Laikraksts Kurzemnieks

Par to turpinām stāstīt jaunajā rakstu ciklā, ko Kurzemniekā publicēsim līdz gada beigām.
(Iepriekšējie stāsti 14., 19. jūnijā, 5. jūlijā.)



----------------------------------------------------------------------



AR ČETRIEM BĒRNIEM GRŪTI NEESOT


MAIRITA UN VITĀLIJS PUPURI ar četriem bērniem savulaik pieredzējuši materiālas grūtības, bet tagad teic, ka dzīve kļuvusi labāka un daudzbērnu ģimenēm nemaz neejot slikti. Pupuri dzīvo Skrundas novada Jaunmuižas ciemā turpat, kur Mairita izaugusi sešu bērnu saimē. Ģimenē ir meitas Brigita (drīz būs 15), Lilija (13), Agita (11) un dēliņš Harijs (5).




Agrāk darbs bija

„Pēc trīs vecākajiem brāļiem piedzimu es un tad vēl divas māsiņas,” stāsta M.Pupure. „Vecāki strādāja, un lielajiem mazie bija jāpieskata. Nekas dižs jau nav mainījies: kā kādreiz mūs lielie brāļi ņēma no skolas ārā un veda mājās, tā arī tagad manas lielās meitenes pieskata mazākos bērnus. Mamma strādāja par slaucēju, tēvs brauca uz traktora – tā jau tolaik laukos dzīvoja daudzi. Sievietes strādāja kantorī vai fermā, vīri – mehāniskajās darbnīcās vai uz lauka. Ja nu vienīgā atšķirība, ka agrāk darbs bija, bet tagad ar to pašvakāk, un sievietēm laukos grūti to atrast.”

Kolhoza laikos

Padomju gados par Antuļiem sauktajā ciemā (Jaunmuižas nosaukums atgūts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas) atradās kolhozs Cīņa. Tajā laikā uzceltas vairākas daudzdzīvokļu mājas, arī moderns bērnudārzs, kas vēlāk pārveidots par skolu. Bijis veikals, pasta nodaļa, klubs, bibliotēka. Blakus centram veidojusies privātā apbūve ar Līvānu tipa mājām. Aktīva bijusi kolhoznieku sabiedriskā dzīve.

Tagad no tā visa palikusi vien bibliotēka un veikals. Kad kolhozs likvidēts, vietējie vēl kaut kā mēģinājuši uzturēt klubu. Kādu laiku tur darbojusies arī luterāņu draudze, svētdienas skolā gājusi liela daļa ciema bērnu. Arī šīs aktivitātes beigušās līdz ar ekonomiskajām grūtībām un jaunās paaudzes aizplūšanu.

Mācīties brauc uz Skrundu

Jaunmuižas pamatskola ar šo mācību gadu likvidēta. Tiesa, tur mācījās tikai daži jaunmuižnieki – lielākā daļa bija skrundenieki, kuriem vajadzēja speciālo programmu. Pašvaldība izlēma, ka nav izdevīgi uzturēt tādu skolu, kurā nemācās vietējie bērni. Rotaļu grupa gan atstāta, un tajā ir ap 15 audzēkņu, tostarp Pupuru pastarītis Harijs.

Lielās māsas jau kopš 1. klases braucot uz Skrundas vidusskolu. „Kā sāka braukt vecākā, tā mazās arī,” teic mamma. „Nemaz nezinu, kāpēc viņas negribēja te. Citi arī teica, lai jau uzreiz pierod pie lielās skolas. Daudz agrāk tāpēc nav jāceļas.

Līdz pieturai pāris minūšu skrējiens, autobuss pienāk bez desmit astoņos un pēc pusstundas ir Skrundā.

Skola netālu no autoostas, mācības sākas pusdeviņos. Brigita gāja jaunsargos, gribēja arī tautisko deju pulciņā, bet nevarēja savienot, jo abas nodarbības vienā laikā. Apmeklējām visus pasākumus, kas šejienes skolā notika. Nezinu, vai kaut ko te rīkos, ja skolas vairs nebūs. Par daudzbērnu ģimeņu vai citām biedrībām neesmu dzirdējusi – mēs neesam nekad aicināti piedalīties. Vasaras brīvlaikā bērni tepat vien kaut kur staigā vai sēž internetā. Ir gadījies, ka kādreiz laukā aizkavējas par ilgu, un tad jāiet meklēt. Vispār te mums droša vide, un slikti notikumi nav bijuši.”

