Laikraksts Kurzemnieks

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu.
Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.


________________________________________



Ko katrs labāk pārzina


Kuras būs tās prioritātes, kam ievēlēšanas gadījumā jūs veltītu savu darbu? Nosauciet divas trīs!
N.K.: – To, ko labāk zinām, nosaka ikdienas darbs. Mana dzīve bijusi krāsaina un interesanta, diapazons ļoti plašs. Šobrīd es noteikti domātu, kā cilvēkiem uzlabot medicīnas aprūpi. Lai tā, kā mūsu programmā rakstīts, būtu pieejama sakarīgos termiņos un ciparos, lai būtu obligātā veselības apdrošināšana, kas garantētu zināmu grozu pakalpojumu. Mani vienmēr ir interesējis pašvaldības darbs un tā organizācija. Pēc administratīvi teritoriālās reformas redzam, kādas problēmas parādās, kur spējam būt vienoti, kas līdz galam nebija pārdomāts. Ja būs iespēja, darbošos valsts pārvaldes un pašvaldību problēmu risināšanā. Ar divām pietiks – jau tas ir daudz.
K.B.: – Prioritāte būtu krīzes menedžments. Esam diezgan smagas krīzes priekšā. Vēl arī medicīnas pieejamība. Nesen pats saskāros ar to, redzēju, kā tas strādā. Tā nebija forša pieredze.
R.E.: – Lai izglītība būtu konkurētspējīga, jāstrādā pie tā, lai reģionos programmas būtu vienotas. Otra lieta – sociālo pakalpojumu pieejamība, piemēram, lai vientuļie seniori var nokļūt pēc pensijas, jo bankomāti visur laukos nav pieejami.


