Laikraksts Kurzemnieks

Pēc sēdes premjers Krišjānis Kariņš virtuālajā preses konferencē par tiem informēja medijus.

Valdība noteikusi, ka turpmāk pulcēšanās sabiedriskās vietās telpās un ārā ir ierobežota līdz diviem cilvēkiem ar 2 m atstarpi no pārējiem. Izņēmums skaita ziņā ir vienas ģimenes locekļi, kā arī cilvēki, kuri pilda darba vai dienesta pienākumus.

„Divi cilvēki un divi metri,” skaidroja K.Kariņš. „Turamies divu metru attālumā no jebkura cilvēka, vai mēs esam veikalā, transportā, mežā vai uz ielas. Nepulcēsimies vairāk par diviem kopā!”

Ir zināms, ka valdība nākamajā nedēļā lems par stingrāku sodu tiem, kuri noteikumus neievēros.

Jauni pulcēšanās ierobežojumi noteikti, gan analizējot iepriekšējo noteikumu ievērošanu, gan arī epidemioloģisko situāciju. Pēdējo dienu laikā Latvijā mainījies tas, ka pieaudzis Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās – svētdienas pēcpusdienā tādi ir 24, un trīs no tiem ir smagākā stāvoklī.

Svētdien pieņemtie grozījumi arī nosaka, ka ārpus darba laika visiem, kuri ieradušies no ārzemēm un ir transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļi, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav akūtu elpceļu infekcijas pazīmju un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas kontaktpersonām, ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro veselības stāvoklis, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru, kā arī jāievēro citi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Aizliegt:

jebkādus publiskus pasākumus (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju);
sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajām definīcijām);
reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties;
telpu sporta norišu vietu darbību;
jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpā, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi;
noteikt, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00.

Personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikti šādi ierobežojumi:

personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publisku ārtelpu);
personām ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publisku ārtelpu un koplietošanas telpām);
vienlaicīgi tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties tāds personu skaits, kas atbilst šā rīkojuma 4.22. un 4.22.1 apakšpunktā minētajā kārtībā ekonomikas ministra noteiktajām attiecīgajām prasībām, vienlaikus nodrošinot šā rīkojuma 4.5.21. un 4.5.22. apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskā ārtelpā var:

ne vairāk kā divas personas;
personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
vecāki un viņu nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus;
pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;
pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par inficēšanos ar Covid-19, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;
šā rīkojuma 4.12.1 apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām. Ārpus darba laika minētajām personām ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības.

Pantu papildinājumi:

atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā;
lai nodrošinātu kuģošanas drošību, atļaut ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā apakšpunktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi;
noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali;
uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piegādes primāri tiek nodrošinātas valsts vajadzībām;
aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi;
Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti izsniedz informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodod Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu;
darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2. pielikumam;
ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža;
šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā;
tiek pārtrauktas obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības, iestāde personu uz veselības pārbaudi nesūta;
tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām;
Valsts kancelejai saskaņā ar likuma „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma 9. panta ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.