Laikraksts Kurzemnieks

Skrundenieks Kaspars Eglītis uz apsūdzēto sola nonācis piecpadsmito reizi, un piecas reizes no tām ir par transporta līdzekļa vadīšanu dzērumā. Piespriestais sods – viens mēnesis un 20 dienas apcietinājumā un aizliegums vadīt transporta līdzekli piecus gadus un sešus mēnešus.

Piešķir advokātu, izvirza apsūdzību

Tā kā apsūdzētais ne ar vienu advokātu nebija noslēdzis vienošanos, bet vēlējās aizstāvi, Kurzemes rajona tiesā Kuldīgā tiesnese Liena Jansone pasludināja sēdes pārtraukumu, un pēc tā apsūdzēto pārstāvēja valsts nodrošināts aizstāvis Ojārs Ozoliņš.

Prokurores Rūtas Leišavnieces izvirzītajā apsūdzībā norādīts, ka 25. feb- ruārī Skrundā pašvaldības policijas inspektori apturējuši automašīnu, kuru vadījis K.Eglītis. Tika izsaukta Valsts policija un konstatēts, ka K.Eglītim nav autovadītāja apliecības un viņš ir 2,53 pro- miļu apreibumā. Apsūdzībā uzsvērts, ka viņš arī izvairījies no soda izciešanas. 2016. gada 11. aprīlī viņam piespriests cietumsods par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Spriedums stājies spēkā 2018. ga- da 16. maijā, bet 2018. gada 17. decembrī K.Eglītis atbrīvots no cietuma un papildus soda izciešanas laikā izdarījis nākamo pārkāpumu – braucis alkohola apreibumā bez autovadītāja tiesībām.


Puse no lietas – par iepriekšējām sodāmībām

Tā kā K.Eglītis pēc prokurores izvirzītās apsūdzības atzina sevi par vainīgu, lietā iesniegtie pierādījumi netika pārbaudīti. Tiesnese sacīja, ka teju puse no šīs lietas materiāliem (no 37. līdz 147. lap- pusei) ir ar 14 tiesu spriedumiem par dažādiem citiem iepriekš izdarītiem noziegumiem, un uzskaitīja, kādi sodi kopš 2007. gada piespriesti. Vairums no tiem ir īslaicīga vai uz vienu vai pāris gadiem brīvības atņemšana vai piespiedu darba stundas.


Policisti viņu pieskata

Kurzemniekam K.Eglītis stāstīja, ka pirmo reizi par krāpšanu bijis cietumā 2007. gadā, vēlāk vēl par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Esot brīvībā, dzērumā braucot bieži. Īpaši 2010. un 2011. gadā tā esot bijis, bet pēdējos gados retāk. Esot kļuvis apdomīgāks. Skrundas novada pašvaldības policijas darbinieki viņu īpaši pieskatot, esot brīdinājuši, ka viņš saņems sodu par katru likuma pārkāpumu. K.Eglīša vārdiem – piekasās par katru nieku. Tā arī šajā reizē pārsimts metrus no sētas izbraucis ar automašīnu, kad jau apstādināts, un nu tiek tiesāts. Uz maijā nozīmēto tiesas sēdi neesot ieradies, jo pirms tam bijis piekauts, gulējis komā un veselības stāvokļa dēļ nevarējis ierasties. Lai arī cietumā esot bijis vairākkārt un nejūtoties tur slikti, jo esot pazīstami pareizie kadri, kas pāri nodarīt neļaušot, tomēr nekāda prieka par brīvības atņemšanu arī neesot, viņš atzina. Labprātāk gribētu, lai piespriež, ka jāatstrādā sabiedriskais darbs.


Saprotot, nožēlojot, bet vienalga turpina tā darīt

Tiesā pēdējā vārdā K.Eglītis lūdza kā sodu noteikt piespiedu darba stundas. Sacīja, ka nevēlas cietumsodu, esot pārdomājis savu rīcību, pēdējos divus mēnešus nelietojot alkoholu. Strādājis esot pagaidu darbus mežā, gan bez dokumentiem – neoficiāli. Tas gan nesakrīt ar viņa iepriekš sacīto, ka pirms mēneša bijis komā pēc kautiņa, kas noticis dzērumā, un pēc tam ārstējies. Pašlaik darba neesot, bet esot iecere braukt strādāt uz ārzemēm. Uz advokāta jautājumu, kā tas gadījies, ka izdarījis šo noziegumu, viņš atbildēja, ka apzinās problēmu – alkohols. Vairākas reizes esot domājis, ka nevajag dzērumā braukt, bet tad kaut kā tas sanākot. Trauma bijusi pirms diviem mēnešiem, kopš tā laika alkoholu nelietojot.