_________________________________________



Reformā vēl daudz problēmu


Kas būtu jāuzlabo, lai veicinātu reģionu attīstību?
R.E.: – Reizēm ir tā, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, un otrādi. Reģioniem vajadzētu vairāk apvienoties, vienam ar otru vairāk komunicēt, problēmas risinot kopā. Lai nav tā, ka vienā vietā kaut kas ir sakārtots, citās nav. Tas veicinātu kopēju Latvijas attīstību. Pēc administratīvi teritoriālās reformas uzlabojumi ir – par to esmu runājis ar skrundeniekiem un alsundzniekiem, piemēram, ātrāk ir sasniedzama pārvalde, ātrāk risinās problēmas. Esmu dzirdējis, ka ar darbiniekiem ir grūtības. Problēma varbūt ir atalgojumā. Pats darbojos biznesā, bet man ir investīciju programmu bizness. Pašam darbinieku nav – visus ņemu uz pakalpojumiem.
K.B.: – Par Kuldīgu to nevar teikt, jo te ir novada centrs, bet apkārt jāveicina uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Tad radīsies uzņēmēji, kas gribēs konkrētajā vietā darboties. Viņi līdzi pavilks tos, kas tur varēs strādāt. Pabraukājot apkārt pa ciematiem vai mazām pilsētām, redzu: ja lielu uzņēmumu nav vai to ir maz, nekas nenotiek, cilvēki arī aizbraukuši prom, strādā kaut kur citur.
Pašvaldības līmenī vajadzētu uzņēmējus atbalstīt līdzīgi kā Kuldīgā. Lielisks piemērs ir Kaļķu ielas kvartāls: privātais to iegādājās, sāka attīstīt, un uz turieni pārceļas arī uzņēmumi no Rīgas, cilvēkiem ir darbavietas.
Uzņēmējus var atbalstīt, piešķirot līdzfinansējumu, lai viņi var apgūt neapgūtās teritorijas. Sākumpunkts ir telpas. Apkārt braucot, redzu, ka vēl daudzviet palicis padomju laika mantojums – rūpniecības teritorijas. Ar tām vajadzētu tikt galā. Daudzi jau to gan arī dara.
N.K.: – Manuprāt, jau reformu virzot, problēma bija tā, ka par maz vērā tika ņemti pašvaldību ieteikumi. Līdz ar to, skatoties uz Latviju, situācijas ir dažādas. Kuldīgas novads ir viens no veiksmīgajiem piemēriem, kā administratīvi teritoriālā reforma īstenota. Ir Kurzemē tādi novadi, kur situācija nav tik laba vai arī nav tik veiksmīga darba organizācija.
Nav vienkārši, ja vienā novadā apvienotas vairākas pilsētas. Protams, arī mūsu novada apvienošana nebija viegla, jo vairāku gadu laikā radušās zināmas iestrādes. Reformējot šķita, ka tās saglabāsies, tomēr mainījās. Reformai ir tāds trūkums, ka pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem visattālākajiem novada iedzīvotājiem, diemžēl samazinās, un tas ir sabiedriskā transporta reisu sarukšanas dēļ. Braucot ciemos uz Nīkrāci, mājās atvedu bērnudārza audzinātāju, kura katru rītu iet deviņus kilometrus uz darbu un pēc tam nāk mājās. Tas tikai tāpēc, ka Satiksmes ministrijai nav izdevīgi konkrētā maršrutā atstāt pieturas un tiek taisīti tā sauktie tehniskie reisi, kuros autobuss pabrauc pieturai garām. Tas rada pretestību.
Ja skatāmies reģionāli, Kuldīgas novadā ir labi piemēri. Ir biedrības, kuras organizējas kopā, un to viedoklis tiek uzklausīts. Ne visur tā notiek.
Vēl ir tāds teikums – līdzsvarota attīstība valstī. Kā to panākt? To var izdarīt, līdzsvarotības plānu sagatavošanā iesaistot visus, nevis formāli ar rīkojumiem no ministrijām. Tāpēc dažās nozarēs līkne klibo, jo līdzsvarotā attīstība nenotiek. Mums būtu jāatrod veids, kā praktiski, reāli šo modeli panākt. Latgale joprojām stipri atpaliek no centra, no Rīgas, un tas ir gadu desmitiem.
Reformējot deklarējām, ka samazināsies administratīvās izmaksas, bet tas nenotiek, jo jāsaprot, ka mehāniski nevar samazināt darbiniekus, kuri iedzīvotājiem nepieciešami, piemēram, pagastu pārvaldēs. Reforma savu vēlamo virzienu vēl īsti nav ieņēmusi.
Vai novadu skaits ir optimāls? Atsevišķi no pilsētām ir, piemēram, Ventspils un Dienvidkurzemes novads.
N.K.: – Nepiekrītu, ka visur jābūt kopā. Dievidkurzemes novads ir stipri liels, to grūti pārvaldīt, turklāt pilsētu intereses ir ļoti atšķirīgas. Ventspils novadā ir mazliet citādi – tur ir mazapdzīvotība, tur vēl ir vietnieks, kurš pārvalda novadu. Un ko nozīmē nosaukums valstspilsēta? Vai citas ir neval-stiskas? Ko tas dod? Pilsētās ir atšķirīgs attīstības temps, redzējums, infrastruktūra. Ar novadu kopā nav vienkārši.
Kā veicināt uzņēmējdarbību Kuldīgas novadā un citviet Latvijā?
N.K.: – Pašvaldība var ietekmēt no likumu viedokļa – kādus apstākļus uzņēmējdarbībai radīt. Varam runāt par nodokļu atlaidēm, domāt, kā sakārtot pievedceļus, lai objektam ērtāk piekļūt. Kuldīgas novadā to arī dara. Atkal vēlos minēt, ka mums ir labais modelis, kāda nav citur. Ir jāsaprot, ko uzņēmēji vēlas, kā viņi saredz attīstību teritorijā, kurā nu visi esam apvienoti. Kuldīgas pašvaldībā uzņēmējdarbības komisija ir viens no veidiem, kā, uzklausot uzņēmējus, varam domāt, kā to realizēt.
Savā laikā strādājot Skrundā, pašai nācās mēģināt uzņēmējus apvienot, domāt, ko attīstīt, kāda ir specifika. Viens uzņēmējs pateica: „Dodiet naudu! Paši atrisināsim.” Ko atrisināsiet? Kas ir tas, ko gribat? Kas ir primārs? Iedot naudu un gaidīt, ka kaut kas taps? Tā nenotiks nekas. Ja ir skaidri mērķi, nauda atradīsies. Tāpēc svarīgi ir saklausīt, ko vietējie uzņēmēji vēlas.
Nākamais – sakārtot vidi, vai tie ir grausti vai veci ražošanas uzņēmumi, par kuriem interese rodas arvien vairāk, arī no Rīgas uzņēmējiem. Te ir laba reklāma – Kuldīga par to nevar sūdzēties, jo vide ir pievilcīga. Cilvēki nāk. Bet jāņem vērā, kurā virzienā stūrējam. Visus virzienus apgūt nevar. Vai tas ir tūrisms? Kuldīgā ir izteikta tūrisma vide. Salīdzinājumā – Saldus ir izteikta ražošanas pilsēta. Tur cilvēkiem ir nedaudz augstāka pirktspēja nekā Kuldīgā. Saldus šo nišu arī tur savā acu priekšā. Liepājā ir kultūra un ekonomiskā zona, kas dod savu pienesumu. Segmentēti jāskatās, kas katram noder.


