Laikraksts Kurzemnieks

Vakcīna – biļete ilgam mūžam

„Potējos jau maijā,” saka KRISTĪNA ANSONE, Kuldīgas novada domes deputāte un uzņēmēja.

„Pirms tam aprunājos ar ģimenes ārsti, arī citiem mediķiem. Redzot, cik daudz cilvēku apkārt ir slimojuši, es to negribu piedzīvot. Ģimenē nolēmām vakcinēties.

Saka, ka pēc potēšanās ir sekas, bet arī pēc kovida tādas ir, turklāt diezgan smagas, un tās var būt arī paliekošas. Zinu cilvēkus, kuri slimoja ļoti smagi, un kuri pēc tam, kad varēja, gāja vakcinēties. Kolēģis, ar kuru kopā strādāju Čehijā, kovidu izslimoja pirmajā vilnī. Viņš vakcīnu gaidīja. Līdz tai dienai bija atlikusi nedēļa, bet viņš ar kovidu saslima otro reizi. Tagad viņam ir gandrīz pilnīga muskuļu atrofija – muskuļi neklausa, un viņš nevar paelpot. Tāpēc vakcīna ir biļete ilgam mūžam.

Kāpēc cilvēki nepotējas? Ir tāda veselības klīnika, kas saucas Facebook, un tajā ir daudz dezinformācijas, aktīvi darbojas antivakseri. Cilvēkiem vajadzētu informāciju izvērtēt. Nu, nevar vienā dienā visi kļūt zinoši medicīnā, tapt par zinātniekiem un skaidrot, kas ir kaitīgs un kas ne. Tā ir liela atbildība. Ja dezinformatoriem kāds notic un ar viņu notiek nelaime, tad guļ slimnīcā pieslēgts pie aparātiem. Vai dezinformators var gulēt mierīgi?

Ar vīru esam uzņēmēji un šajos apstākļos izvēlamies strādāt mazos objektos – lielos neņemam. Situācija ir dinamiska. Visu laiku nodrošināt konkrētu darbinieku skaitu nav iespējams. Cilvēki saslimst, citi ir kontaktpersonas. Vairāki bija pret vakcinēšanu, tomēr pārdomāja un potējās.

Arī ģimenē esam piesardzīgi – izvairāmies no liekas iešanas vai braukšanas, ievērojam mājsēdi. Mācīties attālināti gan ir sarežģīti. Mājās mācās vecākā meita, arī es studēju. Nevar salīdzināt ar tiem ieguvumiem, kādi būtu klātienē. Attālinātā mācīšanās ir krīzes variants. Daudz jāiesaistās vecākiem. Tas psiholoģiski ir smags laiks.

Domāju, ka pēc mājsēdes apstākļi ļoti neuzlabosies, jo cilvēki turpina iet un darboties. Vakcinācijai aptvere palielinās, bet tik intensīvi tā ir tikko sākta. Uzlabojumus varētu gaidīt ap decembra vidu. Būtu jau labi, ja vakcinētajiem ļautu drošajā režīmā doties savās gaitās.”

„Nepotētais nesapratīs tik ilgi, kamēr neuzkāps pats sava grābekļa. Varbūt vajag aprunāties ar mediķiem, kur cīnās par kovida slimnieku dzīvību. Ieklausīties slimnieku sacītajā: „Dakter, glābiet mani!””

„Ja kāds šaubās, vai veselības dēļ var potēties, jārunā ar speciālistiem. Mēs taču salūzušu auto nevedam pie friziera – braucam uz servisu,” saka kuldīdzniece Kristīna Ansone.

 

Lai nebūtu skumjo atvadu

„Saviem draugiem varu pateikt tikai to, ka gribu ar viņiem kopā dzīvot, nevis viņus izvadīt,” saka katoļu priesteris ANDRIS VASIĻEVSKIS, kurš pats ir potējies, citādi nevarētu pildīt aicinājumu – būt garīdzniekam.

„Mani kā priesteri satrauc bezpalīdzība, ko jūtu, kad stāvu zārka priekšā un zinu, cik šis cilvēks bijis talantīgs, vairākkārt novērtēts ar augstu apbalvojumu, vēl spēka gados, varēja iet un darīt. Tas ir tik skumji. Skaidrs, ka visi reiz nomirsim. Bet es negribu nomirt smagi. Man bijusi astmatiska alerģija – nevienam nenovēlu to piedzīvot.

Man paveicās – bija brīnišķīgas dakteres, kuras teica: „Andri, ja nepotēsies, nevarēsi strādāt – kalpot.” Man mediķu atzinums bija svarīgs, jo situācija, kādēļ nedrīkstēju vakcinēties uzreiz, bija sarežģīta, tāpēc gaidīju atzinumu. Pēc tā jautājumu vairs nebija. Vēl bija svarīgi zināt, ar kuru vakcīnu. Saņēmu Pfizer poti.

Daudz nevakcinēto ir tāpēc, ka ir nepareiza pieeja skaidrojot. Ja sāk ar draudiem vai kādām manipulācijām, tas panāk pretēju efektu. Domāju, ka pēc mājsēdes situācija strauji neuzlabosies. Cilvēki ir bezatbildīgi, un te ir redzams rezultāts. Biju Rīgā, braucu garām lielveikalam – tur simt metrus gara rinda, cilvēks pie cilvēka. Labi, ir laukā, bet vai zinām, ka visi rindā stāvošie ir veseli? Un tā ir visur – tiek veidotas rindas.

