Laikraksts Kurzemnieks

Līdz gada beigām

Vairākkārt esam rakstījuši, ka pašvaldība vēlas tirgu no morāli un tehniski novecojušā angāra pārcelt citur. Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP), kas tirgu apsaimnieko, piedāvāja astoņiem tirgotājiem pārtikas tirgus teritorijā novietot piecus 18 kvadrātmetru lielus kioskiņus. Tie tiktu nodoti nomas izsolē ar 300 eiro sākumcenu. Tirgotāju iebildumi galvenokārt bija par to, ka cena ir ļoti augsta, kā arī par to, ka vienviet turpināt pārdot preci vēlas visi astoņi uzņēmēji, kā raduši to darīt jau pēdējos 20 gadus. Viņi vienojās ar SIA Latmeži par privāta tirgus izveidi Adatu ielā 5 jeb tautā sauktajā ceļa rajona sētā pretī veikalam Ziedu bāze. Tirgotāji šos uzņēmējus sauc par investoriem. Kad KKP par pēdējo tirgus dienu noteicis 31. augustu, tirdzinieki vērsās pie novada domes ar lūgumu pagarināt nomas laiku līdz gada beigām vai līdz brīdim, kad jaunās tirdzniecības vietas tiks iekārtotas, jo veco padomju laika garāžu pārbūve kavējoties. Jūlija domes sēdē šis lūgums tika akceptēts.

„Ceram beidzot uz civilizētiem apstākļiem. Vecajās garāžās būs labāk nekā šeit.”

Pie privātā – lētāk

Vakar, 8. augustā, tirgotāji Kurzemniekam pamatoja savu izvēli atteikties no KKP piedāvājuma. Viņi uzsvēra, ka viens no iemesliem bija piedāvāto kiosku kvadratūra, iespēja piebraukt un izkraut preci. „Tur nav vietas. Turklāt esam astoņi, bet kioski ir pieci. Kurš paliks aiz borta? Tie 300 eiro ir tikai sākumcena, tie jau ir 16 eiro par kvadrātmetru – Vecrīgai atbilstoši. Ja kāds ļoti gribēs to būdu un nosolīs kaut par 700 eiro, pēc tam taču nespēs samaksāt,” viņi pārliecināti.

Jautāti, cik šobrīd jāmaksā par tirdzniecības vietu, viņi atbild, ka vidēji 30 kvadrātmetri izmaksā ap 200 eiro, ieskaitot elektrību, bet apkure angārā nekad nav bijusi. Jaunajā vietā solot, ka jāmaksā būs ap 5 eiro par kvadrātmetru, arī par apkuri un elektrību, bet tas tirdziniekus neuztrauc, jo katrs pats varēšot regulēt, cik daudz sildīties. „Ceram beidzot uz civilizētiem ap-stākļiem. Vecajās garāžās būs labāk nekā šeit.”

Sadarbība neapmierina

Sadarbība ar KKP neesot pārāk veiksmīga. Vēl tagad neesot saņēmuši oficiālu atbildi uz 24. jūlijā rakstīto iesniegumu, kā arī neviens no KKP nav paziņojis par 25. jūlija domes sēdes lēmumu. Balstoties tikai uz presē rakstīto informāciju. Zinot arī, ka angāra sargam jautāts, vai viņš ir ar mieru strādāt šeit līdz gada beigām.

„Jau pirms 20 gadiem prasījām, lai pie angāra nobruģē mazu maliņu un uzliek soliņu – veci ļaudis atnāk, bezspēkā nokrīt uz laikojamā beņķīša. Arī šī vieta būtu laba, ja tiktu attīstīta. Pirms vienām vēlēšanām domes priekšsēde solīja, ka mēs šeit būsim, kamēr uzbūvēs jauno tirgu. Nekā! Tagad runā, ka privātajam biznesam vajagot pašiem visu darīt, bet arī šeit par visu maksājām paši. Nebija tā, ka komunālie uztaisītu un teiktu, lai nākam,” tirgotāji ir neapmierināti.

„KKP vairs nespēj uzturēt ēku, jo nomas maksa to nenosedz.”

Prece pieprasīta

Tirgus prece ir iedzīvotājiem vajadzīga, par to pārliecināti visi. Sestdienās uz rūpniecības preču tirgu braucot no Saldus, Ventspils, Aizputes, protams, arī novada pagastiem. „Ja tas nebūtu cilvēkiem vajadzīgs, sen būtu savu darbošanos beiguši. Turklāt gribam būt kopā, nevis izklīst pa veikaliņiem, ar kādiem jau pilna Liepājas iela. Gribam mazu, jauku Kuldīgas tirgu. Iedzīvotājiem ļoti svarīga arī cena. Preci ņemam no tām pašām bāzēm, no kurām veikali. Mēs neturam pārdevējus, liekam mazāku uzcenojumu, jo strādājam tikai sev, tādēļ varam atļauties pārdot lētāk,” stāsta tirgotāji.

Vēl nekas nav beidzies

KKP tirgus apsaimniekošanas sektora vadītāja Dace Grehova uzskata, ka katra uzņēmēja tiesības ir izvēlēties, kur īrēt telpas, bet esot žēl, ka ceļš iznāk tik ilgs. „Sākumā runājām par projektu, tad gājām ar izstrādātu projektu. Kad runājām mutiski, viņi mūsu piedāvājumu par kioskiem akceptēja, tiklīdz bija jāparaksta KKP valdes apstiprināti izcenojumi, atteicās. Bet mums, lai šo jautājumu atrisinātu, bankā būtu jāņem kredīts, to bez pamatojuma neviens nedotu.”

Uz pārmetumiem, ka KKP pašreizējā tirgus attīstībā nav ieguldījuši līdzekļus, viņa atbildēja: „Tirgotāju skaits samazinās, viņi angārā katru gadu izvēlas lētākas tirdzniecības zonas, nu jau mēs vairs nespējam ēku apsaimniekot. Uzturēt ēku nozīmē maksāt darbiniekam, elektrības izmaksas ir lielas, arī izdevumi par apsardzi, apdrošināšanu, ūdeni, atkritumiem, piebraucamā ceļa uzturēšanu kaut pāris reižu gadā.”

Viņa skaidro, ka oficiāla atbilde uz iesniegumu ar jauno piedāvājumu tirgotājiem sagatavota šajās dienās. „Kad visi atteicās no mājiņu īres, sagatavojām vienošanos, lai šķirtos kā draugi. Viņi lūdza vienošanos pagarināt līdz 31. augustam, tagad – līdz 31. decembrim. To dome akceptēja, bet ar nosacījumu. KKP sagatavojis piedāvājumu. Kad pēdējo reizi jūlijā tikāmies, mutiski vienojāmies, ka viņi ir gatavi segt līdz janvārim tās izmaksas, ar kurām uzņēmums nav rēķinājies. Tās katram tirgotājam var būt ap 500 eiro četriem mēnešiem. Vai viņi tam būs gatavi? KKP vairs nespēj uzturēt ēku, jo nomas maksa to nenosedz.”