Laikraksts Kurzemnieks

Padures katlumāja tiek darbināta ar diviem malkas apkures katliem. Viens no tiem bija savu laiku nokalpojis, tāpēc tā vietā uzlikts lietots, bet vēl labs ir katls no katlumājas Rendas pagasta Ozolos, kur divi katli nebija vajadzīgi.

SIA Kuldīgas siltumtīkli valdes priekšsēdis Artis Roberts pastāstīja, ka tas ir pagaidu risinājums, jo tuvākajos gados ir iecere Padures katlumājas darbību padarīt ekonomiskāku. Tā kā malkas katlu ekspluatācijas laiks tuvojas beigām, tad tiek domāts par pāreju uz šķeldu vai granulām.

Padures katlumājas divi katli, apsildot četras mājas, gadā patērē ap 600 kubikmetriem malkas. Apkure ar malku nav efektīva. Šogad malka izmaksā no 28 līdz 29 eiro par kubikmetru. Sezonā uz maiņām tiek nodarbināti četri kurinātāji, jo kurinot ar malku, nav iespējams procesu automatizēt, kā tas būtu šķeldas vai granulu gadījumā. Ja darbs tiktu automatizēts, pietiktu ar vienu cilvēku, kas uzrauga katlumājas darbību. Tāpat aprēķināts, ka apkure ar malku ir neefektīva, it īpaši pavasarī un rudenī, kad katla jauda ir salīdzinoši liela, bet siltuma patēriņš mazs. Nākas kurināt nepiemērotā režīmā, kas bojā pašu katlu. Turklāt malkas vajag daudz, tā ir jāved, jāzāģē, jāskalda, jākrauj kaudzēs ap katlumāju. Tas ir smags roku darbs.

A.Roberts skaidro, ka kurināt ar šķeldu ir lētāk, šobrīd kubikmetrs šķeldas maksā ap 12 eiro, bet lielais katls un tā uzlikšana izmaksā dārgi. Kuldīgas siltumtīklu vadītājs pastāstīja, ka iesāktas sarunas ar šķeldas katlu ražotājiem, piemēram, uzņēmumu Komforts, par iespēju ražot mazākas jaudas šķeldas katlus. Šobrīd lētu, labu un jaudai atbilstošu katlu nopirkt neizdodas.

Granulu katls būtu lētāks, bet pašu granulu cena ir ļoti svārstīga. „Tādēļ vēl mazliet nogaidām, lai atrastu piemērotāko risinājumu. Iedzīvotājus tas neietekmēs, jo šobrīd katlumāja ir sakārtota tā, lai jaunajā apkures sezonā spētu nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu siltuma padevi,” atzīst A.Roberts.