Viens mēnesis un 20 dienas

Tiesnese sacīja, ka pirmā sodāmība K.Eglītim bijusi par tādu pašu kriminālpantu, pēc kāda tiek apsūdzēts šajā reizē. Vairums no iepriekšējiem spriedumiem esot viņas pašas piespriesti, un viņa atceroties, kā jau 2007. gadā K.Eglītis sacījis, ka ir sapratis nodarīto, nožēlo un turpmāk uzvedību mainīs. Autovadītāja tiesības viņam nekad nav bijušas, un nav arī iespējas tādas nokārtot, jo nemitīgi ir piespriests sods – aizliegums piedalīties ceļu satiksmē kā autovadītājam. Viņa mudināja K.Eglīti apdomāt, vai ir izvēlējies pareizos draugus, ja iepriekš, ar viņiem kopā esot, nācies būt komā, pirms tam bijis arī gadījums, kad viņš bijis sašauts.

No četrpadsmit iepriekšējām sodāmībām krimināllietās četras bijušas par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola apreibumā. Šī – piektā. Administratīvi sodīts 11 reizes. Šajā reizē K.Eglītim piespriests viens mēnesis un 20 dienas apcietinājumā un uz 5,6 gadiem noteikts aizliegums ar transporta līdzekli piedalīties ceļu satiksmē.

Jūlijā tiesā Kuldīgā piecas lietas tika izskatītas pēc Krimināllikuma 262. panta, kas ir par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē bez autovadītāja tiesībām.

______________________




DIVU VEIDU PĀRKĀPUMI


„Ja autovadītājs vada transportlīdzekli reibumā, viņam draud sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK). Savukārt, ja brauc reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, soda saskaņā ar Krimināllikumu (KL),” skaidro Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.

Pēc KL 262. panta par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadītāja apliecības alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atņemt uz laiku līdz pieciem gadiem. Tāds pats sods arī piemērojams transportlīdzekļa vadītājam bez vadītāja apliecības par atteikšanos no alkohola koncentrācijas noteikšanas asinīs vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.

APK 149.15. pants paredz: vadot D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ja vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem un ja izelpā vai asinīs ir 0,2 līdz 0,5 promiles, naudas sods ir no 210 līdz 430 eiro. Vadītāja tiesības tiek atņemtas uz sešiem mēnešiem.


Ja pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu 40 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 430 līdz 640 eiro, kā arī atņem tiesības uz gadu.

Ja alkohola koncentrācija asinīs ir no vienas līdz 1,5 promilēm, velosipēda un mopēda vadītājam naudas sods ir 120 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 850 līdz 1200 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.


Virs 1,5 promilēm sods velosipēda un mopēda vadītājam ir 170 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sods no 1200 līdz 1400 eiro. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tiek atņemtas uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē – velosipēda un mopēda vadītājam sods ir 170 eiro, bet cita transporta vadītājam – arests no 10 līdz 15 diennaktīm un 1200–1400 eiro naudas sods. Tiesības tiek atņemtas uz četriem gadiem.
Esot reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas, sods no 40 līdz 280 eiro.

Par alkohola, narkotiku vai citu apreibinošu vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma vai tad, kad policija vai robežsardze apturējusi, – velosipēda un mopēda vadītājam sods ir 170 eiro, bet cita transporta vadītājam ir administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sods 1200–1400 eiro un tiesību noņemšana uz četriem gadiem.
Tādi pat sodi ir par atteikšanos no alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes.








_________________________



UZTVERE NEATBILST REALITĀTEI

Ārste, psihiatre un narkoloģe Ruta Lūciņa skaidro, ka pat nelielā, pēc ceļu satiksmes noteikumiem pieļaujamā alkohola deva ietekmē autovadītāja spēju vadīt transporta līdzekli, radot draudus savai un apkārtējo veselībai un drošībai.