Ja vīrs labi pelna

Vitālijs strādā mežā un ir vienīgais apgādnieks, jo Mairitai darba nav. Ar vīra algu pietiekot ikdienas vajadzībām, bet lielāku vēlmju neesot. Ģimene mīt trīsistabu dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā Rubīni. Varētu vēlēties lielāku platību, jo visām trim meitenēm jāsadzīvo vienā telpā, – tikai puikam piešķirta sava istaba. Neliela kašķēšanās esot, stāsta mamma. Ēka celta 80. gados, bet vēl jau turoties labi. Pupuri dzīvokli privatizējuši un par komunālajiem pakalpojumiem parādus neesot iekrājuši. Mājoklim ir sava apkure, un malku varot sagādāt.

Tēriņus apdomā

„Bija brīdis, kad visi striķi trūka, bet nu jau gadus trīs esam tikuši uz ceļa, un nav vajadzības pēc palīdzības iet uz sociālo dienestu,” turpina māmiņa. „Valsts atbalsta, ir iespēja saņemt humāno palīdzību: drēbes, skolas lietas. Laikam tāpēc situācija uzlabojās, ka sākām nopietni domāt. Manai mammai pie privātmājas ir dārziņš – tur šo to var izaudzēt. Nevajadzīgo nepērkam.

Nokārtojām ģimenes karti – tā ir liels atbalsts, jo ar sabiedrisko transportu iznāk braukt daudz. Mācību laikā par ceļu uz skolu Skrundā un atpakaļ ar e-taloniem maksā pašvaldība. Taču ir arī citas braukšanas, piemēram, pie ārstiem uz Saldu vai Kuldīgu. Ja ar visiem bērniem gribam aizbraukt kaut kur tālāk, ģimenes karte ir ļoti izdevīga. Brauciens uz Rīgu man kā mammai ir puscenā (2,50 eiro), bērniem vispār kapeikas. Mana jaunākā māsa dzīvo Alūksnē. Agrāk brauciens pie viņas izmaksāja lielu naudu, tagad varam paciemoties biežāk un visi seši kopā. Vīrs pirms gada ieguva autovadītāja tiesības, un varam braukt arī ar savu transportu, bet, kad viņš strādā, jābrauc ar autobusu. Vēl jau no Skrundas tas kursē: no rīta vienreiz, pēcpusdienā divreiz. Kādreiz caur Jaunmuižu veda maršruts Saldus–Ezere–Saldus. Tad bija pavisam labi. Cerams, ka Skrundas reisu nenoņems, jo vēl jau te tomēr dzīvo cilvēki, kuriem sava transporta nav.”




----------------------------------------------------------------------



VIEDOKĻI


Atgūst prestižu

Argita Zundovska-Mediņa, Kuldīgas daudzbērnu ģimeņu biedrības Šūpulītis vadītāja:
– Valsts ļoti sākusi atbalstīt ģimenes, kurās trīs bērni un vairāk. Tas ir labi, bet vienlaikus kaitina, ka tā bērni it kā tiek šķiroti. Nav viegli izaudzināt vairākus, bet arī ar vienu grūti. Bet par pirmo un otro pabalsti ir niecīgi, un citu atvieglojumu tikpat kā nav. Kuldīgas pusē bijām pirmie – daudzbērnu ģimeņu biedrību dibinājām pirms 25 gadiem. Tad tās radās arī pagastos. Tolaik tika likvidēti uzņēmumi, cilvēki zaudēja darbu, mainījās nauda, bija problēmas ar dzīvokļiem. Bet biedrības varēja saņemt humāno palīdzību, jo humpalu veikalu vēl nebija. Varēja sadarboties ar nevalstiskajiem ārzemēs vai ar sadraudzības pilsētām, rakstīt projektus, lai kaut kā palīdzētu tiem, kuriem bērnu daudz. Tikpat svarīgi bija kopā būt priekos un bēdās, rīkot pasākumus. Mēs kopā ļoti daudz darījām: talkas, nometnes rīkojām, paši visu gādājām. Vairākas biedrības darbu pārtrauca birokrātijas dēļ, jo bija jāraksta papīri, lai pārreģistrētos. Citas izbeidzās tāpēc, ka nebija ne intereses, ne vajadzības darboties kopā.

Tagad gandrīz jāsaka, ka daudzbērnu ģimenes ir labi nodrošinātas. Varbūt tā ir motivācija: ja reiz divi bērni jau ir, tad vajag arī trešo. Tomēr nevar teikt, ka daudz bērnu dzimst tikai sociālā riska ģimenēs, lai dzīvotu no pabalstiem. Tas jau ir vecs stereotips. Daudzbērnu ģimenes atgūst prestižu.



