Laikraksts Kurzemnieks

Atceltie reisi un ministrijas palīdzība

Sākotnēji vīruss ceļotājus neuztrauca: „Dzīvojām pie draugiem laukos un uz veikalu tik un tā braucām tikai reizi nedēļā. Nekādas lielās izmaiņas mūsu dzīvē sākumā nejutām. Žēl bija tikai par to, ka nebija ļauts braukt arī uz nacionālajiem parkiem, jo dažus no tiem, kurus gribējām vēl apskatīt, nepaguvām.”

Biļetes uz Latviju bija nopirktas laikus, taču lidojums diemžēl tika atcelts.

Tad ceļotājiem piezadzies satraukums: „Ilgu laiku domājām, kad un kā tiksim mājās, jo tūristu vīzai drīz beidzās termiņš un maksāt par jaunu negribējām. Austrālija tūristiem nenāca pretī ar vīzu pagarināšanu, kā to, piemēram, darīja kaimiņi Jaunzēlandē. Jaunas biļetes meklējām diezgan ilgi, jo lidojumi visu laiku tika atcelti. Arī sakombinēt tos no Austrālijas līdz Eiropai tādā laikā, lai normāli paspētu uz repatriācijas reisiem, nebija vienkārši.”

Lielu palīdzību sniegusi Ārlietu ministrija, kas konsultējusi un palīdzējusi pārim saplānot ceļu uz mājām un paspēt uz repatriācijas reisiem. Arī lidojums iznācis tikai nedaudz dārgāks, nekā plānots.

 

Mājup bez starpgadījumiem

Lidojums uz mājām kopumā ildzis divas dienas jeb 48 stundas, kas, lidojot no Sidnejas, ir diezgan ierasti. Vienīgā atšķirība bijusi netipiski tukšās lidostas. Krista stāsta, ka tur ieviesti jauninājumi, lai rūpētos par pasažieriem: „Skaļruņos stāstīja par drošības ievērošanu sakarā ar vīrusu. Frankfurtes lidostā mums bija jāpavada 24 stundas, un lidosta bija parūpējusies par salokāmajām gultām, kurās pavadījām nakti.” Lidmašīnas tika mainītas trīs reizes, un viss noticis bez starpgadījumiem, tāpēc mājupceļš bijis mierīgs.

 

Ceļošanas gars nav rimis

Pāris prom no Latvijas bijis pusotru gadu, tāpēc atgriešanās bijusi patīkama. Krista stāsta, ka pēc tam abi ievērojuši pašizolāciju: „Šo laiku pavadījām mājās, dzīvojot atsevišķā ēkā no visiem pārējiem, ja nu mēs būtu kaut ko pa ceļam saķēruši, jo mājās dzīvo arī gados vecāks cilvēks.” Divas nedēļas kārtīgi izbaudītas, jo pēc ilgā ceļa laiks pavadīts pilnīgā mierā. Krista priecājas redzēt Latvijas pavasari un našķoties ar vietējiem zaļumiem.

Lai gan mājupceļš licies satraucošs un pandēmijas pieredze nav tā pozitīvākā, abi atzīst, ka ceļošana vienmēr būs viņu sirdīs: „Ceļot man patīk un patiks tikpat ļoti kā agrāk. Ir taču jauki to darīt arī tepat Latvijā. Tik daudz skaista, ko redzēt un darīt!”