Laikraksts Kurzemnieks

„Pašizolācijā ir visa mūsu mazā divu cilvēku ģimene. Esam devušies uz lauku mājām, kurās divas nedēļas pavadīsim divvientulībā,” telefonsarunā "Kurzemniekam" stāsta Kārlis.

„Šādu lēmumu pieņēmām pēc tam, kad 14. martā kopā ar draugiem atgriezāmies no Austrijas. Mēs ar sievu Elīnu un diviem draugiem atbraucām ar privāto auto. Arī draugi atrodas pašizolācijā Liepājas dzīvoklī, un viņiem pārtiku nogādā puiša tēvs. Mums pārtikas krājumus sagādāja sievas brālis, iepriekš atvedot to uz lauku māju, un mēs šeit ieradāmies jau pēc tam. Līdz ar to izvairījāmies no kontakta. Es uzskatu, ka tas ir viens no pamatnoteikumiem: ja tev jāizolējas, tad tas jādara uzreiz, nevis caur lielveikalu. Lielākoties pārtikas mums pietiks mēnesim. Izskatās, ka būs jālūdz, lai kāds atved maizi un noliek ceļa galā. Norēķināsimies vai nu attālināti, vai tad, kad paies divas nedēļas.

Laiks tiek pavadīts, cepot pankūkas, ejot garās pastaigās, lasot grāmatas, avīzes, spēlējot galda spēles. Ieurbām bērzu sulas. Mums paveicies, jo neesam ieslodzīti četrās sienās. Tas ir kā atvaļinājums, tikai bez braukšanas uz veikaliem un pilsētu. Ir tehnoloģiju gadsimts – ar draugiem sazvanāmies. Man šķiet, ka pa šo laiku esmu viņiem zvanījis vairāk nekā citkārt. Sieva Elīna arī visu uztver ļoti mierīgi un izbauda atpūtu. Pašsajūta mums abiem ir lieliska, temperatūra tiek mērīta divas reizes dienā, viss ir kārtībā, nekādas neveselīgas izmaiņas nav novērotas.

„Es uzskatu, ka tas ir viens no pamatnoteikumiem: ja tev jāizolējas, tas jādara uzreiz, nevis caur lielveikalu.”

Šis ir laiks, kad daudzi var sakārtot domas un atcerēties sen aizmirstas, labas lietas vai darīt kaut ko dullu. Es jau sen gribēju palūkot, kā man izskatās nodzīti mati. Tagad ir oficiāls iemesls to izmēģināt, jo divas nedēļas nav jārādās citiem acīs. Tad nu es ar matu mašīnīti tos nodzinu.

Man šķiet, ka viss notiekošais ir sabiedrības kopīgā atbildība. Mums pazīstama meitene atgriezās no ārzemēm un uzreiz rīkoja ballīti. Viņas draudzene uz šo uzaicinājumu atbildēja, ka dzīvo kopā ar vecmāmiņu un nekad sev nepiedos, ja no izklaides vietas atgriezīsies ar vīrusu un viņu aplipinās. Kā saka mans tēvs: labāk drošībā, nekā pēc tam nožēlot.”