Valstij jāatbalsta

Ilmārs Mežs, demogrāfs:
– Vēl pirms pieciem sešiem gadiem trešie, ceturtie, piektie bērni bija tikai kādi 15% no visiem dzimušajiem, bet tagad šis skaitlis pārniedz 20%. Lietuvā, kur nav uzlabojumu atbalsta sistēmā daudzbērnu ģimenēm, šis skaitlis nemaz nav palielinājies. Tātad valsts politikai ir nozīme. Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar to labsajūtu, kas savukārt saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu. Bērnu skaits palielinājies ģimenēs, kas neiet uz sociālo dienestu un varbūt pat nezina, kur tāds atrodas. Manuprāt, tikai kādi 5 – 10% šo ģimeņu nonāk sociālā darbinieka redzeslokā. Šīs lietas jānošķir. Bērniņš nav vainīgs, kādā ģimenē un kādiem vecākiem piedzimis. Vienlaikus visai sabiedrībai jādomā, lai šī sociālās palīdzības liksta neieaug nākamajā paaudzē. Tātad 90% ir ģimenes, kuras pašu spēkiem nodrošina savas dzīves labklājību. Atbalstam jābūt vērstam uz tām. Igaunijā šādas ģimenes ik mēnesi saņem 100 eiro papildu pabalstu. Līdzīgi kā mums ir Altum programma, igauņu daudzbērnu ģimenēm ir pieejami granti (6000 līdz 14 000 eiro) mājokļa uzlabošanai. Tāpēc Igaunijā cilvēku aizplūšana uz ārzemēm nav liela.

Dzimstība kopumā pēdējos gados ievērojami kritusies un kritīsies vēl kādu laiku demogrāfiskā vecuma piramīdas dēļ. Rēķinot uz vienu sievieti, tagad bērnu skaits pieaudzis līdz 1,7 un sasniedzis vidējo Eiropas līmeni, jo vairāk dzimst otrie, trešie, ceturtie bērni. Vajadzētu vismaz divus uz vienu sievieti. Jāveido tāda valsts politika, ka pēc pirmā bērniņa ģimene vēlas nākamos, nebaidoties nonākt trūkumā. Nabadzības riski pieaug ar trešo bērnu.



----------------------------------------------------------------------



APTAUJA



Vai Latvijā ģimene ir vērtība? Vai valsts un pašvaldības atbalsts ir pietiekams?




Kristīne Matvejeva, skolniece:
– Uzskatu, ka man daudzbērnu ģimenē ir daudz priekšrocību. Kā piemēru varu minēt goda ģimenes karti 3+. Tik tikko pusi Latvijas izbraukāju ar vilcieniem un autobusiem, dienas laikā nesamaksāju vairāk kā piecus eiro, un tā, manuprāt, ir ļoti liela pretimnākšana. Uzskatu, ka mūs atbalsta pietiekami. Es daudzbērnu ģimenē nekad neesmu jutusies nosodīta – tieši otrādi, daudzi mani par to apskauž.




Anna Blumberga, pašnodarbināta persona:
– Daudzbērnu ģimenes sabiedrība neuztver kā vērtību un pret tām ir negatīvi noskaņota. Izveidojies stereotips, ka šādi cilvēki ir bezatbildīgi. Dažas ģimenes jau tādas arī ir, jo sieviete, kura domā par nākotni, nelaidīs pasaulē bērnus vienu pēc otra. Man ir pazīstama ģimene ar septiņiem bērniem, bet mamma ir skolas direktore, un ģimene ir jauka, tai visa ir pietiekami. Tie 11 eiro bērna pabalstam, manuprāt, ir smieklīga summa – tur pat apakšbiksēm nesanāk. Cilvēki jau ir dažādi: izglītotāki zina, kur šo naudu lietot, taču tie, kuri degradējušies, naudu iztērē nelietderīgi.




Maija Viļuma, pārdevēja:
– It kā jau jā, bet visi nenovērtē. Atbalstu jau vienmēr vēlamies vairāk. Uzskatu, ka šādām ģimenēm tas ir pietiekams. Man zināmajām klājas labi, visi izglītoti. Domāju, ka ar izglītību augstskolā būtu jāpalīdz ne tikai daudzbērnu ģimenēm vien. Visiem talantīgajiem bērniem nav iespējas tur mācīties.




Kristīne Karpa, mamma:
– Ziniet, kā ir? Teikšu godīgi! Drīzāk nosoda, nevis novērtē. Es to galīgi neatbalstu, jo tas ir nepareizi. Kas var būt skaistāks par vecumdienām, kurās sabrauc pilna sēta vai pilnas istabas ar bērniem un mazbērniem un sasēžas pie liela, apaļa galda? Atbalsts nav pietiekams – to var redzēt pēc bērnu naudas. Man zināmas gan pozitīvas ģimenes, gan ne tik ļoti, taču vairāk zinu tādas, kurās viss ir labi.




