Laikraksts Kurzemnieks

APTAUJAS JAU BIJUŠAS UN TURPINĀS


Līdz 25. augustam Alsungas novada domes telpās alsundznieki var izteikt savu viedokli aptaujā par valdības plānoto administratīvi teritoriālo reformu.

Kā zināms, VARAM izstrādātajā reformas plānā paredzēts apvienot Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadu vienā lielākā novadā (kas būtu kā agrākais Kuldīgas rajons). Alsundzniekiem jāatbild uz jautājumu, vai viņi ir par Alsungas novadu kā atsevišķu, patstāvīgu Latvijas Republikas teritoriju. Aptaujā drīkst piedalīties ar Alsungas novadu saistīti pilngadīgie Latvijas Republikas valstspiederīgie, kuriem tur ir vai nu deklarētā dzīvesvieta, vai darbavieta, vai tur pieder nekustamais īpašums. Aptauja sākās 12. augustā. Ja kādam nav iespējas nokļūt līdz domei, var zvanīt Santai Kreičmanei (tālr. 63351342, 27813338), kas organizē aptaujas komisijas aizbraukšanu uz mājām novada teritorijā.

Skrundas novadā līdzīga aptauja noslēgusies. Tā notika nedēļu, piedaloties 265 iedzīvotājiem (6,4%). Jautāti par Skrundas novada saglabāšanu, par atbildējuši 230 (87%), pret – 25 (9,4%), bet desmit bija izteikuši citu viedokli.

Savukārt Kuldīgas novada dome aptauju veic sadarbībā ar SKDS, kur citu jautājumu vidū iekļauts arī šis – par novadu apvienošanos. Par rezultātiem informēsim, kad tie būs zināmi.


NOVADU KARTĒ IESPĒJAMAS NELIELAS KOREKCIJAS


VARAM tikusies ar visu pašvaldību deputātiem, tai skaitā Kuldīgā ar vietējā, Skrundas un Alsungas novada pārstāvjiem.

Kurzemnieks jau rakstīja, ka alsundznieki, nesaņemot atbildes uz saviem jautājumiem, demonstratīvi atstāja telpas (līdzīgi pirms nedēļas bija izdarījuši arī Mērsraga deputāti). No Apes, Tērvetes, Ventspils un Alsungas novada uz konsultācijām esot ieradušies pilnīgi visi deputāti, bet Zilupes un Strenču novadu sarunās pārstāvējis tikai pa vienam deputātam.

Ministrs J.Pūce atzinis, ka ir iespējamas nelielas korekcijas izstrādātajā kartē, kura patlaban paredz pašvaldību skaitu no 119 samazināt līdz 35. Tiesa, izmaiņas varētu skart Pierīgu, proti, šobrīd tiek minētas divas – izveidot jaunu novadu uz Ropažu, Stopiņu un Garkalnes bāzes un saglabāt un paplašināt Saulkrastu novadu. Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsēta, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novads. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm. Arī Saeima martā reformas turpināšanu apstiprināja.

Savukārt, turpinoties diskusijai par administratīvi teritoriālo reformu, pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu ierosmi – līdz ar novadu apvienošanu izveidot arī apriņķus, kas būtu atbildīgi par profesionālās izglītības pārvaldību, teritorijas attīstības plānošanu, pasažieru pārvadājumiem, biznesa attīstību, sacījis pētnieks Andris Miglavs. VARAM par apriņķu veidošanu ir skeptiska, tā  vietā rosinot stiprināt plānošanas reģionus un novadus.

Lai palīdzētu pašvaldībām īstenot administratīvi teritoriālo reformu, VARAM divu gadu laikā tām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, savukārt Latvijas Valsts ceļi izstrādājuši reģionālo ceļu programmu, lai savienotu apdzīvotības centrus ar administratīvajiem centriem. Ja valdība šo programmu atbalstīs, programma darbu sāks 2021. gadā un ceļu sakārtošanā tikšot investēti 300 miljoni eiro, ziņu aģentūrai Leta sacījis ministrs.

foto