Laikraksts Kurzemnieks

Ir par velti, un vēl aizved!
„Es vakcinējos ar Pfizer. Nekādas blaknes ne pēc vienas devas nejutu. Uz pirmo poti aizbraucu ar pagasta organizētu busiņu maija sākumā, uz otro – maija beigās.
Ja jādara, tad jādara. Novembra beigās būs pagājis pusgads, un iešu saņemt trešo.
Mājā, kurā dzīvoju, daļa ir vakcinēta, un daļa nav. Trīs sievietes izdevās pierunāt sapotēties, taču pirms tam arī viņas bija pret. Nesaprotu: ja vakcīna ir par velti un vēl speciāli tiek norīkots pagasta busiņš, kas piebrauc klāt un aizved, kāpēc neaizbraukt un to neizdarīt? Tos, kuri ir pret vakcīnu, es neuzskatu par normāliem.
Mūsu valdībai pret nevakcinētajiem vajadzētu pieņemt stingrākus ierobežojumus – vajag viņus kaut kā piespiest.
Nesen mana māsa, kas dzīvo Pūrē, saslima ar kovidu, lai gan ir vakcinēta. Zvanīju un apvaicājos, kāda ir slimības gaita.
Saka, ka viegla. Tad tomēr ir no svara, vai esi vakcinējies vai neesi, jo nevar zināt, cik smagi šī slimība izvērstos bez potes.
Arī dēla sieva kovidu izslimoja, kad vēl nebija vakcinēta. Dēlam izdevās nesaslimt, jo uz to brīdi bija kārtīgi izolējušies divstāvu mājā. Tūliņ, kad varēja, arī sieva pēc izslimošanas savakcinējās, lai gan pirms tam negribēja to darīt. Tagad gan visa mana ģimene – bērni, mazbērni – ir vakcinēti,” atklāj Emīlija.

Gatavi aiziet no darba
„Es tikai Ēdolē dzirdu, ka cilvēki runā: viņiem ir visādas kaites, bet vakcinēties neies. Man ir gan cukura diabēts, gan augsts holesterīna līmenis, gan sirds nestrādā, kā vajag, bet es nemaz neiedomājos, ka varētu nepotēties. Tieši tiem, kam ir visādas slimības, taču jāpotējas obligāti, lai sevi pasargātu!” Emīlija stāsta, ka bibliotekāre un vietējā veikala Aibe pārdevēja aizgājušas no darba, jo bijušas pret vakcīnu: „Pārdevēja man teica, ka nepotēsies neparko, tādēļ
no darba iznāk aiziet. Brīnījos, kā var tik viegli aiziet. Likās, ka nekur citur taču bez potes vairs darbā neņem.”

Skaidrot un, ja vajag, pabaidīt
Emīlija uzskata: var panākt, ka cilvēki vakcinējas, tikai jāatgādi- na, kāpēc tas tik svarīgi. „Pirms neilga laika zvanu kampaņā pagastu vadītāji un kultūras darbinieki zvanīja pensionāriem, kuri vēl nav vakcinējušies. Arī manai draudzenei stāstīja par iespēju aizbraukt ar speciāli organizētu busiņu. Viņa apdomājās un aizbrauca arī. Vēl cita draudzene uzzināja, ka esmu sapotējusies, zvanīja, kas jādara, lai arī viņa varētu vakcīnu saņemt. Vajag visu
laiku stāstīt, kāpēc tas ir svarīgi.
Domāju: vajag nevis zvanīt, bet braukt pa mājām pārliecināt. Ja man vēl būtu mana invalīdu biedrība, es noteikti pierunātu, lai viņi visi sapotējas.
Liela nozīme ir arī dažādu biedrību un grupu attieksmei. Ja grupā pāris cilvēku būs par vakcīnu, arī pārējie sapotēsies. Manā mājā dzīvo sieviete, kurai ir astma, un viņa vilcinājās. Es pierunāju: ja nesapotēsies un saslims ar kovidu, tad nu viņai ar astmu ir garantēta droša nāve.”

Tic arī blēņām
„Tādu īstu iemeslu, kādēļ nepotēties, ēdolniekiem nav – neesmu neko dzirdējusi. Ne viņi dzer kādas zāles, ne baidās, ka varētu
kādu slimību saasināt, – pat nezinu, kāpēc tik ļoti ir pret. Viena nevakcinēta sieviete atbildēja, ka mums potē iekšā visādas nelaimes un tas nav droši. Kādos žurnālos esmu lasījusi, ka, pie vakcinētās vietas pieliekot karoti, tā turas un nekrīt nost… Citi tic visam internetā un žurnālos, kur raksta visādas blēņas, ka tā ir inde un vēl nez kas. Muļķīgi! Domā, ka pēc tam izaugs ragi un aste.
Esmu lasījusi žurnālos, ka pirms potes izmēra asinsspiedienu, pārliecinās, kā cilvēks jūtas. Kad potējos Kuldīgā, man neko nenomērīja, tikai pajautāja, kā jūtos. Es pat nejutu brīdi, kad iešpricēja, arī vēlāk mājās nejutu, ka man kas sāpētu. Dzirdēju, ka citiem tūlīt pēc potes galva un roka sāpējusi tik ļoti, ka pat pakustināt nav varēts, tādēļ gaidīju, kas būs, bet nekā nebija.” Emīlija atminas, ka skolas laikā, kad bērnus potēja pret dažādām slimībām, bijis tas pats: „Man arī tad nebija nekādas sāpes vai blaknes. Tas laikam, kā kurš organisms reaģē.”

Kāpēc tik neapdomīgi?
„Visvairāk žēl par skolēniem, kuriem kovida dēļ jāmācās attālināti. Neticu, ka viņi šādā režīmā būs ko apguvuši. Esmu dzirdējusi: kopš visi mācās attālināti, sekmes ir par 30% zemākas. Tas jau bija sagaidāms,” nosaka Emīlija. „Cilvēki ir bezatbildīgi un lētticīgi. Nevakcinēsies, un viss.” Lai potēšanu veicinātu, valdībai un citiem vajagot darīt vairāk: „Tas ir pareizi, ka darbspējīgajiem liek vakcinēties. Bet nezinu, kā piespiest pensionārus. Tagad arī avīzēs raksta par pensionāriem, kuri kovidu smagi pārslimojuši. Vajadzētu aizdomāties un saprast, ka vajag sapotēties, pirms nav par vēlu.”