Laikraksts Kurzemnieks

Televīzijā bija sižets, ka Kuldīgā epidemioloģiskā situācija slikta.
Tā ir. Saslimstība novadā ir augsta. Bija saruna ar Kuldīgas slimnīcas vadītāju Agri Rozenfeldu: tobrīd slimnīcā ārstējās 14 kovida slimnieku, un vadītāja prognoze bija – skaits pieaugs. Grūti par to runāt… Slimnīcās 86–88% ir nevakcinēti cilvēki. Nav citas izejas – jāvakcinējas. Aiciniet visus, kurus pazīstat, lai potējas! Tā ir laimes spēle, rulete – nekad nezinām, kā organisms uz kovidu reaģēs. Mums tiek piedāvāta vakcīna bez maksas, bet šo iespēju daudzi neizmanto. Man grūti to saprast.
Esmu runājusi ar vairākiem pašvaldības administrācijas kolēģiem, kuri izlēmuši nevakcinēties. Dažus ir izdevies tomēr pārliecināt. Esmu gatava tam veltīt laiku: runāt, uzklausīt argumentus, diskutēt. Par pretargumentiem – nav saprotams, kā izglītoti cilvēki var saklausīties dažādas konspirācijas teorijas. Neiešana vakcinēties ir ļoti liels egoisms – vienalga, kas notiek ar pārējiem. Cilvēki netic zinātnei. Zinātnieki ir strādājuši, vakcīnas saskaņotas dažādās institūcijās, zāļu aģentūrās.
Tagad slimnīcas ir noslogotas ar nevakcinētajiem, un tādēļ, piemēram, man pazīstamiem cilvēkiem nevar veikt operāciju, jo mediķi ir pārslogoti. Mēs taču dzīvojam sabiedrībā – satiekamies ar citiem, gribam saņemt dažādus pakalpojumus, tajā pašā laikā, kad mūs lūdz līdzdarboties un aicina vakcinēties, tad ir nē.

Vai esat pati potēta, jo arī saslimāt ar kovidu?
Šo jautājumu man uzdod bieži. Esmu vakcinēta. Taisnība – saslimu ar kovidu. Varu godīgi teikt: paldies Dievam, ka biju vakcinēta! Pārslimoju viegli. Temperatūra bija vienu dienu, sāpēja galva un nedaudz kakls.

Ārstu nav tādēļ, ka atlaida vakcinēšanas dēļ.
Arī ārstiem jāuzņemas atbildība. Tāpat bieži jautā par skolotājiem: „Ja viņi līdz 15. novembrim nevakcinēsies, vai tiks atbrīvoti no darba?” Sākumā tiks nosūtīti dīkstāvē uz trim mēnešiem, bet pēc tam, visticamāk, tiks atbrīvoti. Tad man jautā: „Vai nav svarīgas skolotāju zināšanas un prasmes, bet svarīgāk ir tas, vai vakcinējušies?” Atbildēšu ar vairāku jauno cilvēku sacīto: „Ja skolotājs netic zinātnei un nav vakcinējies, tad negribam, lai tāds māca mūsu bērnus.” Līdzīgi ir ar ārstiem.

Tas ir kļuvis par dzīvības un nāves jautājumu. Katram jābūt līdzatbildīgam. Dzīvojam sabiedrībā. Ja esi tik egoistisks, tad ej dzīvo mežā, neprasi no citiem veselības aprūpi un citus pakalpojumus! Kad salauz roku vai kāju vai tev ir insults, nesauc neatliekamo palīdzību, tiec galā pats – ar zālītēm, ar senām metodēm! Tad tiem, kuri nevakcinējas, atbildība par savu veselību jāuzņemas pašiem. Izklausās nežēlīgi no manas puses. Taču citas izejas, kā tikt vaļā no vīrusa nav: ir jāpotējas. Mans dēls studē Nīderlandē, tur vakcinējušies 90% iedzīvotāju un neviens neuzdod jautājumu, kāpēc tas jādara.

Pēc potes esot dažādas blaknes.
Jā, ir. Potējos ar Pfizer: pēc pirmās devas mazliet sāpēja galva, pēc otrās pusi dienas nogulēju, jo bija nespēks. Bet drošāk ir vakcinēties. Ir lielāka drošības sajūta.

Kāpēc Pelču speciālajai skolai liedz attālinātās mācības?
Pašvaldība lēmumu nevar pieņemt, jo rīkojumā par ārkārtējo situāciju norādīts, ka speciālās skolas tāpat kā bērnudārzi ir atvērti.

Kā kuldīdznieki tiek uzrunāti potēties?
Sociālajos tīklos ģimenes ārsti Rūta Eglīte un Aigars Pūpols cilvēkus uzrunāja (videoierakstā – red.), tāpat esam aicinājuši mediķus no Skrundas puses un tos, kuri strādā pagastos.