_________________________________________



Plaisa starp lēmējiem un tautu


Kā valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, mazināt birokrātiju? Valsts iestādēs algas nav lielas, un labi darbinieki iet projām uz privāto sektoru.
N.K.: – Tas notiek nepārtraukti. Valsts pārvaldē vidējā alga ir zema. Reizēm sanāk, ka labi novērtētu speciālistu pārvilina uzņēmējs. Privātais bizness rēķina un saprot, ka, paņemot šo, divus var atlaist, jo tāds labs speciālists strādās ar lielu jaudu.
Bet ar skaitu vien birokrātiju nesamazināsim. Reizēm rodas iespaids, ka ierēdņi bezjēdzīgi tur sēž. No pieredzes zinu, ka viena rīkojuma sagatavošanā bija piedalījušies seši septiņi. Pie kura griezties, lai ko atrisinātu? Tas ir par traku. Atbildību par lēmumu vajadzētu uzņemties vienam. Savā laikā Saeimā katru reizi programmās runājām par birokrātiskā sloga samazinājumu. Ja atgriežamies pie 90. gadiem, kad veidojās pašvaldību sistēma, cik daudz problēmu uzņēmās atrisināt pašvaldības, bet tagad par tām jāgaida likumi, noteikumi… Mums pazudusi elastība un spēja par lēmumiem uzņemties atbildību. Pašvaldībām ir spēja to atrisināt īsākā laikā un lētāk.
K.B.: – Manuprāt, ir liela plaisa starp deputātiem un sabiedrību, starp privāto un valsts sektoru. Šķiet, ka tie, kas tur sēž, visi ir slikti. Ja lēmumi tiktu pieņemti par labu tautai, tad tā pret ierēdņiem būtu labvēlīgāka. Jau ir iegājies, ka neviena valdība nav laba. Visi vienmēr darījuši ko sliktu. Ja mazliet pamainītu politisko kultūru, šāds jautājums vienā brīdī varētu arī izgaist un cilvēkiem patiktu, ko valdība dara. Šobrīd valdība ir vainīga visās dzīves problēmās.
Par algu runājot, uzņēmēji par darbiniekiem domā citādāk, maksājot vairāk. Tas būtu tikai normāli – strādājot valsts sektorā, saņemt arī labu atalgojumu. To vajadzētu risināt.
R.E.: – No uzraugošo puses attiecībā uz biznesu, sabiedrību vairāk vajadzētu lietas izvērtēt individuāli. Piekrītu, ka valsts pārvaldē strādājošajiem alga ir maza. Esmu dzirdējis, ka ir izstrādāts modelis un algas šajā sektorā tiks pārskatītas.
Vai, jūsuprāt, Latvijā ir nabadzība?
R.E.: – Neteiktu, ka valda gluži nabadzība, bet finanšu saspringums sabiedrībā gan ir.
K.B.: – Tā noteikti mums apkārt ir. Cilvēkiem nav vienkārši savilkt galus. Nestādos priekšā, kā tas būs šoziem saistībā ar enerģētiku.
N.K.: – Negribētu attiecināt nabadzību uz Latviju kopumā. Skatoties plašāk, gribas sacīt, ka pašlaik dzīvojam ļoti labi. Protams, ir dažādi apstākļi un situācijas. Ir tādi cilvēki, kuri dzīvo ļoti trūcīgi, bet pašiem nav vēlmes ko mainīt – tas ir viņu dzīvesveids, un nav motivācijas kaut ko darīt. Viņiem pietiek ar to, ko nopelna pagaidu darbos. Un varu tikai brīnīties, kā atrodas nauda, piemēram, alkoholam.
Konservatīvajiem programmā minēts reģionu atdzimšanas plāns, rosinot ministriju fun-kcijas pakāpeniski nodot reģionu pārvaldēm.
R.E.: – Jā, tā varētu būt efektīva reģionu attīstība, jo uz vietas viss ir redzams vairāk un labāk.
Apvienotajam sarakstam pro-grammā sacīts, ka tiks atjaunots pašvaldību dialogs ar valdību. Vai tad visu laiku tāda nav?
K.B.: – Mēs gribētu to vēl vairāk, lai būtu dialoga, nevis pārmetumu veidā.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā jūsu programma vairāk ir tādā vēlējuma izteiksmē.
K.B.: – Izvērsta programma būs nākamajā nedēļā. Darbs pie izstrādes ir interesants, jo mums ir inovācija: tiek rīkotas domnīcas, tajās piedalās arī konkrētās jomas eksperti, notiek diskusijas. Katrs izsaka savu viedokli, beigās nonākam līdz gala lēmumam. No otrdienas līdz piektdienai tiksim iepazīstināti ar izvērsto programmu un konkrētiem uzdevumiem. Pats esmu piedalījies vairākās domnīcās.
Jaunajai Vienotībai programmā teikts par līdzsvarotu, uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām.
N.K.: – Šī programma tapusi gada laikā. Par nodokļiem sabiedrībā krietnu laiku jau ir diskusijas: kā iekasēšanu pārvaldām, cik motivētas nodokļu pārdalē ir pašvaldības, kā tas ir procentuāli. Vai nebūtu jāatrod kāds mehānisms, kas mazāk bagātas pašvaldības motivētu nodokļu ieņēmumus palielināt pašām? Viens no reformas mērķiem, izveidojot jaunos novadus, bija nodokļu ieņēmumus līdzsvarot nosacīti vienādi visiem, lai būtu bāze, kas nodrošina vajadzības. Bet dzīvē tā nenotiek.
Runājot par domnīcām, tādas bijušas arī citām partijām – tā nav inovācija. Un to darbs nav īstermiņa.


