Laikraksts Kurzemnieks

VK publiskojusi revīzijas ziņojumu par 15 pašvaldību praksi, naudu aizņemoties un plānojot attīstību. Pētītas baseinu un tiem apkārtējās infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kā arī ienākumi un sabiedriskais nozīmīgums.


FAKTS ATŠĶIRAS NO IECERES

VK atzīst: pašvaldības bieži saskaras ar sākotnējo ieceru un faktisko rezultātu atšķirību, tai skaitā ar papildu finansējumu neplānotiem darbiem, ieņēmumu un izdevumu neatbilstību prognozēm, mazāku apmeklētāju skaitu, nekā gaidīts.

Kuldīgas novada pašvaldība sporta skolas pārbūvei un jaunam peldbaseinam papildus piešķīra teju 700 tūkstošus (695 879) eiro. Finansējums bija vajadzīgs gan tiem darbiem, kas atklājušies celtniecības laikā (piemēram, vajadzīga arheoloģiskā izpēte, jākoriģē baseina parametri), gan jaunām vēlmēm (sāls istabai, bērnu baseinam), kas sākotnējā projektā nebija iekļautas. „Lai gan daļa finansējuma saistīta ar neparedzamiem apstākļiem, daļa no papildu ieguldījumiem ir tieši saistīta ar nepilnībām plānošanā un priekšizpētē,” uzsvērts ziņojumā.


20% NEPĀRSNIEDZ

VK secina: pašvaldību kopējais ilgtermiņa aizņēmums pērn bijis 441,29 miljardi eiro – 14,4% attiecībā pret pašvaldību aktīviem (9,03 miljardi) un 15,15% attiecībā pret ilgtermiņa ieguldījumiem (8,57 miljardi). Finanšu ministra izveidotā padome uzrauga pašvaldību aizņēmumus Valsts kasē un raugās, lai atmaksājamā summa gadā nepārsniedz 20% no pašvaldības saimnieciskā gada budžeta.

Kuldīgas novadā šīgada sākumā saistību summa bija 10,20% (27,65 miljoni jeb 63,15 eiro uz iedzīvotāju). Bet, piemēram, Jelgavas novadam ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu – 8,97% (29,37 miljoni jeb 87,12 eiro uz iedzīvotāju).


NOSLODZE JĀPLĀNO

VK uzsver, ka Kuldīgas sporta kompleksa (peldbaseina, sporta zāles, naktsmītņu) ieņēmumi pērn bijuši 81 525 eiro, bet izdevumi – gandrīz trīsreiz lielāki: 234 964 eiro. Pagājušogad ieņēmumi, salīdzinot ar ēku atklāšanas mēnesi (janvāri), samazinājušies apmēram par 27%, vidēji mēnesī sasniedzot 8000 eiro. Pērnvasar peldbaseins apkopei tika slēgts jūlijā un augustā, bet šogad – visu vasaru, jo iedzīvotāji izvēlas atpūtu pie dabīgā ūdens. „Minētā situācija atspoguļo nepieciešamību laikus plānot objekta iespējamo noslodzi un ietekmi uz pašvaldības budžetu,” teikts revīzijas ziņojumā.


PAR KO PASLAVĒTS

Kuldīgas novads arī uzslavēts, jo ir starp tām piecām pašvaldībām, kas būvniecības izmaksu prognozēšanai un kontrolei ieviesušas sistemātiskus pasākumus. „Pašvaldība ieviesusi divu veidu risinājumus, iepirkuma nolikumā paredzot, ka: iepirkums tiek pārtraukts, ja pretendentu piedāvājums pārsniedz pašvaldībai pieejamos finanšu resursus; finanšu nepietiekamības gadījumā tiek samazināts darbu apjoms un tiek nodefinētas no iepirkuma izslēdzamās darbu pozīcijas izslēgšanas secībā,” tā rakstīts ziņojumā.


PEĻŅAI NAV PAREDZĒTS

Domes priekšsēde Inga Bērziņa saka VK paldies par darbu un palīdzību pašvaldībām labāk procesus saprast, tomēr visus aizrādījumus nepieņem.

