2022. gada 28. jūlijā, 17:26
Šoreiz Kurzemnieks rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – sabiedriskā transporta problēmas, skatot tās kontekstā ar novadu reformu, veidojot lielākas pašvaldības.
Sabiedriskais transportsKopš pagājušā gada sabiedriskā transporta darbībā notikušas ievērojamas pārmaiņas. Daļēji tās saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, ņemot vērā pārkārtojumus skolu tīklā, uzņēmējdarbībā un citās jomās, lai mazinātu novadu nevienlīdzību. Tomēr tās saistītas ne tikai ar pašvaldību reformu vien.
__________________________________________________________________________________
Kas tika solītsVēl pirms reformas Satiksmes ministrija kā vienu no galvenajām prioritātēm Latvijā noteica sabiedriskā transporta tīkla attīstību. Tika izstrādāta koncepcija 2021.–2030. gadam ar galveno mērķi – mudināt iedzīvotājus no privātā automobiļa pārsēsties konkurētspējīgā, labā, ērtā, drošā un viņiem pieejamā sabiedriskajā transportā.
- Tika solīts, ka jau no pērnā gada var sagaidīt būtiskus uzlabojumus un pirmo reizi vēsturē šie pakalpojumi visā valstī būs līdzvērtīgi – iedzīvotājiem būs pieejami vienlīdz labi pārvadājumi neatkarīgi no novada, kurā tie dzīvo.
- Iespēja nokļūt, kur vajag, būs visām sabiedrības grupām, t.sk. pasažieriem ar veselības traucējumiem.
- Uzlabojumi gaidāmi arī valstij un pārvadātājiem, jo jaunās koncepcijas ieviešana būs valstij izdevīgāka un nozarē beidzot būs vienoti nosacījumi.
- Lai vairāk brauktu ar autobusu, mazapdzīvotos lauku apvidos tika paredzēts bezmaksas transports.
- Lai uzlabotu kvalitāti, valsts noteica stigrākus kritērijus, kādiem transporta līdzekļiem jābūt, kā arī paredzēja komerciālos maršrutus, kuros visi izdevumi būs paša uzņēmuma risks.
____________________________________________________________________________
Tendences visur līdzīgas
,,Jauni maršruti tiek ieviesti tad, ja vien ir garantija, ka būs braucēji. Mums ir svarīgi, lai cilvēki savus ieradumus pārdomā un vairāk izmanto sabiedrisko transportu, tāpēc paaugstināt biļešu cenu nav vēlams,” saka Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdis Kristiāns Godiņš.
Gada laikā kopš novadu apvienošanas būtiski labākus pakalpojumus lauku ļaudis vēl nejūt. ,,Pārsvarā maršruti iet novadiem pāri, tāpēc jārunā par nozares attīstību valstī – pusotrā gadā pārmaiņu ir daudz un tendences līdzīgas,” secina Autotransporta direkcijas (AD) valdes priekšsēdis Kristiāns Godiņš.
„Vairākas komerclīnijas esam ieviesuši Vidzemē, bet Kurzemes pusē šādi reisi varētu parādīties tad, kad pasažieru skaits atjaunosies kā laikā pirms kovida. Braucēju pieaugumu ir veicinājuši solītie bezmaksas autobusi. Kurzemē tāds pagaidām ir tikai maršrutā Saldus–Jaunauce, kur tagad brauc par 36% vairāk nekā līdz pagājušajam gadam. Līdzīgi rādītāji ir citviet valstī. Kopumā ieviesti 68 bezmaksas reisi 16 maršrutos.”
Vilciens pie mums lēns Runājot par pakalpojumu kvalitāti, jau gandrīz gadu lielākajā daļā novadu stājušies spēkā jaunie ilgtermiņa līgumi ar pārvadātājiem. Vēl tie nav noslēgti Talsu, Tukuma un Ventspils pusē, jo konkursa rezultātus komersanti apstrīd.
Satiksmes ministrijas koncepcijā īpaša uzmanība veltīta vilcieniem. Paredzēts maršrutos ar lielu plūsmu pasažierus pārvadāt ar vilcienu, savukārt autobusi pievedīs līdz tam, kā arī kursēs tajās vietās, kur dzelzceļa nav. Kurzemē ir tikai līnija Rīga–Liepāja (caur Skrundu), un tajā pasažieru vilciens joprojām kursē tikai divreiz nedēļā: piektdienās un svētdienās. K.Godiņš stāsta, ka šogad sāktas sarunas ar Liepājas pašvaldību, lai kustības biežumu palielinātu. Pagaidām risinājuma nav. „Diemžēl šī līnija ir tāda apdalīta – ilgus gadus nav bijuši ieguldījumi infrastruktūrā, līdz ar to dzelzceļa satiksme nav attīstīta un vilciens ir lēnāks par autobusu, kaut vajadzētu būt otrādi.”