_________________________________________



Trūkst dzīvokļu, ceļi slikti


K.B.: – Svarīgs ir arī mājokļa jautājums, un šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Visu laiku centās izveidot tādu programmu, ka naudu no Altum var saņemt gan privātie, gan pašvaldības kapitālsabiedrības. Bet to veidoja četrus piecus gadus! Kvadrātmetra izmaksas sen jau mainījušās. Darbs un laiks izmests vējā, un beigās, nākot klajā ar šo brīnišķīgo piedāvājumu, to nevienam vairs nevajag. Tādas programmas jāīsteno krietni ātrāk un koncentrējoties. Lēnumi valstī ir liela problēma. Rīgas Tehniskajā universitātē mācos nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, un, runājot ar kolēģiem, parādās, ka problēma ir liela, jo padomju laika mājokļi iet uz beigām, jādomā par jauniem vai jāatjauno vecie. Valstiskā līmenī vajadzētu domāt, kā pašvaldības var balstīt uzņēmējus, lai šo problēmu risinātu.
Jūs noteikti zināt, cik tagad Kuldīgā jāmaksā par divistabu dzīvokļa īri.
K.B.: – To grūti pateikt, jo ietekmē daudzi faktori. Kuldīgā ir vecpilsēta un teritorija ārpus tās. Vecpilsētā īres maksa ir dārgāka, tā ir arī citviet Latvijā, Eiropā un pasaulē. Cenu nosaka arī mājokļa kvalitāte. Mums problēma tā, ka daudziem ir kopīpašumi – dzīvokļi nav sadalīti īpašumos, ir tikai nodalītas atsevišķas telpu grupas. Uzskatu, ka tas viss kopā īres maksu arī veido. Grūti pateikt, kā vajadzētu būt. Zinu, ka augsta cena ir labiekārtotos dzīvokļos, kuros ir sakārtotas komunikācijas. Manuprāt, nevajadzētu lēkt līdzi tiem, kuri izīrē dzīvokļus tā sauktajās hruščovkās. Tendence ir tāda: pēdējie uzskata, ka viņu dzīvokļi ir līdzvērtīgi jaunizveidotajiem, un arī prasa augstu īres maksu. Šajos apstākļos, kad ir mājokļu deficīts, aiziet arī tādi dzīvokļi. Cena tiek uzskrūvēta, un tas nav pareizi.
N.K.: – Būtu jādod iespēja pašvaldībām, ja tās ir gatavas dzīvokļu problēmu risināt kaut vai ar celtniecību. Šī problēma aktuāla visā valstī. Smiltene pirms vairākiem gadiem vienu īres māju drosmīgi sakārtoja, ieguva dzīvokļus speciālistiem, bet arī saņēma ļoti lielu kritiku no valsts institūcijām, kā tā drīkstējusi to darīt. Valsts pārvaldē pietrūkst elastības. Likumi ir viena lieta, bet pieejas ir dažādas. Kuldīgai paveicies, jo ir uzņēmēji, piemēram, Kaspars Bergmanis, kas vecās mājas pārbūvē, radot dzīvokļus. Arī Saldū mājas tiek renovētas.
Ir tāds vecs teiciens: „Visu izšķir kadri.” Bet tas ir aktuāls joprojām. Ja ir idejas iniciators, vilcējs, kas attīstībā saredz vēlamo rezultātu, viss notiek. Tas, kā mēs lietas risinām, ir ļoti būtiski. Tiecamies pēc lielākām algām, bet jādomā arī par to, kā celt darba ražīgumu. Ir cilvēki, kuri pārstrādājušies, un tādi, kuri visu velk garumā. Mums vajadzētu būt drosmīgākiem un pašiem uzņemties atbildību par lēmumiem. Bet vairāk gaidām, kurš pieņems lēmumu mūsu vietā. Mēs cilvēkiem savu reizi neļaujam kļūdīties – uzreiz sodām. Arī valsts pārvaldē.
R.E.: – Lai attīstītu uzņēmējdarbību, jāpievērš uzmanība ceļiem. Ārpus pilsētas uzņēmumi negrib rasties, jo ceļi ir slikti. Mums partijas biedrei Turlavā pieder Maras muiža, un līdz ar to, ka turp ved slikts ceļš, viņai uzņēmējdarbība diezgan bremzējas. Daudzi negrib braukt pa slikti grantētu ceļu. Un tā ir ne vienā vietā vien. Tādēļ pagastos iedzīvotāju skaits mazinās, jo tādās vietās neviens negrib dzīvot.
Jūsu – Konservatīvo – partijas biedrs ir satiksmes ministrs.
R.E.: – Par to esam ar viņu runājuši. Latvijā tā problēma ir tik milzīga, ka ātri to nevar atrisināt.
K.B.: – Šis jautājums būtu risināms pašvaldības līmenī.