Nespēja sadalīt uzmanību

„Lai sēstos pie stūres, nepieciešama uzmanība, adekvāta domāšana, ātra uztvere un koordinācija, bet alkohola reibumā šīs spējas pavājinās,” skaidro R.Lūciņa. „Dzērumā nav iespējams atbilstoši un kritiski novērtēt situāciju, ir grūti vienlaikus veikt vairākas darbības, piemēram, skatīties gan uz ceļu, gan atpakaļskata spogulī un pārslēgt ātrumu. Ir apgrūtināta kustību koordinācija un reakcija.
Mēs katrs esam atšķirīgs, tādēļ arī alkohols katru cilvēku ietekmē citādāk. Tā iedarbība var atšķirties gan pēc dzimuma, vecuma un svara, gan arī pēc tā, kas ir darīts vai gluži pretēji – nedarīts pirms ballītes. Cik ir bijusi fiziski vai garīgi smaga darba diena, vai pirms tam ir sportots, vai ir bijusi atpūta, laba maltīte un lietots pietiekami daudz šķidruma u.tml. Visvairāk alkohols ietekmē spēju sadalīt uzmanību, piemēram, vienlaikus vērot citus satiksmes dalībniekus un luksofora signālus. Šīs spējas pasliktināšanās ir novērota, ja asinīs ir pat pieļaujamās 0,2 pro- miles – zemākais alkohola līmenis, kāds daudziem cilvēkiem rodas, izdzerot tikai vienu 330 ml 4% alu vai 1 glāzi (150 ml) 13% vīna.

Jau vieglā alkohola reibumā, kad alkohola daudzums asinīs ir 0,05% pēc 0,5–1 litra alus vai 50–100 ml degvīna vai konjaka, vai 200–400 ml 14–18 % vīna izdzeršanas, ir traucēts normālais līdzsvars starp ierosas un kavēšanas procesiem, palēninās atbildes reakcija uz kairinājumu, pavājinās kustību koordinācija. Rodas siltuma un reibuma sajūta. Cilvēks kļūst bezrūpīgāks, bezatbildīgāks, pārvērtē savas spējas un neievēro piesardzību.”


Ietekme zūd lēni

R.Lūciņa skaidro, ka arī laiks, kādā alkohols no ķermeņa tiek izvadīts, katram cilvēkam esot atšķirīgs: „To ietekmē neskaitāmi daudz faktoru – dzimums, svars, ēšanas paradumi u.c. Tādēļ ir būtiski cilvēkam pašam racionāli izvērtēt, cik daudz ir par daudz un cik ilgs laiks nepieciešams miegam, lai reibumu pienācīgi izgulētu. Tas, ka alkohola saturs organismā ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka cilvēks var adekvāti rīkoties pie auto stūres. Tikai ilgs un pilnvērtīgs miegs sniedz garantiju kvalitatīvai uzvedībai un drošai auto vadīšanai.

Ņemot vērā vidējo statistiku, alkohols no ķermeņa tiek izvadīts ar ātrumu 0,12–0,15 promiles stundā. Jārēķinās, ka alkohola uzņemšanas laikā reibumu kāds var sasniegt ātrāk, un tas nozīmē, ka arī tā koncentrācija organismā var būt augstāka.

Pēc lielākas iedzeršanas jācenšas nelietot alkoholu vismaz divas diennaktis – jāļauj organismam atpūsties.”

„Visvairāk alkohols ietekmē spēju sadalīt uzmanību, piemēram, vienlaikus vērot citus satiksmes dalībniekus un luksofora signālus.”

_________________________





KAMPAŅAS IR EFEKTĪVAS

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsāka pirms Līgo svētkiem rīkot kampaņas pret braukšanu reibumā. Tās devušas labu rezultātu – bojā gājušo skaits saulgriežos būtiski mazinājies, tomēr autovadītāju reibums joprojām esot izplatīta Latvijas problēma.


Strādā gan traģiski stāsti, gan joki

Kampaņas sadarbībā ar Valsts policiju (VP) sabiedrību uzrunājot dažādi, skaidro CSDD pārstāve Ieva Bērziņa. „Ir izmantoti traģiski, reāli un emocionāli stāsti un fakti, piemēram, kampaņa Viena kļūda, salauzta dzīve. Ir arī kampaņas ar jokiem, piemēram, Dusmīgs, toties dzīvs. Tika iesaistīta sabiedrība, un tādējādi cilvēki atturēti no sēšanās pie stūres reibumā,” stāsta I.Bērziņa. „Papildus tam VP katru gadu veic plašus reidus, kuros pārbauda, vai autovadītāji nav sēdušies pie stūres reibumā.

Kampaņu rezultāti jāmēra ilgtermiņā. 2001. gadā, kad īstenojām pirmo CSDD kampaņu Izglāb draugu!, reibumā izraisītajās avārijās bojā gāja 111 cilvēki. 2018. gadā šādās avārijās bojā gāja 11 cilvēki. Traģēdiju samazinājums ir desmit reizes. Savukārt reibumā izraisītajās avārijās ievainoto skaits attiecīgā laika periodā ir samazinājies četras reizes.
Pēckampaņas pētījumi liecina, ka vienlīdz labi strādā gan emocionālās, gan arī vieglāka tipa kampaņas.”


