Laikraksts Kurzemnieks

Dziesmu aranžējis un portugāļu tekstu radījis Brazilian Baltic Festival mākslinieciskais vadītājs, starptautiski atzītais komponists Felipe Radiceti. Nu tā skan brazīliešu ritmos gan portugāļu, gan latviešu valodā. Pirmatskaņojums 18. novembrī būs dzirdams vietnē YouTube festivāla kanālā: https://www.youtube.com/channel/UCkgOmjq3eimPGZKbFEBcn-A/videos. Ieraksts https://www.youtube.com/watch?v=e21tUZVJoYY

Festivāla producente, radio NABA balss Solanža Karlauskis (Solange Hanriot Karlauskis, Latvijā dzīvo vairāk nekā 20 gadus) pastāstīja, ka Liepājas iela jeb Rua Liepaias ir divu valstu mūziķu īpašā dāvana Latvijas dzimšanas dienā: „Brazilian Baltic Festival šogad apvienojis iemīļotus un jaunus mūziķus Latvijas un Brazīlijas mākslas projektā ar mērķi tuvināt un sapludināt dažādas mākslas formas.”

Dziesma pirmoreiz ierakstīta 2014. gadā pirms festivāla Dzīres Kuldīgā koncertiem Sv. Annas baznīcas dārzā. Kā festivāla YouTube kanālā stāsta Igo, kompozīcijas tapšana bijusi neierasta. Sākumā A.Hermanis radījis instrumentālu skaņdarbu, kas veltīts Kuldīgai, kurā atrodas slavenās pilsētas Liepājas ne mazāk cienījamā iela. Pēc gada Igo piedāvājis uzrakstīt arī vārdus. Līdz ar to eksistē divas kompozīcijas: instrumentālā versija un dziesma.

Tagad latviešu un brazīliešu mūziķi to izvēlējušies kopdarbam, un Liepājas iela jeb Rua Liepaias skan Brazīlijā iecienītā bosanovas stila ritmos gan portugāļu, gan latviešu valodā. „Skatīsimies, kāds tālāk būs liktenis,” tā Igo. Savukārt A.Hermanis piebilst, ka viņam kā ģitāristam brazīliešu mūzika vienmēr patikusi ģitāras spēlēšanas veida dēļ. Kad Igo ierunājies par dziesmu Kuldīgas svētkiem, mūziķim licies, ka tā varētu būt pietuvināta bosanovas ritmiem. Tā no instrumentālā skaņdarba dziesma attīstījusies līdz šim kopdarbam. „Tagad es ar prieku klausos jaunajā, brīnišķīgajā versijā portugāļu valodā, kas ir tik plūstoša un piemērota dziedāšanai atšķirībā no latviešu valodas, kurā ir līdzskaņi, patskaņi un sarežģīti to savienojumi.”

Ieskaņojumā piedalījušies Latvijas mūziķi A.Hermanis, Igo, Ieva Akuratere, Indriķis Veitners, Laimis Rācenājs, Matīss Akuraters, Kaspars Kurdeko, Toms Poišs, Katrīna Paula Dīringa, Madara Eleonora Mežale, Kristīne Tukre un Vladislavs Gluščenko, kā arī Brazīlijas mūziķi Žoka Perpiņjans (Joca Perpignan), Couple Coffee, Kakala Karvaļu (Cacala Carvalho), Antoniu Geha (Antonio Guerra) un Marianna Leporasi (Marianna Leporace). Visi piekrituši festivālā sadarboties līdz 2023. gadam un radīt vēl citus skaņdarbus. ,,Mums ir daudz kopīga, ko darīt,” tā kādreizējais kuldīdznieks L.Rācenājs. „Latvija uz Brazīlijas fona ir ļoti maziņa, bet mums ir daudz interesantu lietu. Savukārt bez bosanovas un sambas mēs varam uzzināt arī daudz cita par Brazīliju. Esmu tur bijis un dziedājis kopā ar brazīļiem, bet te vēl ne. Ceru, ka tiksimies klātienē.”

Festivālā iesaistīts arī mākslinieks Guntis Arājs. Viņš īpaši šai sadarbībai uzgleznojis darbu Liepājas iela. Ikdienā mākslinieks strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, mācot viņiem iepazīt mākslas pasauli.

Brazilian Baltic Festival mājvieta ir VEF kultūras pils Rīgā, un jaunos talantus tas atrod pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Doma kora skolas un VEF kultūras pils ieteikuma. Pirmo reizi festivāls Latvijā izskanēja koncertos 2018. gadā. Organizatoru mērķis ir aizsākt ilgstošu un plašu kultūras sadarbību starp Latviju un Brazīliju, īpaši mūzikā.

* Bosanova – mūzikas stils, kas Brazīlijā radies 50. gadu otrajā pusē sambas un džeza saplūsmē. Starptautisku popularitāti tas ieguva 60. gados, galvenokārt pateicoties brazīliešu mūziķiem Antoniu Karlušam Žobimam un Žuāu Žilbertu, pēc tam Stenam Gecam, Frenkam Sinatram un citiem amerikāņu džeza un popmūzikas izpildītājiem. Bossa nova tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē jaunais stils jeb jaunais vilnis. Mūzikai raksturīga plūdena ritmika, sinkopēti akordi un maigi juteklisks skanējums, nostalģiski melanholiska un atslābināta noskaņa. Tekstiem piemīt optimistiska bezrūpība – tie bieži stāsta par sauli, vasaru, pludmali un mīlestību.