir vairāk jārūpējas, nevar izdzīvot ar 11 eiro. Mani dēli brauc uz ārzemēm. Tur māmiņai, dzemdējot pirmo reizi, iedod trīs tūkstošus. Labi, nedosim tik daudz, mūsu valsts ir nabadzīgāka, bet pabalstiem jābūt lielākiem.



Inga, pārdevēja:
– Daudzbērnu ģimenēm vajadzētu no visiem atbalstu: gan no pašvaldības un valsts, gan arī no līdzcilvēkiem. Manuprāt, vairāk jāatbalsta finansiāli, jo nauda visur vajadzīga. Man pašai ir divi bērni, viņi jau izauguši. Viens mācās augstskolā, otrs jau ir savā dzīvē. Tagad audzināšanā esmu paņēmusi vienu bērnu – 12 gadus vecu audžumeitu.



Inita, no Kabiles pagasta:
– Pēc manām domām, atbalsts ir nepieciešams. Pati esmu izaudzinājusi četrus bērnus. Centos ar visu tikt galā pati, lai gan situācijas bija dažādas, bija arī grūti laiki. Ja būtu gājusi prasīt atbalstu, būtu to arī saņēmusi. Lai gan vienreiz palīdzību prasīju, atteica. Vairāk nejautāju.