Viņa pārliecināta, ka peldbaseins nav uzskatāms par objektu, kam vajadzētu sevi atpelnīt. „Ja mēģinātu to panākt, cena par apmeklējumu būtu jāpaceļ trīskārt,” viņa uzsver. „Domāju, ka novada iedzīvotāji to nevēlas. Tad jau varam rēķināt, ka jāatpelnās arī skolām un ielām, kurās investējam.” I.Bērziņa arī uzsver, ka peldbaseins ir daļa no sporta skolas. Tajā bērni apgūst ar likumu noteikto obligāto peldētmācību 2. klasei. Vairākām iedzīvotāju grupām tas pieejams bez maksas. Priekšsēde skaidro, ka, salīdzinot pirmos piecus mēnešus pērn un šogad, apmeklējums audzis par 9%, bet ieņēmumi – par 3%. Tas, viņasprāt, norāda, ka baseins iedzīvotājiem vajadzīgs.

Jautāta, vai pirms projektēšanas notika konsultācijas ar Latvijas Peldēšanas federāciju, I.Bērziņa teic: „Protams, saraksti esam rādījuši arī Valsts kontrolei. Mūsu baseina būvniecības laikā federācijā notika vadības maiņa. Konsultējāmies ar vairākiem cilvēkiem, iespējams, tāpēc informācija nebija līdz galam precīza. Ņēmām vērā federācijas ieteikumu nebūvēt tik dziļu, kā piedāvāja projektētāji, atradām iespēju ierīkot ceturto celiņu. Bet nevarējām sertificēt sacensībām, jo vairākas lietas bija jānovērš. Vienkāršākais jau izdarīts, sarežģītāk ir noņemt dažus centimetrus flīzēm, kas baseina galā iet pāri malai. Esam ar sporta skolu vienojušies, ka līdz Ziemassvētkiem flīzes tiks nomainītas, tad varēsim iegūt sertifikātu sacensību rīkošanai.”

Runājot par pārprojektēšanu, I.Bērziņa skaidro, ka baseins nācis ilgi un sarežģīti: „Kad projekts bija izstrādāts, mums nebija finansiālas iespējas būvēt. Izmantojām būvniecībā tukšo brīdi, kad iepriekšējais fondu periods bija beidzies, bet nākamais vēl nebija sācies. Deputāti nolēma izsludināt iepirkumu, lai redzētu cenu. Iepriekš tika prognozēti četri pieci miljoni. Sapratām, ka pārprojektēt vajadzēs, tomēr, pat izvērtējot iespējamās izmaksas, piedāvātā cena bija laba. Turklāt 3,2 miljoni jārēķina uz visu sporta skolas kompleksu. Parēķinot kvadrātmetra izmaksas, mūsējais ir lētāks par jebkuru citu tajā laikā celto baseinu, nemaz nerunājot par to, kāda ir kvadrātmetra cena pašlaik būvētajiem.”

VK revīzijas atzinumā rakstīts, ka Kuldīgas objektā kvadrātmetra izmaksas bijušas 1385,25 eiro. Salīdzinājumam: līdzīgam objektam Bauskā – 1320,91, Siguldā – 1703,88.

Viens no VK aizrādījumiem – iepriekš nav aprēķinātas uzturēšanas izmaksas. I.Bērziņa atzina, ka precīzi aprēķinātas nav, bet piebilst: „Jāvērtē arī tas, ka sporta skolu uzturējām jau pirms tam. Cik īsti izmaksā baseins, no pārējā kompleksa nemaz tā precīzi nodalīt nevar, jo uzskaite ir kopīga.”



UZZIŅAI

Sporta skolas kopējie ieņēmumi pērn – 1 323 538 eiro:

• no Kuldīgas novada pašvaldības – 861 623 eiro,
• no Izglītības un zinātnes ministrijas (dotācija pedagogu algām) – 286 448 eiro,
• no Skrundas novada pašvaldības – 2976 eiro,
• sacensību dalības maksa – 24 693 eiro,
• maksas pakalpojumi – 147 798 eiro.

Kuldīgas novada sporta skolas kompleksa (lielā un mazā baseina, divas pirts telpas, sāls istabas, sporta zāles, velobraucēju, dambretistu, šahistu un administrācijas telpu un dienesta viesnīcas) rekonstrukcija maksāja 3 286 101 eiro.

• No Valsts kases ņemti 2 902 784 eiro,
• valsts līdzfinansējums – 336 536 eiro,
• pašvaldības – 46 781 eiro.