Diskutē par skolas rītdienu
2019. gada 18. februārī, 04:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Foto: Lāsma Reimane
Tradicionālajā absolventu dienā Kuldīgas Centra vidusskolā (KCV) piektdien pulcējās gan tās beidzēji, gan skolotāji un pašreizējie skolēni, lai spriestu par mācību iestādes attīstību.
AR SAVU ŠARMU
Diskusija balstīta skolas vīzijā, un tā ir – skolēns, kurš iekļaujas mūsdienu mainīgās dzīves apstākļos, ir garīgi bagāts, fiziski vesels, radošs un sociāli aktīvs. KCV direktore Brigita Freija: „Uzdevums ir kopā noskaidrot, vai esam sasnieguši mērķi – vai audzēkņus esam dzīvei sagatavojuši.” Trijās grupās – absolventu, skolotāju un skolēnu – tika runāts par pozitīvajām pārmaiņām un mīnusiem, tapa priekšlikumi.
Pirmās grupas domas prezentēja Una Lapskalna, kura skolu beigusi pirms 18 gadiem un strādā Rīgā: „Tagad skola ir mūsdienīga, pilnveidota un atrodas nemitīgā attīstībā – pilnīgi atšķirīga no tā laika, kad šeit mācījos es. Ar patiesu lepnumu par to stāstu rīdziniekiem. Ir prieks par vides pārmaiņām un pieejamību. Man ir dēls pirmklasnieks, un viņa sapnis ir te mācīties. Šai skolai ir savs šarms, kas velk atpakaļ. Priekšlikums būtu sadarbībā ar pašvaldību izveidot bonusu sistēmu, lai jaunos speciālistus ieinteresētu atgriezties Kuldīgā.”
DOD STABILU PAMATU
2012. gada absolvents Kārlis Komarovskis bijis sporta žurnālists, tagad ir Kuldīgas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists: „Esam priecīgi, ka skola gājusi laikam līdzi. Vēl pirms dažiem gadiem te nebija ne atpūtas stūrīšu, ne tehnoloģiju.” Viņš uzsvēra, ka pašreizējiem skolēniem jānovērtē to, kas tiem dots. „Manā laikā bija liela disciplīna, bez tās nevarētu sasniegt labus rezultātus. Viens no mīnusiem ir tas, ka viss strauji mainās, arī izglītības sistēma. Ar labu atceros to, ka skolēniem bija iespēja dežurēt gan virtuvē, gan garderobē, un žēl, ka tā vairs nav.”
Uzņēmēja Evita Tīdmane KCV pabeigusi pirms padsmit gadiem: „Jaunieši no šejienes iziet ar stabilu pamatu. Skolēni te var iesaistīties radošās nodarbēs. Prieks, ka arī viņi tiek uzklausīti. Pie mīnusiem var minēt to, ka atrodamies mazpilsētā un jaunākās tehnoloģijas mainās strauji – ierobežoto resursu dēļ skolas nespēj tikt līdzi.”
SAPŅI PIEPILDĀS
Nobeigumā B.Freija stāstīja gan par absolventiem, gan nākotnes iecerēm: „Pēc 9. klases skolēni nereti izvēlas citu skolu, lai būtu vieglāk. Bet gandrīz visi pagājušā gada absolventi augstskolās iestājušies budžeta grupās, un tas ir fantastiski! Kā teicienā: grūti mācībās, viegli kaujā. Tiem, kuri šeit mācās, ir vērts padomāt.
Ārkārtīgi grūti ir ar jaunajiem speciālistiem – piemēram, par fizikas skolotājiem pērn Latvijā kļuvuši divi. Pietrūkst arī latviešu valodas un matemātikas skolotāju. Priecājos, ja izdodas atrast kādu jauno speciālistu.
Nākamais salidojums, iespējams, notiks pavisam citādos apstākļos, jo piepildījies tas, par ko domājām, ka nebūs iespējams. Notiek pirmie soļi projektēšanā – būs konferenču zāle un multimediju centrs, būs vieglatlētikas stadions un jauna stāvvieta. Mainīsies trešais un ceturtais stāvs, pēc 40 gadiem pārmaiņas piedzīvos vecais pagrabs. Projekts ir vairāku miljonu vērts. Kā teicis Rainis: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies.””
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.