Laikraksts Kurzemnieks

Rosība apstājusies, bet par naudu ir droši

Kuldīdznieks Aleksandrs Rodionovs vairākus gadus dzīvo Londonā, bet jaunā vīrusa dēļ dzīve tur pašlaik apstājusies. Arī viņa darbavietā esot dīkstāve, tādēļ viņš atgriezies Latvijā, lai pēc pašizolācijas, kas nu jau tuvojas beigām, brīvo laiku pavadītu dzimtenē.

„Es Londonā strādāju trīs gadus, un tagad izdevās atlidot ar tiešo reisu. Bija dīvaini, ka ekipāža sagaidīja aizsargtērpos, stjuarti visiem pasažieriem izdalīja maskas, kas bija jāuzvelk nekavējoties.

Paldies Dievam, tajā reisā nebija inficēto. Ir tāda sajūta, ka Latvijā mēs, visi atbraucēji, esam iedalīti spitālīgo kārtā, kas vainīgi pie visām pasaules nelaimēm. Tā kā saskarē ar inficētajiem neesmu bijis, man noteikts pašizolācijas režīms un ir atļauja aiziet uz veikalu, ievērojot noteikumus. Ar draugiem netiekos, tikai sazvanos. Mazums kas notiek – negribas grēku uz sevi ņemt. Es pats esmu diezgan dzīvotspējīgs, bet ir iespējams, ka varu būt nēsātājs. Ir pagājušas 11 dienas (6. aprīlī – aut.), un neko nenovēroju. Pašizolāciju, protams, ievērošu 14 dienas.”

Aleksandrs stāsta, dzīve Londonā burtiski apstājusies, bet tie, kuri maksājuši nodokļus, jūtoties finansiāli droši. „Ir diezgan traki – ļoti stingra karantīna. Ne transporta, ne cilvēku nav uz ielām, visur situāciju uzrauga policija un vietām armija. Pilsēta ir liela – 15 miljonu vai pat vairāk iedzīvotāju. Tajā valda, varētu pat teikt, kara stāvoklis. Pie veikaliem, kuri vēl strādā, ārpusē līdz pat pārsimt metru garas rindas. Produktu pietiek. Trakums, kad visi metās iepirkties, ir pārgājis. Skumīgi, bet Latvijas masu mediji neatspoguļo reālo situāciju. Ceļ paniku, no visa uzpūš baigo bubuli. Apvienotajā Karalistē ir ļoti daudz veco ļaužu, un es neteiktu, ka viņu veselības stāvoklis būtu labs. Dzīvo pārsvarā uz zālēm, tāpēc arī liela mirstība. Bet daudzreiz vairāk mirst no onkoloģijas, parastās gripas utt. Vēl ir tāds novērojums, ka tur cilvēki ievēro ieteikumus, kā izsargāties. Es, aizejot uz veikalu, uzreiz uzvelku aizsargmasku un lateksa cimdus. Rīgā tikai retais lieto tos un arī dezinfekcijas līdzekli, kas novietots pie ieejas lielveikalu tirdzniecības zonā. Tāds pofigisms. Vismaz Latvijā par kritušajiem saka taisnību: viena mirusi no ļoti cienījama vecuma, nevis no vīrusa un otrs ir bomzis. Nožēlojami ir tas, ka maskas un dezinfekcijas līdzekļi tiek pārdoti par zelta cenu.

Anglijā tie, kuri strādā oficiāli, finansiāli jūtas droši, arī neskatoties uz dīkstāvi. Visiem, kuri maksāja nodokļus, valsts tagad maksā par dīkstāvi. Vispirms kā pārmaksātos nodokļus, pēc tam karantīnas laikā kā kompensāciju, kas ir 80% no algas. Tā ir pieklājīga summa. Nu, vismaz man. Tā ir godīga attieksme. Nodokļi ir progresīvie, bet 12 000 mārciņu gadā vispār neapliek ar nodokli. Ja ir līdz 48 000 mārciņām gadā, tad ir 20% nodoklis. Anglijā tagad arī īri var nemaksāt, ja tai nepietiek. Latvijā kā jau Latvijā – viss bez izmaiņām: nodokļi jāmaksā, bet pretī trekna piga. Nauda tiek tikai savējiem.”



Pamazām satraukums mazinājies

Kādreizējā kuldīdzniece Evika Zīlīte daudzus gadus dzīvo Norvēģijā, un tur līdz ar pandēmijas izsludināšanu iestājies neliels haoss, bet cilvēki situācijai ātri pielāgojušies.

„Kad izsludināja, ka koronavīruss ir sasniedzis pandēmijas līmeni, Norvēģijā uz divām nedēļām slēdza skolas un bērnudārzus. Sākās neliels haoss, jo bija nesaprašana, kā vecāki varēs iet uz darbu. Ja slēgs darbavietas, kā varēs samaksāt rēķinus, kredītus? Cilvēki histēriski sāka izpirkt veikalus, Izpirka visu saldēto produkciju. Izrādās: tas viss tāpēc, ka sāka braukt prom uz savām hitām (kalnu mājām – aut.). Bet jau nākamajā dienā valdība aicināja atgriezties, jo, ja kāds saslims, mediķi nespēs tur visiem sniegt palīdzību. Kalnu mājās ir apgrūtināta piekļūšana. Gandrīz katru stundu bija izmaiņas. Zinot norvēģu nesteidzību, jāatzīst, ka šoreiz viņi reaģēja diezgan ātri.

Apmēram pirms mēneša runāju ar norvēģu dakteri, kura strādā nelielā pilsētā. Tad, kad mediķi valstij prasījuši aizsargtērpus un maskas, esot atteikts, ka tā ir viņu problēma. Ārsti aizsargtērpus pirkuši par savu naudu. Cilvēki vērsušies ar simptomiem, bet ārstiem pat nav bijis nevienas izolētas telpas, kur ņemt testus. Viņi sagaidījuši dienas beigas, kad beidzies pieraksts, un gājuši uz autoparkingu taisīt testus. Cik zinu, visā Norvēģijā neesot nopērkami nekādi dezinfekcijas līdzekļi. Tie pieejami tikai slimnīcām.

Nu jau cilvēki kļuvuši mierīgāki un veikalus vairs neizpērk, jo radusies skaidrība par finansiālo pusi. 20 dienas darba devējs apmaksā 100%. Valdība lēmusi, ka par bērnudārzu par šo laiku nebūs jāmaksā, kaut arī Norvēģijā jāmaksā, vienalga, vai bērns ir slims un neapmeklē. Bankas lemj kredītiem samazināt procentus, lai cilvēki spētu savas saistības nokārtot.”