Arvien modernākiKuldīgas un Saldus pusē pasažierus pārvadā SIA Latvijas sabiedriskais autobuss. Par pakalpojumu AD sūdzības nav saņēmusi, jo līguma prasības tiek izpildītas. „Vidējais autobusu vecums ir ap četriem gadiem,” skaidro K.Godiņš. ,,Turklāt ienāk arvien jaunāki un modernāk iekārtoti. Tāda konkursā bija prasība, lai nebūtu tā, ka pirmajos līguma gados cilvēki tiek vesti ar jauniem autobusiem, kas pēc desmit gadiem būs novecojuši.” AD vadītājs min vēl vairākus uzlabojumus: audio un vizuālo informāciju par pieturām, ērtības pasažieriem ar invaliditāti, iespēju pārvadāt velosipēdus un bērnu ratiņus, bezskaidras naudas norēķinus, efektīvāku biļešu tirdzniecību internetā u.c.
Ja tik ir braucējiDiemžēl minētos uzlabojumus visi lauku iedzīvotāji nevar novērtēt, jo daudzviet sabiedriskais transports kursē reti vai maršruts vispār slēgts un pat no pagasta centra uz novada centru skolēnu brīvlaikā var aizbraukt tikai pāris reižu nedēļā.
„Maršruti un kustības grafiks pirmāmkārtām tiek veidots pēc skolēnu un darbaspēka plūsmas – tātad pēc tā, no kurienes uz kurieni bērni brauc uz skolu un pieaugušie uz darbu,” skaidro K.Godiņš. ,,Pēc tam ņem vērā veselības un citu svarīgu jomu pakalpojumus valsts un pašvaldības iestādēs. Papildu reisus pielāgojam citām vajadzībām, piemēram, ja cilvēki ar sabiedrisko transportu dodas iepirkties, atpūsties. Kustības grafiku un pieturu skaitu mainīt var ātri.
Taču jauna maršruta ieviešana prasa no valsts budžeta lielu naudu, jo lielākā daļa pārvadājumu tiek dotēti. Kovida laikā Kurzemē ieņēmumi no biļetēm bija tikai 30%, bet dažos maršrutos valstij bija jāsedz pat 95%. Gadījies tā, ka pēc iedzīvotāju lūguma izveidojam eksperimentālu reisu, taču solīto braucēju nav, un jau pēc četriem mēnešiem jāslēdz. Jaunu maršrutu var ierosināt iedzīvotāji, pašvaldības, uzņēmumi, taču jābūt garantijām, ka tas tiešām vajadzīgs un braucēji būs.”
Galvenokārt skolu dēļMūspusē autobusu maršrutu tīkls uzlabots jau iepriekšējos gados, un tas nav bijis tieši saistīts ar novadu reformu, skaidro Kurzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.
,,Būtībā pārmaiņas jau notika tikai pašā administrācijā, jo tagad novada robežas atjaunojās tādas, kādas tās bija Kuldīgas rajonā līdz iepriekšējai reformai. Pārsvarā saglabājies savulaik izveidotais rajona sabiedriskā transporta tīkls. Izmaiņas nosaka galvenās tendences, skolu tīkla pārkārtošana, apdzīvotība, darbavietu likvidēšana vai jaunu radīšana.”
Tagad Kuldīgas novadā gaidāmas pārmaiņas Laidu pamatskolas likvidēšanas dēļ, un pašvaldība lūgusi izveidot jaunu maršrutu. Šobrīd zināms, ka aptuveni puse skolēnu (20) brauks uz Skrundu, pārējie – uz citām novada skolām. Līdz septembrim skaits var mainīties, bet maršruts jāveido jau tagad.
,,Skolēni ir prioritāte – pat tad, ja jāved tikai viens bērns, kā tas ir Skrundas pagasta Ikaišos,” uzsver V.Brūdere. ,,Lai mērķdotācijas ietaupītu, tiek meklēti citi risinājumi, kā bērnu aizvest. Bet, ja tādu nav, tad sabiedriskā transporta maršrutu slēgt nevar.
