Laikraksts Kurzemnieks

Pēc novadu reformas bija pienākums šo plānu pārskatīt, jo novadi apvienojās un vecie zaudēja spēku. Vai jauns jau ir izstrādāts?
Tika izsludināts iepirkums par ārpakalpojumu, jo vecā plāna struktūra kardināli atšķīrās no jaunajām prasībām Ministru kabineta noteikumos. Viss pavirzījies tik tālu, ka jaunais plāns tiks likts galdā 24. marta finanšu komitejas sēdē. Ja novada maka turētāji to akceptēs, tad 31. martā domes sēdē jāpieņem gala lēmums.

Kādas ir būtiskākās atšķirības?
Principā jaunais izstrādāts sīkāk – tajā iekļautas dažādas riska matricas. Tas nozīmē: ja ir kāds apdraudējums – vētra, plūdi –, tad ir noteikts, ko kurš dara. Piemēram, ja sagruvusi māja, par to atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Pašvaldība atbild par cilvēku izmitināšanu, ēdināšanu. Kara gadījumā pašvaldība atbild par evakuāciju, ja vien tas nenotiek kā Ukrainā – valstiskā mērogā. Plāns domāts visiem apdraudējumiem. Tas ietver arī analīzi par mūspusē iespējamajiem. Citur ir izteikti plūdu draudi, bet mums tādu nav.

Ar Aizsardzības ministrijas pārstāvi Baibu Bļodnieci runājām par iedzīvotāju, sevišķi vecāka gadagājuma, apziņošanu. Kā tas notiks?
Ja notiek nelaime, vieni no apziņotājiem ir Valsts policija un pašvaldības policija. Tāpat sociālajam dienestam ir savi uzdevumi – tam ir savu klientu datu bāze.

Vai ir iecerētas sarunas ar iedzīvotājiem, ko apdraudējuma gadījumā darīt?
Tiklīdz plāns tiks apstiprināts, ikviens ar to varēs iepazīties domes mājaslapā. Plāns lielākoties ir domāts komisijai, lai mēs strādātu koordinēti. Iedzīvotājiem nepieciešamā informācija apdraudējuma gadījumā būs domes mājaslapā un medijos. Tas ir līdzīgi kā tad, kad sākās pandēmija.
Arī bēgļu plūsmas koordinēšana ir daļa no valsts izstrādātajiem civilās aizsardzības plāniem. Aizsardzības ministrija izplatījusi ļoti labu informāciju, kā iedzīvotājiem krīzes laikā rīkoties pirmajās 72 stundās, kam jābūt sagatavotam, lai izturētu pirmās trīs diennaktis. Tas ir pamatu pamats, kas jāņem vērā. Cik zinu, skolās drīzumā būs civilās aizsardzības mācības.

Redakcija ir saņēmusi zvanus no lasītājiem, vai novadā ir kaut viena bumbu patvertne.
Tas ir jautājums, ar kuru pēdējās dienās saskaros bieži. Diemžēl 2008. gadā valstiskā līmenī tika nospriests, ka tās uzturēt ir pārāk dārgi, un nolemts tās likvidēt. Mūsu novadā tādu nav, un neesmu dzirdējis, kur tāda ir bijusi kādreiz. Man ir jautāts, vai ir jēga slēpties piecstāvu mājas pagrabā, ja sākas bombardēšana. Mana atbilde ir nē – šīs ēkas var sagrūt, un jūs apraks gruveši. Šajā gadījumā katram pašam jāpārdomā, kur X stundā patverties. Valstiskā mērogā par to diemžēl nav domāts.