Mans pienākums ir katru dienu svinēt svēto misi. Eju un svinu savus dievkalpojumus. Tas ir mans pienākums. Jātur rūpe par tiem, kas ir nomodā par mūsu veselību.”

„Cilvēki prasa padomu: vakcinēties vai ne. Varu viņiem pateikt savu pieredzi: man iekšēji ir iestājies liels miers.”

„Potējos tāpēc, ka apzinos: nedrīkstu pakļaut riskam mūsu vecāko paaudzi, un baznīcā tā ir lielākā daļa,” saka priesteris Andris Vasiļevskis.

 

 

Pietrūkst izpratnes

„Man grūti saprast, kā cilvēki, kuriem nav atbilstošas izglītības, var iestāties pret to, ko radījuši zinātnieki un ieteikuši mediķi,” saka kuldīdzniece, starptautisko attiecību studente LĪVA VAIVADE.

„Vēlētos mudināt cilvēkus vairāk iedziļināties, izprast, kāpēc vakcinēties ir tik svarīgi. Ieteiktu klausīties nevis klaigātājos par to, ka viss ir slikti, bet mediķos un citos speciālistos, kuri ikdienā strādā slimnīcās, rūpējas par kovida slimniekiem. Saprast, kas notiek ar tiem, kuri nevakcinējas.

Esmu lasījusi par cilvēkiem, kuri pēc pārslimošanas atvainojas, ka nav potējušies agrāk, nav sapratuši situācijas nopietnību. Tiem, kuri pret vakcinēšanos iebilst, nav izpratnes par situāciju. Antivakseri runā ļoti skaļi un spēj sev apkārt pulcināt arvien vairāk cilvēku. Man liekas, ka tie, kuri izvēlas nepotēties, protestē principa pēc. Varbūt tās ir bailes, ka kopš dzimšanas saņemam daudz pošu, bet varbūt tomēr protests pret politiķiem?

Daudz nepatiesas informācijas tiek izplatīts feisbukā. Cilvēki šiem stāstiem notic, izplatot tālāk. Ja kāda slavenība pasaka – jāvakcinējas, nu jau ar to vairs nepietiek.”

„Biju pārsteigta, ka pret vakcinēšanos ir tik daudzi. Man šķita, ka potēsies visi.”

„Pati esmu potēta. Kad sākās pandēmija, meklēju informāciju un lasīju, ko par to saka mediķi. Vakcīna ir vienīgā, kas mūs var glābt. Tiklīdz bija iespēja, tā gāju,” teic studente Līva Vaivade.

„Esmu lasījusi par cilvēkiem, kuri pēc pārslimošanas atvainojas, ka nav potējušies agrāk, nav sapratuši situācijas nopietnību.”

Ja vien cilvēki to redzētu…

„Tiem, kuri nevakcinējas vai vēl šaubās, vajadzētu radīt iespēju paskatīties uz tiem pacientiem, kuri slimnīcās nokļūst pat pēc kovida aktīvās fāzes. Redzēt, kādas mokas ir un ko viņi pārdzīvo,” saka Kuldīgas novada domes deputāte, Saldus veselības centra valdes priekšsēde NELLIJA KLEINBERGA.

„Pieļauju, ka neticība ir liela tikmēr, kamēr tas neskar tuviniekus. Līdz tam daudzi situācijas nopietnību neizprot. Ja vēlaties, lai jums kā cilvēkam ir labi, tad to pašu vēliet arī kaimiņam! Kopā būs daudz labāk. Tā nav tikai kovida situācija, bet arī mūsu ikdiena.

Ja nostāja pret vakcinēšanos ir tik strikta, tad vajag tādam būt līdz galam: ja jau netic zinātnei, tad neizmantot arī citus medicīnas pakalpojumus, arī poti, piemēram, pret ērču encefalītu. Runājot to cilvēku izpratnē, kuriem vakcinēšanās ir ļaunums, jāsaka: tagad, kad slimība skar pasauli, ne jau tikai Latviju vien, jāizvēlas mazākais ļaunums.

Esmu potēta. Kad pirms gada sākās mediķu vakcinācija, biju no tām, kas ilgi domāja: vai man to vajag. Ikdienā neesmu farmācijas un medicīnas biznesa atbalstītāja – cenšos sevi ārstēt vairāk ar homeopātiskiem un netradicionālās medicīnas līdzekļiem. Bet neaizmirstu arī to, ka kopā ar profesionālu medicīnu rezultātu var sasniegt ātrāk.

Ilgi svārstījos, taču viedokļos neklausījos, jo uzskatu, ka katrs pats to var izvērtēt. Saviem tuviniekiem arī neko uzspiedu. Mamma bija pirmā, kura lūdza, lai viņu potē. To izvēlējās arī pārējie mājinieki.  Mana meita šajā laikā gaidīja bērniņu un deviņus mēnešus nepotējās. Mazdēliņam tagad ir divi mēneši, un meita aizgāja vakcinēties.

Ikdienā redzu, ka tie, kuri ir vakcinēti, saslimstot ar kovidu, pārslimo vieglāk. Ir skumji, kad no man zināmu cilvēku loka pēkšņi pāris dienu laikā aiziet kāds, kurš nav potējies.”

„Ja jums ir izglītota cilvēka saprāts, lasiet informāciju zinātniskos izdevumos! Tur plusi un mīnusi apskatīti no dažādām pusēm.”

„Es aicinu ikvienu neticīgo būt atbildīgam par tiem ticīgajiem, kuri ir vakcinējušies, – mūsu kopīgās pūļa imunitātes iegūšanai,” saka Saldus veselības centra vadītāja Nellija Kleinberga.