_________________________________________



Kāpēc kandidējat?


Nellija Kleinberga: – Sākotnēji mans uzstādījums nebija Saeimas vēlēšanās piedalīties, bet es tiku lūgta pēc tam, kad divi kandidāti no partijas Kuldīgas novadam jau bija apstiprināti. Saprotot, ka vajadzīgi arī tādi cilvēki, kas pārstāv dažādas sfēras, vecuma un interešu grupas, piekritu, jo zinu, ka ir svarīgi politikā piedalīties.
Krists Bergmanis: – Pirms tam nebiju domājis par kandidēšanu uz Saeimu, bet mani uzrunāja Māris Kučinskis. Pirmā doma: „Ko tad es?!” Padomāju un tomēr nolēmu mēģināt – būt tilts starp politiku un vienaudžiem, jo daudzi par politiku neinteresējas. Vairumam – te ir runa ne tikai par jauniešiem – viss apnicis, ir nogurums, vēlēt viņi neiet un nemaz nezina, kādi saraksti kandidē. Es varētu būt tas, kurš apkārtējos informē, jo mani politika vienmēr ir interesējusi.
Romāns Ernsons: – Uz Saeimu startēju tādēļ, ka jāiet uz priekšu. Jābūt drosmīgam – nav no politikas jābaidās. Kopā apspriedām kandidatūras, mani un Evitu Pētersoni izvirzīja. Kuldīgas nodaļā esam 12 cilvēku.


Kāpēc esat šajā partijā?


N.K.: – Esmu partijas Kuldīgas novadam biedre, tai ir sadarbības līgums ar Jauno Vienotību.
K.B.: – Esmu bezpartijisks, un tas man patīk. Esmu Ulda Pīlēna biedrības Apvienotais Latvijas saraksts* biedrs. Esmu no uzņēmēju vidus un varu politiskajos procesos piedalīties.
R.E.: – Konservatīvajā partijā iestājos 2018. gadā. Tādēļ, ka stipri ticu Jāņa Bordāna programmai un visam, ko viņš Latvijā vēlas ieviest. Programma izstrādāta Rīgā, bet mēs ar citiem sazinājāmies.

* Biedrība ir kodols partiju apvienībai: Liepājas partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Reģionu apvienība


_________________________________________






_________________________________________