Laikraksts Kurzemnieks

Ne šaubu, ne blakņu

Ilga saka: „Mums sevi jāpasargā. Galvenais potēšanās iemesls bija pasargāt sevi no slimības smagās gaitas. Pirms vakcinācijas par kovida sekām tā īsti vēl nemaz nezinājām, dzirdējām, ka viens otrs jau aiziet aizsaulē. Man bija bail par vīra veselību. Pie visām kaitēm, kas jau viņam ir, vēl saslimt ar kovidu un ārstēt slimas plaušas būtu šausmīgi. Ko darīt? Esam jau gana veci, un pašiem par sevi jārūpējas, lai novērstu jebkādu tuvojošos ļaunumu. Mums nebija nekādu domstarpību, ka varētu arī nepotēties.”

Otro poti Leimaņu ģimene saņēmusi maijā. Nevienam neesot bijušas īpašas blaknes ne pēc pirmās, ne otrās devas: „Mums ģimenes ārste ir Gundega Zdanovska. Viņas palīdze piezvanīja un jautāja, kā jūtamies, vai domājam potēties un saņemt arī otru devu. Mums, protams, domstarpību nebija. Vīrs jau ilgu laiku ir ārstu uzraudzībā. Nebija nekādu blakņu vai nelabumu no vakcīnas. Vienīgi naktī sāpēja roka, nevarēju uz tās pagulēt, bet tas jau ir pēc jebkuras potes. To esmu piedzīvojusi arī agrāk – poti pret ērču encefalītu iešpricē, tāpat pasāp roka. Vīram nekādu problēmu pēc vakcīnām nebija.”

 
„Man jau nekas nenotiks?”

Ilga Alsungā pazīst cilvēkus, kuri vakcinēties netaisās: „Dzirdu, kā daudzi runā, ka potēties baidās, jo domā, ka tas kādu slimību var veicināt. Varu teikt, ka tās ir muļķības, un man ļoti žēl to, kuri ir tik neapdomīgi un negrib piekrist vakcinēties. Nonākot situācijā, kad bez ārsta vairs nevar, cilvēki domā pavisam citādāk. Daudzi dzīvo ar uzskatu: „Man jau nekas nenotiks.” Bet tu nekad nezini, vai ārsts būs nepieciešams vai ne.

Esmu runājusi ar tiem, kuri tā runā un nepotējas. Saku, ka esmu viņus brīdinājusi un ka būs ļoti žēl skatīties, ja savas neapdomības pēc viņi ar kovidu mocīsies. Man būtu ļoti grūti, jo man visi šeit ir tuvi un mīļi cilvēki.”

 

Vairs nebija divu domu

I.Leimane stāsta, ka pagājušā gada beigās ar kovidu saslimis znots, kurš tad vēl nebija potēts: „Slimnīcā nenonāca, bet smagi izslimoja gan. Toreiz jau arī bija pilnas slimnīcas. Ārsti atbrauca uz mājām un konsultēja, ko labāk dzert, ko darīt, lai atveseļotos. Kovida dēļ viņam bija diezgan smags plaušu karsonis. Antibiotikas gan nelietoja – izveseļojās, dzerot homeopātiskos līdzekļus, jo viņam ģimenes draugi šīs vielas izplata.

Taču pēc kovida sākās citas veselības problēmas – kājā iemetās trombs, un viņš nēsāja garu, ciešu zeķi līdz cirksnim, dzēra dabīgas zāles. Sanāca to kāju izārstēt, saglābt. Pēc izslimošanas visa ģimene tūlīt savakcinējās.

Meitai un bērniem nekas nebija – viņi divstāvu mājā viens no otra izolējās un netikās to laiku, kamēr vīrs slimoja. Aiz pašu rūpēm viņiem izdevās nesaslimt. Taču pēc tam par vakcinēšanos nevienam vairs nebija divu domu.”

 
Nonāk pretrunās ar sevi

„Esmu šokēta par tiem, kuri klausās un skatās visas tās muļķības un briesmu lietas feisbukā. Nezināju, ka uz cilvēku tās var atstāt tik lielu iespaidu. Nezinu, kāpēc Latvijā iedzīvotāji visu redz tikai sliktu: mums ir slikta valdība, sliktas vakcīnas. Viss tik ļoti slikti! Ja tā var runāt par citiem, vajag paskatīties arī pašam uz sevi. Kad tie, kam viss ir slikti, saslimst, tad meklē un dzer zāles, neskatoties uz saturu, dara visu, lai kļūtu labāk. Tad slikti vairs nav ne ārsti, ne zinātnieki, kas šīs zāles radījuši. Tad vienalga – gāž tik iekšā, dzer antibiotikas. Vairs nešķiro neko. Nonāk pretrunās paši ar sevi.

Neticu, ka viņiem ir bailes no vakcīnas. Jau sen pret visādām kaitēm tiek potēti tikko dzimuši bērni. Neviens tad nesaka, ka tas ir slikti. Bet tagad tiešām vajag potēties pret Covid-19, jo tas ir vienīgais veids, kā saslimstību apstādināt. Tas, kas notiek Kuldīgas novadā, ir šausmīgi.”

 „Man būs žēl skatīties, ja savas neapdomības pēc kāds ar kovidu mocīsies. Man visi šeit ir tuvi un mīļi cilvēki.”

Jāatšķir patiesas ziņas no aplamām

Ilga domā – iemesls, kādēļ daudzi nevakcinējas, ir aplama informācija sociālajos tīklos. „Dakteris Danilāns saka: „Mīlīši, baidiet cilvēkus ar nāvi, tad viss būs labi!” Viņš pats kovidu smagi izslimojis, teicis, ka slimnīcā bijusi doma pat atvadīties no šīs saules. Bet fakts nav noliedzams – cilvēki no šīs slimības mirst. Tepat Liepājas diecēzes katoļu priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga aizgāja. Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki aizgājuši. Neviens jau nedomā, ka ar viņu notiks kaut kas ļauns. Bet jebkuram jābūt gatavam. Arī man, vakcinētajai.”

Pozitīvismu Ilga smeļas no televīzijas un radio, no cilvēkiem. „Tā kā esmu sabiedrisks cilvēks, man informācija nenāk tikai no medijiem. Nemaz nav laika feisbukā lasīt visas muļķības. Visi manu kolektīvu dalībnieki ir vakcinēti, tādēļ vienam par otru nav jābaidās, esam tikai pozitīvi. Ja ierobežojumi noteikti, mēģināsim tos ievērot, nevis runāsim, ka tie, kas tos izdomājuši, ir pēdējie stulbeņi. Pat žēl to cilvēku valdībā! Krišjānis Kariņš (Ministru prezidents – red.) ir tāds pats cilvēks kā mēs, nevienam ļaunu nevēl. Visvairāk satrauc tas, ka daļa cilvēku, kuri ir pret vakcināciju, ir agresīvi, nekaunas citus izsmiet, sevi uz viņu fona paceļot debesīs. Ja tu otru mēģini noniecināt, tad arī es uz tevi tūlīt skatos pavisam citādāk. Ne tā kā agrāk.”

„Mums nebija domstarpību, ka varētu arī nepotēties.”