Reibums joprojām ir problēma

Pēc šīgada kampaņas Ballējam, izguļam CSDD uzrunājusi 1 200 000 cilvēkus un pēc atbildēm izvērtējusi kampaņas efektivitāti. Respondenti esot uzsvēruši, ka tā ir bijusi efektīva, jo labi pamanīta un auditorija precīzi sapratusi vēstījumu. Kampaņa rosinājusi problēmu pārrunāt ar radiem, draugiem un tuviniekiem. 83% respondentu CSDD pētījumā sacījuši, ka paši nekad nesēžas pie stūres reibumā. 13% aptaujāto atzinuši, ka kampaņas ietekmē ir atturējuši kādu personu no sēšanās pie stūres reibumā. 14% aptaujāto pauduši uzskatu, ka reibums vēl aizvien ir izplatīta Latvijas problēma. No tā CSDD secinot, ka kampaņas pret braukšanu reibumā ir nepieciešams realizēt arī turpmāk.”

„Traģēdiju samazinājums ir desmit reizes. Savukārt reibumā izraisītajās avārijās ievainoto skaits sarucis četras reizes.”

______________________________



VIEDOKĻI

Vai jums ir bijusi saskarsme ar autovadītāju, kurš ir dzēris?




Svetlana Skaldmane, pensionāre:
– Lai viņš tur ir. Svešam cilvēkam nevajag aizrādīt, vēl pats dabūsi. Ja kāds ir piedzēries, pamēģini aiztikt. Nebeigsies labi. Kādreiz, kad no Vulkāna nācām mājās, tad stūros redzēju, kā piedzērušies guļ. Viņus labāk neaiztikt.




Dina Buteniece, strādā tiesas mājā:
– Ir bijis. Ciemojos Alsungā, un, braucot mājās, šoferis bija piedzēries. Nekādi autobusi negāja tajā laikā, un citu variantu nebija. Sajūta bija briesmīga, bet mājās jātiek, un tiku. Par laimi, nekas nenotika. Ja cilvēks ir iedzēris, nedrīkst atļaut sēsties pie stūres. Viss atkarīgs arī no šofera, jo ko tad mēs varam izdarīt, ja kāds ir piedzēries. Aizrādīt jau var, bet vai būs rezultāts, un policijai zvanīt vajag, bet arī viņi jau visur izbraukāt nevar.




Viesturs Brālītis, pensionārs:
– Pats arī esmu dažreiz iedzēris, bet viss ir beidzies labi. Atceros jaunībā, kad sāku braukt ar smago mašīnu, bija kāds vecs šoferis. Par viņu stāstīja dzīves patiesības, kuras zināja daudzi. Jāņos viņš veda pasažierus dzērumā, viņš nobrauca no ceļa un iebrauca kokā. Bet nekas nenotika ne viņam, ne kādam citam. Iesaku visiem, kuri ir iedzēruši, braukt pēc iespējas lēnāk, nekur nesteigties un neizrādīties. Tad viss būs labi.




Valdis Segliņš, celtnieks:
– Senāk pats esmu iedzēris un sēdies pie stūres. Bet viss beidzās labi. Nekas nenotika. Domāju, ka vispirms vajag aizrādīt, lai nesēžas, un, ja tas nestrādā, tad zvanīt policijai.




Edgars Valdmanis, bezdarbnieks:
– Esmu redzējis, kad piedzērušies cilvēki brauc man garām. Pats neesmu braucis un mašīnā ar tādu arī neesmu sēdējis. Neko daudz jau nevar izdarīt. Varbūt jāzvana ceļu policijai. Atkarīgs jau arī no vērotāja, kas malā stāv, – vai viņš grib aizrādīt vai neko nedarīt. Nedomāju, ka ir jēga kaut ko teikt. Braukšana dzērumā jau ir paša cilvēka izvēle – ja grib dzert un braukt, tad arī brauks.




Rita Kleinberga, apkopēja:
– Ir gan bijusi saskarsme. Esmu redzējusi, kā pazīstams grib sēsties pie stūres, kad ir iedzēris. Bija traki, bet izdevās atrunāt, ka nevajadzētu braukt, un nekur toreiz neaizbrauca. Bet tas bija uz vienmuļa un grantēta ceļa, kur nebija citu mašīnu. Vispirms vajag pašiem tikt galā, piemēram, atņemt atslēgu. Ja tas nesanāk, droši vien jāzvana policijai. Bet policiju iesaistīt vajag tikai tad, ja pašiem nesanāk atrisināt.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.