Kristiāna Eņģele, bibliotekāre:
– Šķiet, ka neuztver kā vērtību. Tā vajadzētu būt, bet vai tā ir? Noteikti vajadzīgs vēl kāds atbalsts, bet tas atkarīgs arī no pašvaldības. Ir tādas, kas brīvpusdienas piešķir visiem, bet visur tā nav. Pazīstu dažādas ģimenes: gan nodrošinātas, gan ne tik ļoti.




Aivars Mauriņš, celtnieks:
– Man patīk, ka ģimenes ir kuplas, nevis ir viens bērns, kurš mūždien izlaists tā, ka nevar valdīt. Vajadzētu vismaz lielākus pabalstus. Noteikti jāatbalsta tālākajās mācībās, jo naudiņas jau tā viņiem nav, kur nu vēl samaksāt tās lielās maksas par augstskolām! Valdība tikai runā, runā, bet neko nedara – veltīga vārdu izšķiešana.




----------------------------------------------------------------------



KO DARA PAŠVALDĪBAS



Visiem bērniem vienādi


Kuldīgas novadā daudzbērnu ģimenēm īpaša pabalsta nav, atzina sociālā dienesta darbiniece Kristīne Ivanovska. Zināmas tikai tās, kas lūdz palīdzību: „Daudzbērnu ģimene noteikti nenozīmē to, ka tā ir trūcīga vai nelabvēlīga. Mūsu darbs ar tām ir tāds pats kā ar jebkuru citu. Skatāmies, kas jāpalīdz nokārtot, kādi pakalpojumi katrai vajadzīgi. Kad izmaksājam pabalstu mācību līdzekļiem, loģiski, ka ģimene, kurā bērnu ir vairāk, saņem lielāku summu. Iesakām nokārtot 3+ ģimeņu karti, jo tā dod vairākas priekšrocības.” Toties brīvpusdienas ir pilnīgi visiem skolēniem un arī piecus un sešus gadus veciem bērniem.



Palīdzību lūdz reti


Alsungas novadā neesot apkopotas ziņas, cik ir daudzbērnu ģimeņu. Palīdzību pērn lūgusi tikai viena, informē sociālā dienesta vadītāja Maira Baumane: „Pagājušogad bija aicinājums pieteikties Ziemassvētku pabalstam, kas ir 20 eiro, un to saņēma 12 ģimenes. Ģimenes tiek galā pašu spēkiem un mūsu atbalstu lūdz reti. Pašvaldība bērniem nodrošina brīvpusdienas skolā un piecgadīgajiem, sešgadīgajiem bērnudārzā. Bērnam no daudzbērnu ģimenes vai tādas, kurai ir trūcīgās vai maznodrošinātās statuss, izglītības iestādē ir visas ēdināšanas reizes. Visi novada bērni, sākot skolas gaitas, saņem 50 eiro pabalstu, bet turpmāk katra mācību gada sākumā – 20 eiro piederumu iegādei.” Pērn Alsungas novadā dzimuši deviņi mazuļi, šogad pagaidām četri. Ja šeit deklarēti abi vecāki, bērna piedzimšanas pabalsts ir 150 eiro; ja tikai viens no vecākiem, tad 75 eiro.



Dod pusdienām


Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola skaidro, ka galvenais atbalsts ir brīvpusdienas pašvaldības izglītības iestādēs. Tās piešķir arī tiem bērniem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta aizbildnība vai kuri ievietoti audžuģimenēs, kā arī trūcīgajiem. Daudzbērnu ģimenes atsevišķi netiek uzskaitītas. Dienesta redzeslokā pārsvarā ir tās, kas nonākušas materiālās grūtībās un lūdz palīdzību, kāda pieejama neatkarīgi no bērnu skaita. Daudzbērnu ģimenēm laukos pievērsta lielāka uzmanība, piemēram, tiek sarūpēts transports uz kultūras pasākumiem, nometnēm u.tml.



----------------------------------------------------------------------



STATISTIKA UN FAKTI



Dzimstība

• 2017. gadā Latvijā piedzimuši 20,8 tūkstoši bērnu – par 1,1 tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš. Kopējais dzimstības koeficients bijis 1,7
• (2010. gadā – 1,36), un tas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2), lai būtu paaudžu nomaiņa.
• Pēdējo reizi vajadzīgais koeficients bijis 1986.–1987. gadā, kad gadā piedzimuši 42 tūkstoši bērnu.
• Toties pēdējā laikā vairāk bērnu dzimst tādās ģimenēs, kas reģistrējušas laulību:
• 
• Pieaug otro, trešo un ceturto bērnu skaits, kā arī viņu īpatsvars kopskaitā. 2017. gadā 38% jaundzimušo bija otrie bērni (2010. g. – 34%), 16% – trešie (11%), 4% – ceturtie (3%).