Iedzīvotāju vēlmes lielākoties ir pakārtotas skolēnu pārvadājumiem. Tomēr bieži vien cilvēkiem autobuss vajadzīgs arī mācību brīvlaikā. Šogad izdevās atjaunot reisu uz Gudeniekiem arī sestdienās, kad Kuldīgā ir tirgus. Vairāki braucēji ir. Taču rīta brauciens uz Gudeniekiem nav attaisnojies. Iepriekš tur bija tehniskais reiss, kad pasažieri netiek uzņemti. Iedzīvotāji savāca parakstus, pēc ilgām diskusijām reiss tika atjaunots, bet izrādās, ka tas vajadzīgs vienam braucējam pāris reižu mēnesī.”
„Saldus un Kuldīgas novadā pērn pirmajos sešos mēnešos autobusu izmantoja 162 tūkstoši cilvēku, šogad – gandrīz 450 tūkstošu.”
______________________________________________________________________________________
ViedokļiKā vērtējat sabiedriskā transporta pakalpojumus?Visai valstij svarīgākaisTālis Linkaits, satiksmes ministrs:
– Šis pakalpojums tiek pilnveidots: ceļš uz daudz ērtākiem autobusiem, jauniem vilcieniem, pielāgotiem un saprotamiem kustības sarakstiem un vēl vairākiem būtiskiem uzlabojumiem ir iesākts jau pirms vairākiem gadiem. Lai pasažieri var braukt ar jaunu, ērtu transportu, Autotransporta direkcija atklātā konkursā izvēlējās jaunus pārvadātājus. Veci, sagrabējuši autobusi ir pagātne. Ir cerības, ka arvien vairāk iedzīvotāju būs motivēti izvēlēties autobusus. Kopumā transporta sistēma valstī turpmāk balstīsies uz dzelzceļu – tiek iegādāti mūsdienīgi vilcieni, kādi Latvijā nav bijuši un kādus pasažieri sen jau pelnījuši. Savukārt attālākos un mazāk apdzīvotos novados ir ieviesti bezmaksas autobusu reisi, lai tie būtu vairāk pieejami un tas mudinātu iedzīvotājus braukt ar reģionālo maršrutu autobusiem. Pirmā pusgada pieredze rāda, ka jauninājums ir attaisnojies – pasažieru skaita palielinājums ir vērojams gandrīz visur, kur tie ieviesti.
Varētu būt vēl biežākGuna Skrebele, Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja:
– Skrundeniekiem pieejamākais autobuss ir maršrutā Rīga–Liepāja, tāpēc biežāk viņi brauc uz Saldu, nevis novada centru – Kuldīgu. Savukārt reģionālajos maršrutos reisi samazinājušies. Skrundas un tuvāko pagastu iedzīvotāji priecātos, ja autobuss brauktu biežāk, bet noteicošais ir pasažieru skaits – tas nav pietiekams. Par satiksmi ar Kuldīgu sūdzības nav dzirdētas, tomēr cilvēki vienmēr vēlas, lai autobuss brauktu vēl biežāk. Daudziem ir vajadzība braukt uz novada centru, pašvaldībā dažādus jautājumus nokārtot klātienē, tostarp neatliekamus.
Studenti braucSanta Kreičmane, Alsungas pagasta pārvaldes vadītāja:
– Pašreizējā autobusu satiksme galvenokārt ir pakļauta skolēnu vajadzībām, un tai pielāgojušies arī citi iedzīvotāji. Daudzi izmanto starppilsētu autobusu Pāvilosta–Rīga, kas iet cauri Alsungai. Pirms kovida bija ierosinājums, lai tas brauktu arī svētdienās, jo tādu vēlmi izteica jaunieši, kuri studē Rīgā. Alsunga ir diezgan apdzīvota vieta, un sabiedriskais transports noteikti šeit vajadzīgs. Lielākā satiksme ir ar Kuldīgu. Varētu jau vēlēties, lai būtu arī tiešs savienojums ar Ventspili, jo daudzi mūsu bērni mācās tur. Tagad viņi ar autobusu no Ventspils brauc līdz Jūrkalnei, kur vecāki ar automašīnu brauc pakaļ. Lielākais no ciematiem ir Almāle: kādreiz autobuss tur brauca, bet tagad pasažieru būtu maz.
___________________________________________________________________________________
Reģionālo autobusu maršrutu tīklu un kustības grafiku veido:
· skolu tīkls un skolēnu pārvadājumi
· darbaspēka plūsma (darbavietu skaits iestādēs un uzņēmumos)
Pakārtoti prioritātēm ņem vērā:
- pasažieru plūsmu (skaitu) un paradumus
- administratīvā centra sasniedzamību
- ārstniecības un citu pakalpojumu pieejamību
- blakus pagastu vai novadu tradīcijas un lielumu
„Kurzemē pasažieru skaits pieaug – salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, par nepilniem 60%.”
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.