Laikraksts Kurzemnieks

Šoreiz vērtēti arī ziņu portāli, ne tikai laikraksti un žurnāli. No specializētajiem izdevumiem uzvarētājs ir žurnāls “Būvinženieris”. Veicināšanas balvu ieguva specializētais izdevums “Jurista Vārds” un portāls “Cilvēks. Valsts. Likums” (“Lvportals.lv”). Izdevumus vērtēja filoloģijas doktore Dite Liepa un VVC terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta redaktores Anna Zahare un Rūta Briede. Akcijas noslēgums arī šogad notika tiešsaistē.

Gan saturs, gan forma
VVC direktors Māris Baltiņš atgādināja, cik būtiski ir žurnālistu steidzīgajā darbā paspēt laikā radīt ne vien informatīvu, bet arī labi uzrakstītu, precīzu, nepārprotamu tekstu. Viņš uzteica “Kurzemnieka” valodas kvalitāti, sacīdams, ka iepriekšējo gadu atzinumi ņemti vērā un ka šis laikraksts var būt viens no paraugiem. Turklāt žūrijas ieskatā papildu vērtība ir apbrīnojami plašs, daudzveidīgs saturs, un tas liecina: reģionāla prese nav provinciāla.
“Kurzemnieka” galvenā redaktore Daiga Bitiniece pateicās par atzinību, kā arī pastāstīja, ka tā ir vietējā laikraksta misija un reizē grūts uzdevums – būt noderīgam visai ģimenei neatkarīgi no vecuma, interesēm, izglītības un ienākumiem. „Par labu valodu lielais paldies literārajai redaktorei Dinai Poriņai,” sacīja D.Bitiniece. D.Poriņa šo darbu ar milzīgu atbildības izjūtu dara kopš 2015. gada un ir to darījusi arī agrāk. Viņa saka: „Es par būtisku uzskatu to, lai mēs spētu cilvēkiem svarīgu un reizēm sarežģītu informāciju nodot viegli uztveramā un labskanīgā formā. Turēt godā mūsu pašu valodas vērtības un nelocīties līdzi visiem pasaules vējiem. Vairāk pašcieņas!”
“Kurzemnieks” ir augstu turējis dzimtās valodas latiņu arī tajā laikā, kad kļūdas un stilu laboja Mārīte Milzere un Edīte Cinkus. Savulaik laikraksts saņēmis Kanādas Latviešu apvienības balvu par labu valodu, un D.Bitiniece 2003. gadā bija uzaicināta uz latviešu valodas konferenci Toronto.

Runāt kā ar cilvēkiem
Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga uzsvēra: tagad, kad notiek informatīvais karš par cilvēku prātu, valodai kā mūsu identitātes pazīmei ir arvien lielāka nozīme. Lēmumu pieņēmējus viņa aicināja „ katru dienu stāstīt, kā mums iet, un ar cilvēkiem runāt cilvēku valodā”, un mediji te var palīdzēt: „Ja cilvēki tekstus lasīs un tos sapratīs, viņus nevarēs noskaņot pret demokrātiskām vērtībām. Valoda dod saikni vienam ar otru, sirds siltumu. Tagad, kad esam darbos līdz ausīm, atrotītām piedurknēm un nogurumu sejā, der sirsnīga, ne glancēta valoda.” Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis atzina, ka valodas vidējais līmenis presē ir labs, ka šis konkurss ir kā nelieli profesionāli svētki un vienlaikus iespēja izaugsmei. VVC redaktores A.Zahare un R.Briede parādīja biežāk sastopamās valodas kļūdas, kurām pievērst uzmanību.
Akciju rīko VVC kopā ar TM, LPIA un Kultūras ministriju. Tā ir kā daļa no valsts valodas politikas pamatnostādnēm un veicina to, lai plašsaziņas līdzekļi un lasītāji iesaistītos valodas kopšanā. Izdevumus konkursam var pieteikt jebkurš, kā arī pašas izdevniecības. Tas notiek reizi gadā, un tiek vērtēts iepriekšējā gada darbs.