Pabalstiem valsts izdevumi pakāpeniski aug. No pērnā gada 1. marta ģimenes valsts pabalstam ieviesta piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu (no viena līdz 20 gadiem): desmit eiro mēnesī par diviem bērniem un 66 eiro – par trim. Par katru nākamo piemaksa ir par 50 eiro mēnesī lielāka nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo skaitu.


Dabiskais pieaugums uz tūkstoš iedzīvotājiem pērn
Kuldīgas un Alsungas novadā (–7,8 līdz –4,5) ir tuvu Latvijas vidējam līmenim (–4,1),
bet Skrundas novadā – zem tā (–15,7 līdz –11,7 ).

Iedzīvotāju blīvums pērn (kvadrātkilometrā):
Kuldīgas novadā 25–50 cilvēki, Skrundas un Alsungas novadā 3–10.

Vidējie ienākumi (bruto) ir atšķirīgi pat vienā novadā. Piemēram, Skrundas novada nomalē tuvu Lietuvas robežai tie ir viszemākie valstī: 362–482 eiro mēnesī.

                                                  /No Centrālās statistikas pārvaldes gadagrāmatas Latvija 2019/
 


----------------------------------------------------------------------
 


Daudzbērnu ģimene

Tajā ir vismaz trīs bērni, tostarp audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā nodoti. Pie daudzbērnu ģimenes pieder arī pilngadīgais, kuram vēl nav 24 gadi, ja tas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

 


Valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm:

 

1) papildu atvaļinājums (trīs darbdienas, ja aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 16 gadiem);

2) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums (50%);

3) tiesības uz pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma (piešķir vecākiem vai aizbildņiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kuri līdz 18 gadiem vismaz astoņus gadus aprūpējuši piecus bērnus vai vairāk). Šādu tiesību nav tam, kuram aprūpes vai aizgādības tiesības ir atņemtas;

4) samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (50%, bet ne vairāk par 500 eiro);

5) Latvijas Goda ģimenes apliecība 3+ ģimenes karte:
valsts atbalsts ģimenēm, kurās ir vismaz trīs bērni, tostarp audžuģimenē vai aizbildnībā, kā arī pilngadīgie līdz 24 gadiem, ja tie mācās vispārējā, profesionālajā vai augstākajā mācību iestādē). Kartes īpašnieki var saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, ko piedāvā valsts, pašvaldības un privātie uzņēmumi (www.godagimene.lv).

6)  braukšanas maksas atvieglojumi: uzrādot 3+ ģimenes karti, var saņemt 50% atlaidi pilna brauciena biļetei un 40% no abonementa biļetei, izmantojot sabiedrisko transportu reģionālās nozīmes maršrutā. Bērni, kuri apmeklē pamata un vidējās izglītības iestādi, var saņemt 90% atlaidi. Reģionālās nozīmes maršrutā tikpat liela tā ir daudzbērnu ģimenes locekļiem, kuri turpina iegūt vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību līdz 24 gadiem. Valsts svētkos (4. maijā, 11. un 18. novembrī) atvieglojums ir 100%.

7)  ģimenes valsts pabalsts. To nosaka bērnu skaits: par pirmo – 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76 eiro (divreiz lielāks), par trešo – 34,14 eiro (trīsreiz lielāks nekā par pirmo). Par ceturto un nākamajiem – 50,07 eiro, tas ir, 4,4 reizes vairāk nekā par pirmo;

8) piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta (no pērnā gada 1. marta) par divu un vairāku bērnu audzināšanu no gada līdz 20;

9)  atbrīvojums no civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevas;

10) atbrīvojums no valsts nodevas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas maksas pakalpojumiem; 

11)  samazināta valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (0,5% no īpašuma vērtības);

12) samazināta valsts nodeva (50%) par informāciju no Iedzīvotāju reģistra;

13) galvojums mājokļa atbalsta programmā (20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro pirmā mājokļa iegādei);

14) atbrīvojums no maksas par Tieslietu ministrijas pakalpojumiem (ziņas no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem);

15) atbalsts norēķiniem par elektrību;

16) atlaides Kultūras ministrijai pakļautajos teātros, koncertorganizācijās un muzejos (ģimenēm ar bērniem, tostarp daudzbērnu).